14 August 2018 @ 10:53 pm
 
Dārgie radioklausītāji! Ko labu var apskatīt tuvējā Ziemeļigaunijā tā uz vienu dienu? Pērnavu zinām. Ja neko citu neizdomās, brauks uz Pērnavu. Jaunkundze sarunājusi ar tēti izklaidēties. Lotes zemei viņai mazliet par lielu.
 
 
14 August 2018 @ 10:32 pm
 
Es nicinu savu labo audzināšanu un latviešu zemtekstu kultūru.
 
 
14 August 2018 @ 07:25 pm
Pēdējā brīža ceļojumi  
Sveiciens!

Vai ir kāda labākā lapa, kur meklēt pēdējā brīža ceļojumus? Ar ko rēķināties/ko viņi neraksta savos piedāvājumos? Ko vērts jautāt pirms pirkšanas? Cik ātri pirms plānotā laika sākt meklēt piedāvājumus?
Ja acīs iekrīt kāda eksotiskāka/tālāka vieta un nepieciešama vīza, no kurām valstīm izvairīties, jo pēc kāzām pieņemu vīra uzvārdu un varētu būt čakarīgi?

Nav padomā konkrēta valsts, tāpēc izlēmām par šādu variantu, un budžets normāls (nekādi hosteļi mosteļi). Tiks ķemmēts arī google flights + booking.com, bet gribētos samaksāt un doties, rūpes atstājot aģentūras rokās :)
 
 
14 August 2018 @ 06:49 pm
kā ir?  
jūs kādas printmaking festivāla izstādes apmeklējāt? kas labākais? pērn ļoti patika, bet šogad kaut kā galīgā līkumā
 
 
14 August 2018 @ 05:45 pm
 
o bože, kā niez nagi

http://www.db.lv/galerija/477934/attels/4
 
 
14 August 2018 @ 02:27 pm
 
DELFI Policija Dobelē aiztur iereibušu razbainieku
 
 
14 August 2018 @ 12:44 pm
ja nu kādam dikti interesē konteksts - te visa intervija, no kuras biju iepostējis citātu  
Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs STANKEVIČS intervijā Neatkarīgajai pamato pāvesta Franciska vizītes nozīmi, akcentē vairākas viņa domas un vērtē Eiropas iespējas atdzimt ticībā.

Mūsu attieksme pret svarīgām valsts, nācijas norisēm man daždien rada dīvainas sajūtas. Vai tie būtu dziesmu svētki vai pāvesta Franciska vizīte Latvijā, kādam arvien tīk šiem notikumiem uzliet savu darvas karoti. Tādēļ vēl jo vairāk gribas dzirdēt jūsu viedokli par to, ko pāvesta vizīte nozīmē baznīcai un Latvijas valstij.

Ir svarīgi saprast to, ka pāvesta vizīte nav tāda pati kā pārējo valstu vadītāju vizītes. Jā, pāvests ir reālas, mazas, tā saucamās pundurvalstiņas vadītājs. Bet – ne jau šīs valsts teritorijas vai cilvēku daudzuma dēļ ir svarīga pāvesta personība. Pirmām kārtām viņš ir garīgais līderis, viņš ir baznīcas galva, viņš ir apustuļu pēctecis, pirmais starp katoliskās baznīcas bīskapiem. Un – viņam ir uzticēta misija vienot, labā nozīmē – ganīt, aprūpēt katoļus. Bet – ne tikai. Viņa uzdevums ir pulcināt kopā visus kristiešus, gādāt arī par visu kristiešu vienotību. Tā ir tā otrā dimensija. Tātad – vienotības kalpojums.

Trešais aplis būtu – pāvesta rūpes par dialogu starp reliģijām. Un, ja katoļi ir visdaudzskaitlīgākā konfesija, tad arī šeit viņam ir svarīga loma. Turklāt mēs zinām, ka tieši šodien dialogs starp reliģijām gan islāma teroristu, gan radikalizācijas kontekstā ne tikai islāma pasaulē ir īpaši asa problēma. Un arī te pāvests spēlē pirmo vijoli.

Visbeidzot – tā ir rūpe par cilvēci kopumā. Par mieru pasaulē. Par sociālo taisnīgumu. Par to, lai nabadzīgie netiktu aizmirsti. Un – galu galā tieši pāvests Francisks ļoti daudz runā par tā saucamo atmešanas jeb izmešu kultūru. Tā saucamo kultūru. Jo cilvēki, var teikt, tiek izmesti atkritumos. Itāļu valodā šā vārda pirmā nozīme ir «atkritumi». Izmest mēslainē tos, kuri nav vajadzīgi. Tos, kuri nenes man nekādu taustāmu labumu.

Pāvesta kalpojumā ir visas šīs dimensijas, tās ir viņa atbildības jomas... Un – galu galā – ja paskatāmies, kā tad ir Latvijā, tad praktiski visas šīs dimensijas ir te aktuālas. Bet pāvestam ir vēstījums par tām. Viņam ir garīgais lādiņš, garīgais potenciāls – stāties pretī šiem mūsdienu izaicinājumiem, saukt lietas īstajos vārdos un – rādīt ceļu, kādā veidā mēs varam stāties šiem izaicinājumiem pretī un pārvarēt tos.

Pāvesta vizīte ir svarīga šajā plāksnē. Tāpēc ir ļoti tuvredzīgi skatīties tikai no finansiālā viedokļa... Ja brīvdiena, tad ekonomika zaudē tik un tik naudas, vai – rodas izmaksas medicīniskajiem dienestiem, kuri to visu apkalpo. Tad jau tikpat labi var pateikt, ka mākslas darbus, kas muzejos, vajag pārdot izsolē un naudu izdalīt nabadzīgajiem. Un tā tālāk. Tas ir ceļš uz nekurieni. Pāvesta vizīte ir svarīga ne tikai katoļiem, tā ir svarīga pirmām kārtām visiem labas gribas cilvēkiem. Bet – ne tikai. Tā ir svarīga visai Latvijai.

