juvenal (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} juvenal) rakstīja,@ 2024-12-25 19:00:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Vēl viens botu video https://www.youtube.com/watch?v=Dw3RgpM
Vienmēr ir labi ieklausīties kritkā un WSJ Xi politiku kritizē kā neviens, bet ko tad https://www.wsj.com/world/china/china-x
- ātri tikt galā ar NĪ un NĪ parādu nastu/tirgu. Tas nozīmē - novest NĪ darboņus (t.sk. būvniekus, NĪ pircējus) līdz bezizejai, kad notiek bankroti, tad naudasmaisi pa lēto sapērkas bankrotējušos NĪ un NĪ industrija noraksta zaudējumus ar visām šī satricinājuma sekām, atlaišanām, dzīvesvietas zaudēšanām utt. Kas būs ieguvēji? Protams, tie, kas par lēto var sapirkties to, ko citi uzbūvējuši. Vai tam ir kāda morāliskā vai cilvēku labas dzīves jēga?
- pārtraukt Xi masīvo atbalstu industrializācijai, jaunām tehnoloģijām un Ķīnas stratēģiskai neatkarībai. Tas ir absurds. Tieši zinātne un industrija ir nodrošinājusi tādu Ķīnas varenību (un izraušanos no lētā darbaspēka "dabisko priekšrocību" slazda no nolemtības, nabadzības), kas ASV liek noturēt savu tempu, bet ES liek radikāli pārskatīt savu līdzšinējo eksistences modeli. Protams, ka Ķīna neņems šo WSJ padomu vērā (maigi sakot).
- veicināt pašas Ķīnas iekšējo patēriņu. Šis gan ir interesanti. No vienas puses tas ir ļoti pareizi - Ķīnas tautai ir jāvar atļauties vēl lielāka labklājība un sociālā drošība. No otras puses - patēriņam ir jabūt kvalitatīvam un nevis tikai tādam, kas apmierina tekošo biznesu intereses. Piem., kvalitatīvi mājokļi, kvalitatīvs uzturs, kvalitatīva veselības aprūpe un labbūtība, kvalitatīva kultūrindustrija - tas būtu noderīgi un, esmu pārliecināts, politiskā vadība uz to jau virza. Bet patēriņš tādēļ, lai nogrūstu izstrādē esošus, nepilnīgus produktus vai ko nekvalitatīvu? Nu priekš tā tirgus spēku "atbrīvošana" nav vajadzīga.
Un tas arī viss?!
Bet labi ir, ka WSJ kritizē. Cerams, ka viņi pasēdēs un nākamreiz uzrakstīs ko prātīgāku par Ķīnu. Būs interesanti lasīt.
---
Citās ziņās. Politico.eu raksta par Eiropas industrializācijas problēmām un viņi mēdz slavēt Dragi ziņojumu. Bet nupat ir pavērsiens, kritiens bezcerībā - garais https://www.politico.eu/article/urs
"In Europe, one of the fastest-growing economies is Spain. It owes that distinction not to AI or microchips but to playa and paella. Last summer, the number of tourists, including some 850,000 Americans, visiting the country hit a record high.
Even as officials in Brussels scramble to turn around the bloc’s economy, Europeans might be just as content to do what they do best: sit back, take a deep breath and enjoy what they’ve got."
Tātad priekšlikums ir relaksēties un atstāt Eiropu par tugadiņu-tagadiņu, koka pulksteņu un lellīšu, labākajā gadījumā modes valsti un brīvdabas muzeju tūristiem. Bet, pēc dažiem gadiem - kuram gan interesēs lūzeru mode? Un kuram interesēs Eiropas grūstošās viduslaiku pilsētiņas, ja Saudi vai Ķīna spēj radīt mūsdienu arhitektūru un to darīt elpu aizraujošos apmēros? Nu jā, Ukrainu un savas robežas ar tugadiņiem-tagadiņiem arī nevarēs aizsargāt. Arī veco ļaužu aprūpi izdarīt. Un, tas ir interesants jautājums, vai apgrozījums un peļņa no tūrisma spēs sasniegt vai pārsniegt tech nozares rādītājus?
