meklējot idejas burglaru un burlaku lamatām un skādi darāmām ietaisēm, atradu padomus par to, kā apķūningot savu dzīvesvietu tā, lai nevienam pat nekārojas ielauzties.

piemēram:
izlikties par garīgi nelīdzsvarotu maniaku,
izlikt mājās no logiem redzamās vietās sātanistu pričendāļus, sazīmēt pentagrammas,
nopirkt vecu policijas auto un noparkot pie mājas,
piestiprināt pie vērtīgākajām mantām zīmītes, ka konkrētais priekšmets ir aplikts ar raganas lāstu,
vai vienkārši izlikties par pavisam nabadzīgu.

reku http://www.bandersnatch.com/homesecu.htm

vai tā varētu būt, ka multene par Dillī Dallī [vs. Perpendikuls] ir kaut kādā ziņā slēpti sovjet-kritiska? ( ... tālāk ... )
Ļaunais Perpendikuls ievieš kārtību - taisa pelēkos betona kvadrātus:
( ... tālāk ... )

atlaižos, mierīgi skatos kompī filmu, taču brīdī, kad uz mirkli it kā iestājas klusums, nesen iegādātās ne visai ūberkrutās skaļruņu sistēmas tumbiņās kaut kas klusi runā, burkšķ. nopauzēju filmu, lieku tumbiņu pie auss, bet tur skan kaut kas, kas dikti izklausās pēc LR1 analoga tikai krieviski! un diezgan sakarīgā kvalitātē, lai gan nelielu īsviļnu radio sīcoņu var saklausīt.

un tas vēl nav viss - tagad mazajā maģītī klausoties radionabu, vecais aparātiņš cītīgi ar šņācieniem ilustrē katru darbību, ko veicu monitorā, piem., internetpārlūka favorītu aili paplašinot vai sašaurinot.

kaut kā agrāk (pirms jaunās tumbiņtehnikas iepirkšanas) šādi joki nebija manīti.
dakter, vai tas ir normāli?

par tādām lietām varbūt nav smuki jokot, bet nevis "iesākumā bija vārds", bet gan tas krekšķis jeb kāda nu kuro reizi rodas skaņa, iztīrot rīkli pirms svarīgas runāšanas. tas tad arī Lielais Sprādziens.

jāpadusmojas par laika nozadzējiem:
nelietis darba biedrs tik ilgi aizsēžas pusdienās, ka, lai es varētu turpināt darbu, man uz šo jāgaida un tāpēc jānokavē tik piemērotais vilciens, ibiorazīt!

kaut kāds laika mašīnas efekts man rodas jau no šiem ievadkadriem vien:

( gimme mōr )

ne tik incants kā fjoklas stāsts par Naidželu , bet arī mūsu pusē viens līdzīgs - no 100gadīgas pusnosvilušas 2,5 stāvu mājas bēniņiem aizstiepām pavisam cērtamu novusa galdu ar visām kājām un pat pāris apdilušiem kauliņiem. tā kā operācija bija iepriekš daudz maz plānota, mājās dabūjām viegli - uzsēdinājām uz riteņa pedāļa, piešņorējām un lēnā garā aidā. tā kā galda pašā vidū kāds bij pacenties uzšņāpt vārdu "_CENTRS", tā arī nokristījām.
( un tad... )

par 1 zoba eiroremontu maksāju gandrīz 100 Ls - un šovs var sākties!

te vēl mīļas maskas dakteru satrauktiem mazuļiem

atceļā no Estōnijas izbraukuma šosejmalas Statoilā kamēr biedri iepirkās, pētīju, ko tad tādā vietā var nopirkt un pamanīju, ka pie kases rindā stāvošs un smaidošs jauneklis ap 25 man kaut ko mēģina pateikt. pagāju tuvāk, lai kaut ko arī dzirdētu - šīs saka, ka par 70% liekas, ka esam kautkurkautkad tikušies. samiedzu acis, lai labāk atmiņas aparāts darbojas un iegūstu līdzīgi stipru pārliecību - 65%. pateicu, no kura Latvijas gala esmu un līdzarto kur būtu varējuši tikties, bet šim ar to galu neesot nekāda sakara bijis. nu neko - veiksmes novēlējuši priecīgi atvadījāmies.

pēcāk iedomājos, ka vajadzēja pajautāt vārdu un tad draugos papētīt - varbūt atklājas kāds zīmīgs kopējs paziņa un līdz ar to atvērtos kādas atmiņu slūžas? šādu piemēru es labprāt liktu pretī arī nesen kaut kur manītam izteikumam, ka atmiņas neatjaunojas, cik to ir, tik ir vai kā tamlīdzīgi. gribētos cerēt, ka šis tas vēl glābjams.