– Es, vērojot, kas notiek Eiropā, te vēl piebilstu, ka pāvesta misijas, teiksim, slogu pastiprina ticības kā noteiktu vērtību sistēmas jūtama atstumšana. Pāvests Francisks gan saka, ka baznīca ir mājas visiem, bet tam pretī es nupat lasīju (cehs.lv, delfi), ka jebkura reliģija ir vāju cilvēku patvērums un tām nav vietas mūsdienu pasaulē, kurā dabas parādības var izskaidrot, apmeklējot fizikas stundas pamatskolā. Tas man sauc atmiņā manus skolas laikus.

– Jā, tās jau ir atkārtotas padomju laika antireliģiskās propagandas tēzes. Bet jāpasaka, ka tur ir savs patiesības grauds. Tur ir savs pamats. Tādā ziņā, ka tā saucamo ateisma tēvu laikā, kad dzīvoja Nīče, Markss, Sartrs, kuri bija ļoti lieli kristietības kritiķi, viņu galvenais pārmetums kristiešiem bija tas, ka viņi veicina pasivitāti, rezignāciju, attur no stāšanās pretī dzīves problēmām. Ka tā ir bēgšanas no realitātes reliģijā.

Es to gribu komentēt šādi. Svētie raksti, dievišķā atklāsme to nemāca. Mēs tur šādu uzstādījumu neatrodam. Bet – problēma bija tā, ka tā laika kristiešos, savos laikabiedros viņi acīmredzot novēroja šādu attieksmi reālajā dzīvē. Viņi vērtēja ne jau teoloģiju un teorētiskos uzstādījumus, bet praktisko rīcību.

Protams, arī šodien mēs starp kristiešiem varam atrast tādu attieksmi praktiskajā dzīvē. Bet – varu teikt vienu: baznīca tā noteikti nemāca, un tie, kas ir apzinīgi kristieši, kuri cenšas būt uzticīgi baznīcas mācībai, viņi – gluži pretēji – cenšas pārveidot pasauli. Sevišķi pēdējā gadsimta laikā baznīca ir izdevusi daudzus dokumentus un pāvesti, sevišķi pēdējie, ir izdevuši tā saucamās sociālās enciklikas, atklātās vēstules, kurās viņi pievēršas sociālajiem jautājumiem, sociālā taisnīguma jautājumiem.

Piemēram, pāvests Francisks izdeva encikliku Laudato si (Esi slavēts), kas veltīta ekoloģijai. Tā tulkota arī latviski. Brīnišķīgs dokuments, kurš apskata šo jautājumu ne tikai, teiksim, no garīgā viedokļa, bet pievēršas arī praktiskiem jautājumiem saistībā ar ekoloģiju tiešā nozīmē un pievēršas arī cilvēka ekoloģijai. Tas nozīmē – šīs ekoloģijas garīgajam aspektam.

Un – laikam esmu to jau ne vienu reizi vien atkārtojis – no piesārņotas sirds, no piesārņotas cilvēka apziņas, no aptraipītas, izkropļotas sirdsapziņas nāk laukā piesārņojums. Ne tikai garīgais un morālais, bet arī ekoloģiskais. Vides piesārņojums.

Tā ka – šajā ziņā kristieši Eiropā ne vienmēr ir bijuši savu uzdevumu augstumos un līdz ar to devuši pamatu šāda veida apsūdzībām, kas ir savā būtībā kļūdainas. Bet – kā teicu – savs patiesības grauds tur iekšā ir. Un? Diemžēl mēs varam novērot, ka arī šodien Eiropā kristieši vēl nav gana attīstījuši to potenciālu, ko Dievs viņiem devis. Esmu bijis diezgan daudzās valstīs, un visur ir... kaut kādā nozīmē var teikt – klusējošie. Viņi uzskata – labi, ja jau mūs stumj laukā no publiskās sfēras, tad mēs padodamies un padarām ticību par tādu privātu lietu. Mēs neuzstājamies publiskajā sfērā. Teiksim, masu medijos. Nepaužam savu pārliecību. Un, ja tā, tad kristieši arvien vairāk tiek nostumti malā un sabiedriskā dzīve attīstās saskaņā ar principiem, kur toni nosaka referendumi, parlamentu balsojumi un zināmu grupu iegribas.

– Pāvests Francisks ir pirmais Romas bīskaps – jezuīts. Tātad Ignācija Loijolas, Pjēra Favra... garīguma adepts. Vai tas kaut kādā mērā iespaido attieksmi pret viņu, viņa darbību?

– Protams, tas, ka viņš ir jezuīts, spēlē savu lomu viņa kalpojumā, viņa uzskatos, viņa uzvedībā. Bet – tā saucamais ignāciskais garīgums ir viens no atzītajiem garīgumiem katoliskajā baznīcā, un šajā ziņā nevienam nevarētu būt kaut kādas principiālas pretenzijas. Saistībā ar to, kā pāvests tiek uztverts... Protams, ka viņš tiek uztverts dažādi, ne visi viņu uztver viennozīmīgi, jo viena daļa, es teiktu, viņu pārprot. Diemžēl arī masu saziņas līdzekļos viņa vārdi dažkārt tiek izrauti no konteksta.

