19 October 2020 @ 11:54 am
 
Nosūtīju stāstu "Prozas lasījumiem".
Var jau teikt, ka sīkums, bet man kā mazo formu pārstāvim šāds solis tomēr bija iziešana no komforta zonas.
Negribas jau, lai būtu iespaids kā no sērijas "Ko es darīju aizvadītajā vasarā".
Redzēsim, cik vēlīga būs žūrija.
Ja būs, tad aicināšu uz lasījumu, kauč arī zūmā vai spotifai podkāstā.
 
 
18 October 2020 @ 07:39 pm
simboliskā Latvija  
Kāpēc RS biļešu kontrole nekontrolē masku nēsāšanu sab.transportā? Kāds ir piedzīvojis, ka to kontrolētu?
 
 
17 October 2020 @ 06:55 pm
Sverot pārtiku, jautājums par kādu niansi  
Varbūt šeit arī kāds rēķina, cik tad nu proteīna dienā vajadzētu uzņemt, un uzņem to ar zirņiem vai pupām, ko iepriekš mērcē un pēc tam vāra. Kurā brīdī ir pareizais svars, pirms mērcēšanas, vārīšanas vai kad gatavs?
 
 
17 October 2020 @ 11:54 am
 
sapnītī atpūtos Itālijā un pēc tam miegaina tīrot zobus, centos atsaukt atmiņā visas nākamo 10 dienu tikšanās, ko tagad nāksies atcelt. Tas Neapoles šprics bija neparasti dzidrs.
 
 
16 October 2020 @ 10:41 am
 
Gobzema murgi un murgu atmaskojumi iespiedušies arī manā sociālo tīklu burbulī, viņa piemērs liek kārtējo reizi domāt par to, cik daudzu neirožu pamatā ir neatbilstība starp iekšiņu un āriņu, sevis redzējumu un ārpasaules atbildēm uz mūsu gaidām saņemt to, ko domājam esam pelnījuši. Jūties kā īpašs cilvēks ar īpašu likteni, bet apkārtējie neko no tā neredz, dzīve velds vienmuļa un pelēka, lai kā tu censtos būt atvērts brīnumiem, negaidītiem likteņa pavērsieniem un panākumiem.

Man šī saikne ir ačgārna, man traucē kaut kādas pārspīlētas atzinības formas, jo pati priekš sevis esmu visparastākais cilvēks, kas nedara neko īpašu (varbūt darbaspējas ir labākas kā vairumam, bet tas nav nekāds talants). Un tiklīdz no ārpasaules parādās kaut kādi mājieni par to, ka domāju vai daru ārpus pašsaprotamā, sajūtu diskomfortu, jo manas iekšējās vērtību skalas ziņo par neatbilstību. Un varbūt šī disonanse ir tikpat bīstama kā pirmais, napoleoniskais paveids?
 
 
16 October 2020 @ 09:11 am
 
Ak un jel. Latvijas Pasts pamatīgi izblamējies, izdodot piemiņas pastmarku fiktīvam vēstures stāstam.

Nu ko. Šis ir viens konkrēts piemērs, kas atbild uz jautājumu, kādēļ mums vispār tur kaut kādi vēsturnieki (un citi humanitārie) vajadzīgi. Diezgan bēdīgi, ka Latvijas Pastam pat prātā neienāca konsultēties ar kādu vēsturnieku, pirms vienbalsīgi atbalstīt pastmarkas izdošanu.
 
 
16 October 2020 @ 12:00 am
 

chrysalis

 
 
15 October 2020 @ 08:00 pm
 
Microtargeting latviski?

https://en.wikipedia.org/wiki/Microtargeting
 
 
15 October 2020 @ 01:49 pm
 
Nekad nevajag cerēt, ka kāds cits atbildēs uz jūsu jautājumu. (Patrick Modiano)
Tags:
 
 
14 October 2020 @ 11:35 pm
 
Cik (un kādi) laptopi jums ir piederējuši?
 