pēdējās dienās man "atklājušies" pāris svaigi latviāņu muzišiāņi, no kuru repertuāra šis tas pat klausāms: Dīvaino skaņu nakts, 100 baltas dvēseles, Stūrī Zēvele (šis gan ne vairs svaigs un jau nokavēts) un vēl tur kaut kas bija par Kristiānu vai kā tur, bet no tā gan atvadījos. tā pēkšņi atklājušies laikam tamdēļ, ka sen nav būts uz muzikāliem pasākumiem. :(
bet Jānis Traviņš (ja saņemsies) dienās būs īsts postmodernais Hendrikss Džonijs Mārs vai vismaz kā tas onkuls Vinnijs no Durutti Column - tā man priekšā saka no Vana Tallin butteles izlīdušais džīnijs

Biju zobārstēties, bet tur bez ārstes un māsiņas arī kaut kāda praktikante. Abas trešo laiku pa laikam pamāca, paskaidro un tad zobārste, norādot uz manu plaši atvērto muti, mātišķā balsī viņai saka: "Visas atbildes ir tur iekšā!"

laikam mans pašreizējais šī iestādījuma noformējums (augšmala) varētu liecināt par kaut kādu nihilismu (pieņemot, ka cilvēki, kas to redz, apzinās šo ~simbolu izcelsmi/rašanās veidu). a tas, manuprāt, attiecas tikai uz manu skatījumu uz etiķeti, "fashion over functionality" nostāju utt. turklāt ne permanenti, ja tā latviski drīkst izteikties. un dziļi dvēselītē tomēr esmu šķīsts teicamnieks un trū vegāns ar sirdi plosošu atbildības sajūtu. nu, vismaz pret dažām šīssaules lietām.

šodien vārdadienas svin Vizma, Klāra un man kā reiz pirmajā acuzmetienā nolasījās kā Klizma, džīz, jāiet čučēt
P.S. ja Vizmai un Klārai būtu meitiņa.. , nē, tomēr jāiet gulēt

laikam hominīdiem jeb cilvēkveidīgajiem radījumiem raksturīgā kaifa ķeršana no citu čakarēšanas un mocīšanas ir izplatītāka nekā varētu domāt:


šis huligāns esot gibons.

Jā, vakarvakarpusē pie Stacijas uz soliņa guļ 2 jaunieši - šis un šī. Ar galvu galiem kopā saliktiem laikam uz kādas somas. Netālu stāv vēl viena šī ar telefonu pie auss pieliktu (klausās, klausās). Tad piepeši nepacietīgi, uzstājīgi un satrauktā balsī viņa sarunbiedram saka: "Nubet tu klausies - es prasu vai kafija palīdzēs???". Tad es dodos tālāk un pēc pārdesmit metriem man pretī lēnā solī nāk divi policisti. Iekāpju vilcienā un braucu izgulēt dullumu. Pa ceļam lasu šausmīgi inčīgu rakstu par Amazones džungļu pētnieku aizraujošajām dzīvēm un nāvēm.

a moving tribute from Radiohead of Harry Patch http://bit.ly/tearjerk

- "Mammā! Ejam mājās!", dīca sīksīks knēvelis.
- "Vēl nē, mēs vēl neesam atbraukuši."
[tā notiek vilcienā]

*

un reku arī apķērīgais muzikants ar piekukuļotajiem baložiem (šoreiz tīģerēnu aizvieto rozā kaut kas, kas izskatās pēc 6kājaina tārpa)

man nav nospļauties. paģiras darbā

no skolas sola

parasti es vāji atceros vīnu garšu, izņemot, protams, slavenos 'vīnu saturošos' Agdamu, sangriju, Kagoru. un varbūt vēl kādu. leģendāro izbu. un vēl pāris tos specifiskos. bet neatceros ne jau tāpēc, ka vienmēr būtu vairāk kā vajag. švaki atceros arī pēc nelielām devām. vismaz liekas, ka citiem izdodas labāk.
taču līdz ar to gandrīz katra vīna iepirkšana kļūst par mazliet laimes spēli. kaut kādā mērā jau tas ir pamatoti, jo garšas uztvere (līdzīgi kā citas sajūtas) relatīva - atkarīgas no uztvērēja noguruma pakāpes, kārtas pudeļu rindā, ķermeņa/dzēriena temperatūras utt. kaut kāda uztveres noturība jau vienmēr ir klātesoša, teiksim, sāli ar cukuru varētu sajaukt tikai īpaši neikdieniškā stāvoklī/apstākļos. bet viens vīns no otra atšķiras daudz mazāk kā sāls no cukura. tāpat kā latvietim viens ķīnietis no cita ķīnieša atšķiras maz. tāpat kā kādai īgnai vecmāmiņai visa mūzika, ko tu klausies, liekas vienādas. bet ja padzīvo laiciņu Ķīnā un paklausies to mūziku vairāk, uztvere kļūst smalkāka, saasinās.
tad varbūt jādzer vairāk? bet man jau nav īpašu iebildumu pret šo garšas neatcerēšanos. ir labi. ir interesanti.

The B-52's ("ak šitos sauc tā, ja?")
Madness ("un šitos sauc tā, ja?")
The Fall ("ak tā, ja?")