– Pāvests intervijā Die Zeit sacīja, ka «ticība ir dāvana, kas dota ļaudīm», un agri vai vēlu tā atgriezīsies. Un – caur krīzi ticība kļūst pieaugusi. Tostarp Eiropu pārņem patēriņa «filozofija», kas vairo ne ticību, bet mūsu vienaldzību citam pret citu. Vai piekrītat pāvestam, ka mūsdienu Eiropā spēs atdzimt ticībā?

– Jā, es tā ceru...

– Vai ir kādi resursi, lai tā domātu? Lai gan... nesen redakcijā saņēmām ļoti gaišu ideju no Arvīda Jozaiša, kurš savulaik bija viens no Lietuvas atdzimšanas kustības dibinātājiem. Tagad viņš piedāvā abām baltu tautām ciešāku kopību – gan politiskajā, gan ekonomikas, gan kultūras telpā. Lai beigtos situācija, kad «Latvija neredz Lietuvu» un «Lietuva «uzplaukst» bez Latvijas». Manā uztverē tas arī ir viens no ticības atgūšanas resursiem...

– Jā, noteikti... Ja Baltijas reģiona resursus, arī garīgos resursus saslēgt kopā, tad domāju, ka tur būtu izrāviens. Vai arī – ja izmantot kaut vai Igaunijas pieredzi, kurai ir izdevies apstādināt izbraukšanu. Cik saprotu, tagad tur vairāk atgriežas nekā izbrauc. Kāpēc mēs nevarētu no viņiem pamācīties? Ciešāka reģionālā sadarbība noteikti var nest labus augļus.

Taču ticības ceļš gadsimtu gaitā ir līdzīgs sinusoīdai. Ceļš ir gājis lejā, ir bijusi krīze, nākušas iekšā infekcijas, līderi nav spējuši pareizi atšifrēt laikmeta problēmas un izvēlēties optimālo risinājuma veidu.

Bet – izejot cauri krīzei, atkal sākas jauna atdzimšana. Eiropa šobrīd neapšaubāmi ir krīzē un, ja runājam par masveida kristietību, kristīgā ticība Eiropā ir krīzē. Un, ja Eiropā nomirs, izzudīs tās vērtības, kuras bija izšķirošas tad, kad Eiropa attīstīja visu savu vilkmi un savu jaudu, tad Eiropa aizies pa burbuli. Bet es ticu, ka tās nav Eiropas beigas.

– Viens no aspektiem, kas man apliecina to, ka Eiropā ir krīze, ir tās (ES) līderu, oficiālo aprindu vēlme uzdot reliģijas par subkultūrām. Nevis kultūrām. Pāvests Francisks (La Croix) atgādina mums, ka reliģijas ir kultūras.

– Protams, pastāv vēlme uzskatīt to vai citu reliģiju par vienu no NVO. Par nevalstisku organizāciju. Lai tai ir tādas pašas tiesības kā citām NVO. Un – viss! Nostumt perifērijā.

Protams – reliģija nav subkultūra. Tā ir integrāla (negribas lietot vārdu «filozofija») dzīves uztvere, kurā ir tas, ko es saucu par uzstādījumiem, setingiem, kuros iestrādātas tās pamatvērtības, kas tev dzīvē svarīgas. Un tur iekšā ir – taisnīgums, solidaritāte, kopējais labums, palīdzības princips, rūpes par savu tuvāko – tu nedrīksti uz viņa rēķina gādāt par savu labumu. Es domāju, ka šie principi ir pamatatslēga, un, ja tagad pievēršamies Latvijas simtgadei un – nākamajai simtgadei... ja mūsu sabiedrībā, mūsu politikā, teiksim, kritiskā masa nosvērsies par labu šiem pamatprincipiem – kopējais labums, palīdzība, subsidiaritāte un solidaritāte –, tad Latvija pārvērtīsies dažu gadu laikā.

Līdz šim viena no lielākajām Latvijas problēmām bijusi tā, ka sabiedrība nav spējusi no savas vides ģenerēt tādus pārstāvjus, kurus ievēl parlamentā un kuriem šie principi ir noteicošie. Diemžēl ir bijis ļoti daudz teatralizētu uzvedumu, kad deklarē vienu, bet tas ir tikai acu apmānīšanai, lai pēc tam, kā saka, aiz aizkara darītu pavisam ko citu. Sabiedrības uzdevums ir sijāt prom tos, kas spēlē šādu teātri.

Un vēl viena liela problēma, atkal domājot par nākamo simtgadi, mūsu sabiedrībā ir tā, ka daudzi cilvēki, kuriem būtu nepieciešamās kvalitātes un spējas, lai ietu politikā un rūpētos par valsti, par valsts attīstību, par sabiedrību, par tās kopējo labumu, saka: jā, bet es to nevēlos, jo tur viss ir netīrs un es nevēlos smērēties, nevēlos šķiest savu enerģiju.

– Man liekas, ka te svarīgs ir vēl viens – mērķa aspekts. Ja valstī vai ES nav redzami skaidri mērķi, bet drīzāk dažādas noslāņošanās un fragmentācijas, tad man šķiet, ka arī tas ģenerē mūsu nesabiedriskumu.

– Jā, es piekrītu, jo ES šobrīd sāk kļūt līdzīga tam milzim, kuram galva bija no zelta, bet – kājas bija no māla. Un, kad akmens trāpīja pa šī milža kājām – viņš sabruka un izšķīda.