 
14 October 2020 @ 10:28 pm
 
Juris Civjans ir tāds slavens Rīgas izcelsmes kinoteorētiķis, kas pasniedz Čikāgas universitātē, šaurajās LV kinoakadēmiķu aprindās tāds kā rokstārs. Šodien viņš kā keynote speaker piedalījās mūsu rīkotajā starptautiskajā kinokonferencē, kurā visi ārzemnieki, protams, piedalās caur zūmu, un daļu sev atvēlētās stundas laika viņš pavadīja, mēģinot saprast, kā apieties ar zūmu, ar saviem komentāriem to padarot faktiski par stendapu. To vainagoja viņa paziņojums, ka viņš nesaprotot, kur "pazudusi tā vajadzīgā poga, laikam būs jālūdz palīdzība no augšas," pēc kā viņš piecēlās, nesteidzīgi aizgāja līdz telpas dibenam, uzkāpa pa kāpnēm, kādu brīdi varējām klausīties krieviski risinātu dialogu augšstāvā, tad viņš nokāpa lejā kopā ar dzīvesbiedri, aizveda viņu pie datora, rādīja, "re, nav nekur tās pogas," dzīvesbiedre uz viņu paraudzījās ar ļoti izteiksmīgu skatienu, kas vēstīja: "Nopietni? We've been through this about thousand times," parādīja pogu, viss sastājās savās vietās, mēs nedaudzie skatītāji uz vietas jau konvulsijās vārtījāmies pa grīdu, sesijas moderatore, valdot smieklus, izdvesa, "Ā, sakot, ka jālūdz palīdzība no augšas, jūs domājāt... patiešām no augšas," un es savukārt ar siltumu sirdī atcerējos vienīgo reizi pirms tieši divpadsmit gadiem, kad ar Civjanu iepazinos:

Oct. 3rd, 2008 | 08:43 pm
on air: Jammin
Šodien pie pusdienām Juris Civjans apjautājās, ar ko es nodarbojos, un es atzinos, ka studēju režiju. Viņš izdvesa: "O!", nolika dakšiņu, bijīgi paspieda man roku, un es jutu, kā pār manām trešoreiz mūžā uzsāktajām studentes gaitām un trauslo kinosapni nolīst kas līdzīgs svaidījumam.


Tas pasākums toreiz bija arī kaut kāda kinokonference, ko pavadīja filmu maratons līdz rītausmai "Splendidā". Es vakarā uz to aizgāju, saskrējos tur ar pie pusdienām iepazīto Civjanu, kā arī cibas jūzeri Vikuku, mēs trijatā apsēdāmies Splendida balkonā un noskatījāmies vairākas filmas līdz kaut kādiem diviem naktī, pa ceļam arī visi aizmigot. Atceros, ka vienā brīdī pamodos un konstatēju, ka man vienā pusē guļ aizmigusi Vika, otrā aizmidzis Civjans, uz Splendida lielā ekrāna iet kaut kāda ļoti lēna Pazolīnī filma, un kaut kas šajā laiktelpas momentumā ir ļoti, ļoti pareizi. Šīs atmiņas gleznas dēļ Civjans man vienmēr būs mazliet spirit animal, ceru, ka viņš dzīvos mūžīgi.
 
 
14 October 2020 @ 09:15 pm
 
Ja cilvēks nedaudz iedzer, teiksim kādu alkoholiski reibinošu dzērienu, un tad liek hik...hik...higiēnisko masku, un staigā apkārt, kā to novēlējusi valdība, viņš drusku pūš sev virsū savu personīgo peregāru un, piebildīsim, ilgāk saglabā iegūto reibuma stāvokli.
Nav gluži tas pats, kas līmes ostīšana maisiņā, bet doma līdzīga.
 
 
14 October 2020 @ 07:16 pm
 
kas varētu būt visjaukākā dāvana apmēram pusotru gadu vecam bērnam?
 