Vienmēr ir labi ieklausīties kritkā un WSJ Xi politiku kritizē kā neviens, bet ko tad https://www.wsj.com/world/china/china-x
- ātri tikt galā ar NĪ un NĪ parādu nastu/tirgu. Tas nozīmē - novest NĪ darboņus (t.sk. būvniekus, NĪ pircējus) līdz bezizejai, kad notiek bankroti, tad naudasmaisi pa lēto sapērkas bankrotējušos NĪ un NĪ industrija noraksta zaudējumus ar visām šī satricinājuma sekām, atlaišanām, dzīvesvietas zaudēšanām utt. Kas būs ieguvēji? Protams, tie, kas par lēto var sapirkties to, ko citi uzbūvējuši. Vai tam ir kāda morāliskā vai cilvēku labas dzīves jēga?
- pārtraukt Xi masīvo atbalstu industrializācijai, jaunām tehnoloģijām un Ķīnas stratēģiskai neatkarībai. Tas ir absurds. Tieši zinātne un industrija ir nodrošinājusi tādu Ķīnas varenību (un izraušanos no lētā darbaspēka "dabisko priekšrocību" slazda no nolemtības, nabadzības), kas ASV liek noturēt savu tempu, bet ES liek radikāli pārskatīt savu līdzšinējo eksistences modeli. Protams, ka Ķīna neņems šo WSJ padomu vērā (maigi sakot).
- veicināt pašas Ķīnas iekšējo patēriņu. Šis gan ir interesanti. No vienas puses tas ir ļoti pareizi - Ķīnas tautai ir jāvar atļauties vēl lielāka labklājība un sociālā drošība. No otras puses - patēriņam ir jabūt kvalitatīvam un nevis tikai tādam, kas apmierina tekošo biznesu intereses. Piem., kvalitatīvi mājokļi, kvalitatīvs uzturs, kvalitatīva veselības aprūpe un labbūtība, kvalitatīva kultūrindustrija - tas būtu noderīgi un, esmu pārliecināts, politiskā vadība uz to jau virza. Bet patēriņš tādēļ, lai nogrūstu izstrādē esošus, nepilnīgus produktus vai ko nekvalitatīvu? Nu priekš tā tirgus spēku "atbrīvošana" nav vajadzīga.
Un tas arī viss?!
Bet labi ir, ka WSJ kritizē. Cerams, ka viņi pasēdēs un nākamreiz uzrakstīs ko prātīgāku par Ķīnu. Būs interesanti lasīt.
---
Citās ziņās. Politico.eu raksta par Eiropas industrializācijas problēmām un viņi mēdz slavēt Dragi ziņojumu. Bet nupat ir pavērsiens, kritiens bezcerībā - garais https://www.politico.eu/article/urs
"In Europe, one of the fastest-growing economies is Spain. It owes that distinction not to AI or microchips but to playa and paella. Last summer, the number of tourists, including some 850,000 Americans, visiting the country hit a record high.
Even as officials in Brussels scramble to turn around the bloc’s economy, Europeans might be just as content to do what they do best: sit back, take a deep breath and enjoy what they’ve got."
Tātad priekšlikums ir relaksēties un atstāt Eiropu par tugadiņu-tagadiņu, koka pulksteņu un lellīšu, labākajā gadījumā modes valsti un brīvdabas muzeju tūristiem. Bet, pēc dažiem gadiem - kuram gan interesēs lūzeru mode? Un kuram interesēs Eiropas grūstošās viduslaiku pilsētiņas, ja Saudi vai Ķīna spēj radīt mūsdienu arhitektūru un to darīt elpu aizraujošos apmēros? Nu jā, Ukrainu un savas robežas ar tugadiņiem-tagadiņiem arī nevarēs aizsargāt. Arī veco ļaužu aprūpi izdarīt. Un, tas ir interesants jautājums, vai apgrozījums un peļņa no tūrisma spēs sasniegt vai pārsniegt tech nozares rādītājus?