Eiropas Savienība savā iecerē, kādu to redzēja vienotās Eiropas tēvi, ir ļoti pozitīvs, ļoti spēcīgs, uz stingriem pamatiem balstīts projekts. Bet laika gaitā tajā diemžēl, es teiktu, iefiltrējās zināmas ideoloģijas, zināma ideoloģiskā strāvojuma pārstāvji, kuri kļuva par vairākumu un kuri uz šiem veselīgajiem pamatiem balstīto projektu sāka pārbūvēt. Un šobrīd ES lielākā problēma ir šā projekta ideoloģizācija, pakļaušana zināmai ideoloģijai, pārlieka centralizācija, birokratizācija un tas, ka beigās, kā to parāda Brexit, tas var būt līdz kaklam. Angļi teica: nē, mēs gribam būt suverēna valsts, mēs nevēlamies, lai mūsu vietā visu izlemj Briselē. Un mēs redzam, ka šī tendence pieaug. Šobrīd arī citas dalībvalstis sāk protestēt pret Briseles spiedienu, kad netiek respektēts subsidiaritātes princips, kad augstāk stāvošai vai centrālai varai nav jālien iekšā lietās, kuras var risināt vietējā līmenī, vietējās autoritātes.

Bet – es ticu, ka šis Eiropas projekts ir spējīgs restartēties. Jo pamati bija brīnišķīgi. Bet to, ko tur sagrozījuši, mums vajag atjaunot.

– Kāda jums šķiet kristietības un islāma attiecību nākotne Eiropas telpā?

– Šobrīd es teiktu, ka – gan ne no kristietības puses, bet no Eiropas autoritāšu, no rietumvalstu valdību puses valda zināms politkorektums. Tādā ziņā, ka par kristiešiem var ķengāties, cik uziet, bet islāmistus aiztikt nevajag. Tas ir negodīgi, tas ir divkosīgi, un – tas ir destruktīvi. Jo tas nozīmē zāģēt zaru, uz kura tu pats sēdi. Ir jābūt vienādām prasībām pret visiem. Un arī tā noklusēšana... ja kādi musulmaņi kaut ko pastrādā, tad – par to presē nerakstīt, neuzrādīt policijas oficiālajā statistikā, jo tad tauta vēlēšanās var nobalsot pret valdošo partiju. Tas atkal ir divkosīgi un negodīgi. Ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem visiem. Tas ir svarīgi pirmām kārtām.

Otrkārt – par dialogu. Nu nav kristiešiem jāslēpj sava svece zem pūra. Kristiešiem Eiropā ir tā brīnišķīgā iespēja pasludināt musulmaņiem, kas Eiropā ienākuši, Labo vēsti. Mums nav jākaunas par to, kas mums ir. Un, ja musulmaņi uz šejieni nāk, tad, lūdzu – mēs jums pastāstām, kādi mēs esam. Mums nav jābaidās.

Šajā ziņā – kāpēc tieši Eiropā ir daudz to, kas konvertējas islāmā... Protams, ir arī pretējs process... Arī mēs esam kristījuši musulmani. Bet – kāpēc kristieši pieņem islāmu? Tāpēc, ka kristieši klusē un tur sveci zem pūra. Bet – galu galā – sabiedrībā tomēr ir nepieciešamība pēc garīgā, pēc garīguma. Un tad nāk musulmaņi, kuri nekautrējas par to, kas viņiem ir. Viņi tūlīt pasludina savu vēstījumu ar pilnu pārliecību. Un tur ir gatavas atbildes uz visu. Tur, vismaz radikālajā islāmā, viss ir melns un balts tūlīt, un daļai cilvēku to tik vien vajag. Tur tūlīt visu saliek pa plauktiņiem. Cilvēkiem patīk, ka ir skaidrība, un viņi to pieņem. Tas ir tāpēc, ka kristieši nepilda savu misiju. Ja tā, tad islāms ienāk un ieņem šo dzīves telpu. Mēs esam par dialogu, bet uz līdztiesīgiem pamatiem un – bez liekulības.

– Ko jūs novēlat Latvijai simtgadē?

– Latvijai es novēlu, lai tā savā praktiskajā dzīvē un likumdošanā iemieso Satversmes preambulā ierakstītās trīs vērtības: universālās cilvēciskās vērtības, latvisko dzīvesziņu un kristīgās vērtības. Jo – šo vērtību pilnvērtīgam apvienojumam un iemiesošanai dzīvē ir sprādzienveidīgs spēks, kurš var radīt attīstību. Jo tad, kad tie garīgie setingi ir iestādīti pareizi, kad sabiedrībā pastāv noteikta kritiskā masa, kurai ir svarīgas garīgās vērtības, tad tas momentā transformēsies arī ekonomikas uzplaukumā. Bet pašlaik uzņēmēji sūdzas par lielu birokrātijas slogu, par lielu nodokļu slogu, par to, ka viņi nevar pastrādāt un kaut kādu abstraktu normu vārdā tiek likti šķēršļi normālai darbībai. Tas ir viens – burts nedrīkst būt pār likuma garu.

Gribētos, lai kristīgās vērtības, šis tuvākā mīlestības bauslis, kurš smeļ savu spēku Dieva mīlestības bauslī, ir mums pašos pamatos. Jo, kā manā ģerbonī ierakstīts: Kungs ir mans spēks! Dievs ir mans spēks. Dievs ir mīlestības avots. Un – viņš ir augstākā patiesība, augstākais skaistums. Viņš var aizgrābt cilvēku, viņš var apgaismot cilvēku, un tad pārvēršas visa cilvēka dzīve. Tas ir avots, es nezinu... līdzīgi kā kodolenerģētikā... un arī tajā dievišķajā realitātē, kura ir pašos pasaules pamatos, bet arī pārsniedz to tā, ka no turienes izplūst spēja būt nesavtīgam, spēja būt uzņēmīgam, enerģiskam, spēja ātri pieņemt lēmumus, skaidri redzēt lietas, atpazīt liekuļus, krāpniekus un redzēt, kur ir patiesība un kur ir meli. Un – saskaņā ar to arī darboties.
 