 
14 October 2020 @ 06:07 pm
Latīņu teicieni latviski  
Kā tiek tulkoti sekojošie latīņu spārnotie teicieni latviski:

Concordia parvae res crescunt, discordia maximae dilabuntur.
(https://ru.wikipedia.org/wiki/Concordia_parvae_res_crescunt,_discordia_maximae_dilabuntur)

Virtus unita maior est, seipsa dispersa.
 
 
14 October 2020 @ 02:06 pm
 
Ar ko Džordžs Soross ir slikts? Kāpēc bija jākaunās no Sorosa naudas?
 
 
13 October 2020 @ 07:10 pm
 
Tā kā Honor band 6 iznākšana ir bezcerīgi atlikusies uz neprognozējamu laiku, tomēr ņemšu mi band 5. Šai sakarā man ir jautājums kādam, kas varbūt to mi band lieto. Vai tā ir, ka sporta aproces ķīniešu versija pārliek aproces valodu automātiski uz hieroglifiem, ja sapārotā telefona valoda nav angļu, bet latviešu?

(es te esmu pārdomās, vai gaidīt sūtījumu no aliexpress mūžību un trīs dienas; pirkt lietotu ss.com vai arī "precīzu kopiju, ražotu tai pašā fabrikā"; nu un, protams, vai ņemt ķīniešu vai globālo versiju)
 
 
13 October 2020 @ 07:03 pm
 
tad tiekamies kaut kad pavasarī?
 
 
13 October 2020 @ 11:15 am
 
Kas ir spēcīgākās, niknākās, iedarbīgākās bezrecepšu klepus zāles, ko jūs esat dzēruši?
 
 
13 October 2020 @ 08:54 am
 
DELFI. Lielākā daļa cilvēku nav gatavi noņemties
DELFI. 'Facebook' aizliedz holokausta noliegumu
 
 
12 October 2020 @ 11:30 pm
Pasaulē skumjāko dziesmu izlase  
Darbā darīju vienu garo apnicīgo darbu, un gribējās paklausīties Skumjo dziesmu izlasi, (jo es tikai ārēji esmu priecīga un jautra, iekšēji es esmu drūma, pesimistiska un skumja, mēs visi, LOL, nomirsim, grāmatai, manuprāt, jābūt mazliet priecīgai, bet dziesmai - skumjai).

Man šķiet, kādreiz jau tika veidota Cibas pasaulē skumjāko un bezcerīgāko dziesmu izlase, kurā, liekot roku uz sirds, tik tiešām bija tikai bezcerīgas un skumjas dziesmas. Bet ja youtube ierakstīsiet Saddest songs in the world, dabūsiet kaut kādas priecīgas polkas, laikam mūsdienu jaunatne neko nesaprot no īsta bezcerīguma.

Es tad nu stādīšu pati, lūgšu jūs piemest savu artaviņu šajā bēdu jūrā, visi mīļi aicināti, emo utt. Der arī veco laiku, kur meita noslīcinās, jo viņai gods laupīts.
Tātad,
The Cure The Same Deep Water as you.
(Bezcerīgi. Tiešām bezcerīgi, gandrīz vai pirmā vieta)
Radiohed Street Spirit.(Viss zaudēts)
Niks Keivs.
Nu es pat nezinu, te viena ar otru konkurē. Es nevaru izvēlēties.
Pīters Gabriels. Lūdzu uzreiz divas - Mercy Street un My Body is a Cage (Šausmīgi skumji, sevišķi pirmā, šodien klausījos darbā, gribējās raudāt).
Lil Peep 5 Degrees. (Cienījams, daudzsološs skumjums, ļoti patīk, varēja būt garāka).
Nu tad kaut kas no Billijas Eilišas jāliek rindā, piekritīsiet, ka skumji.

Upd. Es domāju, ka Spotifajam labāk šo nelūgt, jo sanāks tik labi, ka vēnas būs patiešām jāgriež.
 