It is not a "personal choice" when you are eating my friends and you are ruining my world. When you made your "personal choice", did you ask the animal if you could confine, torture, and murder him or her? When you made your "personal choice", did you ask me if I mind all your pollution and devastation? My tax money subsidizes your "personal choice". Just because we personally make selfish choices does not make them "personal choices". - Dave Warwak

draugos.lv ir iespēja "čato ar svešinieku", kas jau nosaukuma dēļ izklausās dīvaini. tas gan ir tikai links uz http://onlychat.com/?lang=lv.
Tur ir izcelti trīs punkti:
"Sarunas bez reģistrēšanās",
"Čats ar svešinieku. Pēc gadījuma principa tev tiks piemeklēts cilvēks, ar ko uzsākt sarunu."
"Sarunas ir absolūti anonīmas. Tu vari svešiniekam stāstīt par sevi, tikai dari to prātīgi, neuztici viņam pin un durvju kodus..:)"

Var izvēlēties kādu no sešām valodām un sev kādu no trim statusiem: Svešinieks, vīrietis, sieviete. Tādus pašus statusus var izvēlēties arī iecerētajam sarunu biedram.

Es izvēlos latviešu valodu un nolemju būt Svešinieks, lai parunātos ar kādu citu Svešinieku. Mazliet satraucoši jau ir. It kā visdažādākajos čatos tāpat vari būt Svešinieks, vīrietis, sieviete, runāt kādā vien valodā vēlies. Bet šeit var runāt 1:1 ar kādu pilnīgi nejaušu tādu pašu nekonkrēti ieinteresēto. Brīdi padomājis, es klikšķinu uz "Sāc sarunu" vēl mazliet vairāk satraucoties par gaidāmo. Atveras jauns logs, kaut kas vēl ielādējas un "izlec" teksts "Drošības kļūda" un nekas nenotiek. Bet man jau tāpat laikam nebija ko teikt un drošība pirmajā vietā.

vakarnakt papīpēju no Maskavas atceļojušu "Белoморканал", šonakt "Kосмос" no Gruzijas. abas markas pabriesmīgas, bet kā delikateses reizēm ir jauki papīpēt. (laikam) joprojām kā vienu tā otru ražo. turklāt uz belomorpakas aizvien ir karte ar rozā krāsā iezīmētu PSRS teritoriju.

mēģinājām arī saprast, kas par desām ar pieklīdušu Mаяк-203 lenšinieku, jo rūc un griežas, bet neskan. Netā atradās pat ieskenēts manuālis un pat atskrūvējām visus galus, bet par desām neko tomēr nenoskaidrojām.

kādu laiku manas vecmammas dzīvokļa tukšā istaba (pašai saimniecei esot tālu prom) bija izīrēta jauneklim par kuru neko nezinu. viņam tur piestaigāja arī jauna dāmīte un droši vien arī dzīvojās turpat. vēlāk īrēšanas darījums laikam kaut kā nesmuki tika pārtraukts un rezultātā dzīvoklī palika dažas īrnieka mantas - t.sk. dāmītes dienasgrāmatblociņš.

es, protams, nevarēju atturēties nepapētot. bet tur lielākā daļa no rakstītā bija šifrēts teksts. taču, iespējams, pateicoties krustvārdmīkl'n'atjautības uzdevumu pieredzei man izdevās tekstus atšifrēt - burti bija vienkārši aizstāti ar citiem simboliem.

no dienasgrāmatveida tekstiem blociņā neko vairs neatceros, toties atceros vienu sarakstu atsevišķā lappusē, kur hronoloģiskā secībā bija uzskaitīti jaunekļi, ar kuriem viņa bija darījusi TO. Ar ko, kur, kad un vajadzības gadījumā arī kādas markas mašīnā un kāda tai bija numura zīme. lai tev vēl daudz puišu ar foršām mašīnām, Ilonīt! :)

rokos pa 5 gadus vecu cibiņierakstu atliekām, ko to autori vairs negrib dot lasīt vai pat ir izdzēsušies maitas. bet ir varianti. un
vienlaikus ir sajūta kā urķējoties svešās dienasgrāmatās,
vienlaikus kā baigajam detektīvspiegam, kas tomēr atrod labi paslēpto,
vienlaikus kā arheologam, kas rakņājas pats pakaļ savai zušuglumajai pagātnei.

piedraudzējos ar sevi - līdzīgi kā Uzrocis no "Naksitrallīšiem" sūtīja pats sev vēstules. bet tik traki jau nav. Uzrocis vienkārši ir emo.

man ļoti patika naksitrallīši.

( vēl bildes )

Sāku spēlēt Grim Fandango, bet ir tik daudz must read rakstu, must see filmu utt manā foršajā no visām pasaules malām pieejamajā online bookmarks toolbar'ā saradies, ka nespēlēju. Tā vietā kāriem malkiem riju citus vārdus un citas ainas.