 
14 August 2018 @ 12:15 pm
atkal zbigijs žēlojas  
Diemžēl mēs varam novērot, ka arī šodien Eiropā kristieši vēl nav gana attīstījuši to potenciālu, ko Dievs viņiem devis. Esmu bijis diezgan daudzās valstīs, un visur ir... kaut kādā nozīmē var teikt - klusējošie. Viņi uzskata - labi, ja jau mūs stumj laukā no publiskās sfēras, tad mēs padodamies un padarām ticību par tādu privātu lietu. Mēs neuzstājamies publiskajā sfērā. Teiksim, masu medijos. Nepaužam savu pārliecību. Un, ja tā, tad kristieši arvien vairāk tiek nostumti malā un sabiedriskā dzīve attīstās saskaņā ar principiem, kur toni nosaka referendumi, parlamentu balsojumi un zināmu grupu iegribas.
 
 
14 August 2018 @ 12:22 pm
 
delfi.lv / Aculiecinieka video: Policija Dobelē aiztur iereibušu razbainieku (37)
 
 
14 August 2018 @ 10:43 am
reirs laikam atklājis mūžīgo dzinēju!  
Iegūs tie, kas paši devuši. Tā izmaiņu taisnīgumu pamato ministrs.
 
 
14 August 2018 @ 11:25 am
 
vēl runājot par provincēm, jāpiebilst, ka ainažos (nebiju bijusi tur pāris gadus) ir aizklapējusies vienīgā kafejnīca, toties ir atvēries MILZU alkomārkets. pieņemu, ka igauņi no taipus robežas skrien iepirkties palēkdamies. ar veikaliem utml igaunijas pusē ir lielas problēmas vēl daždesmit km uz priekšu, tālāk nepārbaudīju. toties ar lielu interesi izlasīju treimanu info stendā (uzstādīts par vietējo ziedojumiem), ka ciema nosaukums nozīmē "trīs vīri", kas reiz apmetās šeit, bet ilgi, ilgi nevarēja atrast nevienu pašu sievieti. tām pakaļ nācās doties uz ziemeļiem.

***

toties māte ziņo no ludzas, ka ir noticis neticamais un šokējošais. uz mūsējās, odu ielas ir ieklāts asfalts! to ir solījuši izdarīt jau septiņdesmitajos, kad māte tur pavadīja vasaras, solījuši regulāri, un nu - pēc nieka 50 gadiem te nu tas ir. tiesa, tikai līdz pilsētas robežai. mūsmājas palikušas ārpusē.

 
 
14 August 2018 @ 10:26 am
plīst  
jau kuro reizi sapnī sadauzu mobilā ekrānu. un vienmēr tas pats scenārijs, pats sadauzīšanas brīdis nav skaidrs - es pēkšņi ieraugu savu mobilo sadauzītu, turklāt tā pamatīgi, un nekādi nesaprotu, kā tas varēja notikt.

vot es pat nezinu, ko freids par šito teiktu? tipa jādzēšas ārā no soctīkliem?
 
 
14 August 2018 @ 10:37 am
 
šis ir inčīgi. vakar kādā sakarā zvanīju latvijas dzelzceļam, lai noskaidrotu, kā ir ar vilcienu izmantošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. biju visai droša (hahā), ka ir tak zemās grīdas vilcieni, pati reiz esmu tādā braukusi utt utml.

bišk apdirsos, jo a) zemās grīdas vilcieni ir, bet maz, kur un kad braukt, neviens nezina, sarakstos tie nekādi nav atzīmēti, turklāt zemās grīda tāpat līdz galam nesakrīt ar perona malu.
b) persona var pieteikt mobilo pacēlāju un 2 personu palīdzību. tas ir jādara 48 h iepriekš, kas vēl būtu mazākā bēda, bet pakalpojums ir pieejams vien dažās stacijās, un, ja tu dodies no stacijas x, kur pakalpojums ir pieejams, uz staciju y, kur pakalpojums nav pieejams, latvijas dzelzceļam ir tiesības atteikt tev pacēlāju arī stacijā x.

sēdi mājās vai brauc ar veli izsauc cilvēku ar visa ļaunuma iemiesojumu - auto!
 
 
13 August 2018 @ 05:15 pm
lasot 6dienu  
Tevi politika neinteresē? Brunhildi arī neinteresēja. Viņai bija pilnīgi vienalga, kas nāk pie varas, kāpēc nāk pie varas, – viņai galvenais bija strādāt darbā ar labu atalgojumu, lai varētu mierīgi dzīvot. Viņa saka: «Tā vienkārši mazliet bija elite. Tāpēc bija gluži patīkami tur strādāt. Viss jauki. Man patika. Glīti ģērbušies cilvēki, laipni cilvēki.» Tu lasi grāmatu un redzi, kā totāla vienaldzība un nevēlēšanās iesaistīties, redzēt, saprast noved pie tā, ka visikdienišķākais cilvēks iekuļas elles mašīnā un pat ar prieku tai kalpo. Un tādu bija simtiem, tūkstošiem. Pomselas jaunkundze tikai parausta plecus, kad pazūd viņas kaimiņi ebreji un pat pašas labākā draudzene ebrejiete. Taču vistrakākais, ka, lasot šīs senās atmiņas, pamazām sāk vilkties paralēles ar mūsdienu politisko situāciju pasaulē – gan ar to, kā tiek balsots dažādu valstu vēlēšanās, gan ar Rietumu attieksmes maiņu pret karadarbības plosīto valstu bēgļiem.
 