 
12 October 2020 @ 08:54 pm
 
Ar rudeni atnācis pašrūgtums. Daudz klausos Geneva Jacuzzi un domāju, ka tas ir labākais pseidonīms pasaulē. Un vēl es sveru vairāk nekā jebkad iepriekš, sagruzos vismaz pāris reizes dienā par to.
 
 
11 October 2020 @ 04:04 pm
 
DELFI. Rada tehnoloģiju, kas dažās dienās izgatavo viskiju.
DELFI. Pazudusi Putina mīļākā.
DELFI. Tramps vairs nevar izplatīt koronavīrusu.
 
 
09 October 2020 @ 06:46 pm
 
DELFI. Policija varēs apstādināt privātos transportlīdzekļus, lai pārbaudītu, vai tajos neatrodas kāds, kurš nav sniedzis informāciju par sevi šajā sistēmā
 
 
08 October 2020 @ 05:09 pm
brilles, lēcas un citi zvēri  
Viedie cibiņi, dodiet padomu!

Vēlos pāriet no briļļu nēsāšanas uz kontaktlēcām (pamatā, ikdienai) - iesakiet kur pirkt un visforšāk arī apgūt pirmos soļus šajā mākslā, kā arī ar kādām lēcām jums ir vislabāka pieredze :)

Un pie viena arī - kur šobrīd Rīgā visforšāk (serviss, kvalitāte utt, labākā price/performance attiecība) pasūtīt brilles pamatīgiem mīnusiem?

Paldies!
 
 
08 October 2020 @ 12:05 pm
 
Kur Rīgā nopirkt:

* fire roasted diced tomatoes (apsvilināti, konservēti tomāti parasti nāk bundžās)
* saldētu kukurūzu (atsevišķos graudiņos nevis pilnās vālītēs)
* black eyed peas

?
 
 
07 October 2020 @ 07:48 pm
 
Vai kādam ir bijusi darīšana ar kādām naudas plūsmas aplikācijām (cash-flow app) vai naudas plūsmas plānošanas instrumentiem uzņēmumā? Varbūt varat ieteikt kādu? Vai arī nekas labāks par exceli nav izdomāts?
 
 
07 October 2020 @ 05:47 pm
Darba pieteikumu dati  
Piesakoties darbiem, mani sāk nedaudz mulsināt potenciālo darba devēju ievākto datu apjoms. Bet tas nu tā. Jautājums ir par diviem konkrētiem parametriem. Proti, vai tie ir ok?

1. Prasa obligāti norādīt dzimšanas gadu.

2. Prasa obligāti pievienot foto.
 
 
07 October 2020 @ 06:19 pm
 
Kur rīt vai parīt Rīgā varētu iegādāties šādu nixie tube pulksteni?
 
 
07 October 2020 @ 10:40 am
 
kāds nepatīkams starpgadījums. Sēdējām ar Malu Tallinas ielas kvartālā, palūdzu blakus sēdošajiem puišiem cigareti, viņi centās smalltalkot, es kā vienmēr neesmu ieinteresēta, bet pieklājīgi atbildu, jo pie cigaretes tiku un vispār esmu zaķītis, vārds pa vārdam, viens no viņiem jautā man, kur es strādāju, atbildu, ka esmu mākslas kritiķe un saņemu pretī pilnībā nicinošu "es ceru tu saproti, ka nenes valstij nekādu pievienoto vērtību?", puisis aroganti aizgriežas. Man nav pārsteigums, ka lielākā daļa sabiedrības tieši tā mani redz un es pietiekami labi zinu, kā kultūra "silda" ekonomiku un viņiem galīgi nav taisnība. Es arī neuztvēru šo visu personiski, bet mani apstulbināja pašpārliecinātība, ar kādu šie jefiņi mēra cilvēkus naudas izteiksmē jau krogu situācijās. Es negribu, lai šie cilvēki ir mūsu nākotne.