 
13 August 2018 @ 05:05 pm
score  
beidzot viens patiesi progresīvs medijs! latvija tagad pakāpsies preses brīvības indeksā.
ir.lv
 
 
13 August 2018 @ 04:44 pm
back to viduslaiki = progress?  
tātad, šitas varonis ir no sverigedemokrater partijas. tās partijas, kas zviedrijā tipa visu taisās savest kārtībā, arī migrantu jautājumu. burkas viņiem ļoti nepatīkot. bet šis - šis ir košer! 


Tags:
 
 
13 August 2018 @ 02:58 pm
politminūte  
man tās jūsu vēlēšanas jau pilnīgi zb. bet līdz oktobrim vēl tik tālu...
 
 
13 August 2018 @ 12:40 pm
tauta  
totāla naudas izšķiešana, lūk, ko es domāju par tautas panorāmu. tad sanāk, ka "parastā" panorāma ir kas, elites speciālais teļļuka kanāls? un tikai nevajag dirst, ka humanoīdam parastajam nav, kur paust savu dziļi oriģinālo viedokli. ir brīvais mikrofons latvijas radio. nahrenam vajag jāties ar tv komandu pa visiem valsts nostūriem, brīvi laižot ēterā visādas muļķības, a la "davai samazinam saeimas deputātu skaitu, jo iedzīvotāju skaits sarūk"... tā vietā varbūt varētu pastrādāt un no visiem šiem ciemiem regulāri bliezt kvalitatīvu žurnālistiku?
 
 
13 August 2018 @ 11:20 am
 
DELFI. Franču policija vasaras kāpšanas sezonas laikā apturējusi "pārdrošu" Latvijas kāpēju grupu, kura Eiropas augstākajā virsotnē gribējusi uznest 10 metrus augstu mastu ar Latvijas karogu, pirmdien vēsta portāls "The Times". Alpīnisti vēlējušies mastu ar karogu pacelt Monblāna virsotnē, lai atzīmētu gaidāmo Latvijas simtgadi.
 
 
13 August 2018 @ 09:41 am
sabiedrības informācija  
kā nopirkt skābi - kodolīga un precīza instrukcija:

aizej nahui uz centrālo, tur tāds čuvaks ar šķidru bārdu un sarkanām ADIHASH krosenēm. Mitja. saki: "kislorod daj, bļe!"
jūs aiziesiet uz mazo kanālmalas trotuāru, kurš iet gandrīz zem tilta. tur būs tāds batja, viņam vārdā Panelis. iedod viņam pjaķarku, viņš noslīdēs no redzesloka, tu gaidīsi apmēram piecas minūtes. atnāks bāba, prasi šai: "očki jestj?"
viņa iedos tev vecu cukurpaku, liec kabatā un tinies, kamēr menti nav uzķēruši.
 
 
13 August 2018 @ 10:29 am
sansusī  
mans vienīgais un vēl arvien iecienītākais šis vasaras festivāls, par spīti milzum daudz laikam pavadītam, guļot teltī zem lietus, kamēr muzikālais piedāvājums brīžam pa dienas vidu un vakaru bija tikpat pašķidrs, kā mans sāpošais vēders, kurš laikam atsaucās uz iepriekš vasaras skolā patērēto baltvīna pārmēru.
pavisam ticami šī varētu būt laba festivāla formula: lai atmosfēra, vieta, apstākļi, cilvēki un servisi ir tik labi, ka programmas nepilnībām nav nozīmes. un, patiesi, bija izcila ēdināšana (no terapijas) un dzirdināšana, kafija, dušas, īstas atejas, patīkami piedienīgs cilvēku skaits - nekādu rindu un bardaka. ap un pa teritoriju nešurīja menti ar suņiem, apsargi nevienu negopīja, iereibušie nebauroja. viss akurāt kā priekš manis. ak, un platons buravickis turpina spridzināt.
 
 
13 August 2018 @ 10:41 am
 
tā kā vētras dēļ roņu salas apmeklējums pārcēlās, bet viesnīcu, ko nobūkoju, lai nevajadzētu nogurumā piļīt 100+km pa tumsu, atcelt vairs nebija iespējams, pavadījām pēcpusdienu/nakti, mētājoties gultā, skatoties pa televizeju "ekstrasensus-detektīvus" (grāfa drakulas pēctece larisa mogila paziņo nelaimīgajai ģimenei, ka viņi ir nelaimīgi, jo ir inbreeding deģi - visu cieņu ukraiņu teleproducentiem, šis bija visai negaidīts pavērsiens), skaļi lasot sikboja ierakstu par grāvī kakājošiem hipijiem un jauno pasaules kārtību un lēnām applūstot - vētras raisītie plūdi nāca no terases pat caur aizslēgtām durvīm. ķipa relakss.
 
 
13 August 2018 @ 09:24 am
cienīsim viedokļu dažādību, biedri!  
Neviens nav stulbs. Ja tu tā domā, tad tev vienkārši ir pārāk iesīkstējuši priekšstati par to, kā visam ir jābūt.
/Andris Kivičs/
 
 
13 August 2018 @ 10:10 am
 
«Iepriekš viņš par pašnāvību nebija runājis, nāca te ļoti bieži, dzīvoja, ēda, palīdzēja. Pašnāvības iemeslu nezinu. Domāju, ka viņu nomāca dzīve kā tāda, bija depresija. Redz, kur nāk vēl viens depresīvais,» pagriezusies pret ceļu, kundze rāda uz savu dzīvesbiedru Māri.

katrs vārds kā pērle!
https://nra.lv/vakara-zinas/82558-sokejoss-notikums-salacgriva-neveiksmigi-izoperets-virietis-pargriez-sev-rikli.htm
(uzgāju gūglējot "darbs salacgrūvas novadā")
 
 
13 August 2018 @ 07:59 am
 
Kārtējo reizi pārliecinos par depresivitātes un egocentrisma neizbēgamo saistību, un to, ka vajag pēc iespējas biežāk izlaist sevi no uzmanības fokusa. Kā mazu bērnu, kuram ir veselīgi padzīvoties bez pārspīlētas uzraudzības. Pēdējās nedēļas nejauši sanāca piedzīvot gūzmu situāciju un apstākļus, kuros caur "es,es,es" prizmu jādomā biežāk kā ierasts, un tas rezultējās smagā beziemesla nomāktībā.
Ne jau tajā nozīmē, ka par sevi nebūtu jādomā un jādzīvo kaut kādā trulā pašplūsmā, automātiski uzsūcot visu notiekošo. Priecāties par pilnīgiem niekiem, piemēram, to, ka izdevies agrāk piecelties, skaistas debesis aiz loga vai garšīgas vakariņas; neignorēt situācijas, kurās bez acīmredzama iemesla kaut kas liek justies slikti, censties saprast, kāpēc slikti un ļaut sev justies tā, kā "gribas", nevis tā, kā šķiet pareizi un atbilstoši situācijai vai tā "kā justos citi", pat ja citu sajūtas ļauj aiztaustīties līdz savām. Zināt, ko es vēlos, vēlēties daudz, censties to sasniegt un nebēdāties, ja nesanāk. Nedomāt par sevi kā par īpašu cilvēku, kuram pienākas īpaša attieksme un īpašs liktenis. Neļaut pret sevi izturēties necienīgi, bet atcerēties, ka aizvainot var tikai to, kuram ir zems aizvainojumu slieksnis. Domāt par citiem, par jebko citu, domāt tikai par sevi, nu, tas ir kā visu dzīvi lasīt tikai vienu grāmatu.
 
 
12 August 2018 @ 06:44 pm
deklarācija  
es alu dzeru gandrīz katru dienu.
tās ir manas tiesības.
 
 
12 August 2018 @ 04:02 pm
 
Tracinosie laikapstakli ir beidzot arī man. Tad, kad viļņi ir 3 m augsti, vējš trako, un tu netiec jūrā
 
 
12 August 2018 @ 09:17 pm
RIP  
VS Naipaul (1932-2018).

Patiesi viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem. Cik nojaušams, daudziem likās atgrūdoša viņa personība un nīgrums. Taču tieši tas man viņā likās saistošs.
 
 
12 August 2018 @ 10:39 am
 
es te domāju - par zēnu tikai krekliņā, bez biksēm. no vienas puses viņš ir mazs un var gadīties tās piečurāt, bet no otras - viņš taču ar vienu prāta krociņu saprot - cik tas ir pliki un pazemojoši. atkal no trešās - sievietes taču karstās vasarās staigā [un lido pa gaisu avārijas gadījumā], tikai ar kleitu un pliku čoksīti.
un tad es domāju par vīriešiem vasarās - daži staigā smagās biksēs un kurpēs, bet augšā tikai apžmiegta maiciņa, citi - sandalēs un plānos šortos [bieži bez apenēm], savukārt augšā kurtka, lakats un cepure.
 
 
11 August 2018 @ 05:55 pm
leišu literatūra  
klau, ja jums uz sitiena jānosauc kāds lietuviešu rakstnieks, vienalga, prozists vai dzejnieks, vai jūs kādu varat nosaukt neminstinoties? vienu, trīs, piecus? ja spējat kādu ātri atcerēties, lūdzu, ierakstiet viņu vārdus komentāros. protams, pirms tam citu komentus nelasot!
 
 
11 August 2018 @ 02:58 am
 
Latvijai ir divas problēmas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarē – speciālistu trūkums un sieviešu trūkums.
© Antra Zālīte.

Patiess prieks, ka IKT nozarē sievietes ir nodalītas no speciālistiem.
 
 
10 August 2018 @ 11:41 pm
 
Meklējot kādu konkrētu ierakstu, ieskatījos savos senolaiku cibas ierakstu arhīvos. Ak vai, cik mutuļojoši un noslēpumaini kādreiz izdevās reģistrēt dzīvi, cik līksmi un sadraudzīgi reiz dzirksteļoja visu komentāri. Kur tas viss palika? Kālab viss laika gaitā čūkstēdams nodzisa?
 
 
11 August 2018 @ 04:45 am
Politika un māksla  
Šogad nolēmu veikt informētu izvēli saeimas vēlēšanās. Jāatzīst, ka iepriekšējās reizēs lielākoties paļāvos un intuīciju un inerci. Atvēru https://sv2018.cvk.lv/pub/ un lasīju īsās partiju programmas. Šoreiz pamēģināju būt egoistisks un izvēlējos jomu, kas mani vistiešāk varētu ietekmēt nākotnē - kultūra un māksla plašā nozīmē.
No 16. partijām 7. neko par to neizsakās. Ja uz krieviem orientētās partijas mani nepārsteidz, tad tas bija ar, piem., Jaunā Vienotība un KPV (jo Kaimiņš tak bijušais kultūras darbonis). VKKF tiek pieminēts tikai 2x: Attīstībai/Par un ZZS (kas bija pārsteigums). Laikmetīgā māksla - tikai 1x! (Attīstībai/Par). Pieļauju, ka Attīstībai/Par lielu lomu spēlēja A. Bikšes un I. Drulles piesaistīšana.
Tālāk seko partiju saraksts ar visiem izteikumiem par mākslu un kultūru īsajās programmās.
Saraksts )
 
 
10 August 2018 @ 03:28 pm
svarīgs jautājums  
kā cibā ir ar tiesību aizsardzību un diskriminācijas izskaušanu?
 
 
10 August 2018 @ 02:00 pm
demokrātijā saduras dažādi viedokļi  
 
 
10 August 2018 @ 02:30 pm
 
vispār ar latgali bija tā, ka vienas vienīgas ballītes apkārt, bet ir taču nedēļas vidus!!

tikko grasījāmies iemesties jazinskā (fantastiskākais, siltākais, dzidrākais, smaržīgākais ūdens šogad), tā parādījās trokšņaina kompānija, kas vilka ārā grilus, dzeramo un priecīgi viens otru mudināja "plikām dirsām mesties ezerā un pēc tam spēlēt mēmo šovu". pie čertoka tāpat. uz nakti meklējām kādu kempingu, kur uzsliet telti, jo ļoti vajadzēja elektrību un vēl dažas ekstras, tak vienā kempingā plosījās bērnu nometne, bet otrā pusstundu pēc mūsu ierašanās sāka ieplūst kāzinieku auto straumes. bujāns trijās valodās (latgaļu, krievu un latviešu), sīkie nakts vidū sit futbolu, jaunatne viebjas par mūziku, tāpēc divos naktī taisa pati savu diseni, atskaņojot no autiņa daudz un skaļu krievu popsu, bet nākamajā rītā cilvēki sāk strīdēties, kārtot attiecības un mētāt mantas pa gaisu. neskatoties uz to, izgulējāmies ļoti labi.

vsp pieleca, ka es, rainis un kombuļu inese tak nākam no apmēram viena kraja.

pirms tam bija zemgale, (s)pokaiņi, un nekas vēl nav beidzies!
 
 
10 August 2018 @ 02:18 pm
 
Sveiki! Pēc ilgstošiem meklējumiem man ieteica mēģināt arī šeit - varbūt kāds no cibiņiem zina kādu, pie kā es un user zilnezal varētu pāris dienas nakšņot Prāgā? Sākot no apmēram 13. augusta (kā ar stopiem sanāks). Mūžīga pateicība un saldumi/ alus/ vīns no mums.
 
 
10 August 2018 @ 12:34 pm
viņš nesaprot, ka haoss ir mūžīgs  
Tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli ANO Komitejai par konsekvences trūkumu dažādu ANO komiteju metodoloģijā, kas attiecas uz nacionālo cilvēktiesību institūciju un NVO ziņošanas un klātienes dalību komiteju darba sesijās. Jansons uzskata, ka patlaban metodoloģija nav vienota, tā drīzāk ir haotiska, kā arī nav visiem saprotamu kritēriju mehānismam, kādā sniegt informāciju un paust viedokli. Attiecīgi tiesībsargs aicina ANO darīt visu nepieciešamo, lai cilvēktiesību institūciju un NVO līdzdalība ANO procesos būtu saprotama, pieejama, efektīva un uz rezultātu orientēta.
 
 
10 August 2018 @ 11:40 am
 
Laika ziņas nedēļas nogalei skumdina. Es ļoti ceru, ka tā ir kļūdaina informācija un vasara nebeigsies līdz septembrim.
 
 
10 August 2018 @ 10:26 am
wannabe cibas redaktors mums te uzradies  
cik prognozējami - gnidrologs mani atkal nobanojis, jo es "arbitrāri" dzēšot viņa komentārus manā žurnālā.

well well. cik man zināms, šis ir mans žurnāls, kurā man ir atļauts brīvi pēc paša izvēles dzēst komentārus. ja ir nepārvarama vēlme kaut ko redzēt publicētu, to var iepostot savā žurnālā.
 
 
09 August 2018 @ 10:34 pm
 
es: vai nu stūrēju, vai nestūrēju.

m: vai nu apsaimnieko mani (sliet/nojaukt telti, taisīt ēst/tēju, mazgāt traukus), vai nu - "vai nu" neeksistē.

un tam pat ir loģika, jo vai nu es izvairos no slepkavām mašīnām, vai nu izvairos no slepkavām ceļiem, ti, rezultātā ir jāatpūšas un jāļaujas aprūpei. a ja es, piemēram, būtu cita dzimuma persona, mūs par to pašu darbu sadali pieklājīgā lol sabiedrībā noēstu dzīvus (iedomājies - tusnis sēž un ļaujas pienest tēju).
 
 
09 August 2018 @ 10:09 pm
 
Ja visu dienu pavada darbā, maigas kondicioniera dūkoņas pavadījumā atrakstoties par saviem un citu grēkiem, var palaist garām pārspētos karstuma rekordus. Vakars ir silts, to pamanīju.
 
 
09 August 2018 @ 09:29 pm
 
Ir lietas, kas nemainās. Freija joprojām ir lieliskākais kaķis pasaulē par spīti tai viņas destruktīvajai dabai. Šodien taisos uz iziešanu, pie spoguļa pucējos, atnāk mana strīpainā dīva, blaukš, noliekas uz sāniem, laiski izstaipās un tad ar priekšķepas nadziņiem tā maigi pieķer manu pēdu un skatās acīs, sak, nu kur tu atkal skriesi, cilvēk, tak karsti, paliec ar mani, pavāļāsimies uz grīdas caurvējā.
 
 
09 August 2018 @ 01:05 pm
uzminiet autoru  
Brīvi ir tie, kuri saprot, ka taisnīgums un gods nav kaut kas, kas tiek izlemts vairākuma balsojumā, sabiedriskajā domā (jeb personiskajā slinkumā), balstoties uz starptautisko spiedienu un „ekspertu” viedokļiem. Taisnīgums ir taisnīgums arī tad, kad pret to ir visi.