|
Dzīve te velkas un te paskrien garām. Laika plūdums nav izjūtams kā kaut kas konstants. Tā plūsmas ātrumu veido notikumu pieraksts - cik maņu sniegtie dati tika ierakstīti atmiņā un ar kādu rakstīšanas ātrumu.
Strauja pietuvināšanās nāvei/Near Death Experience - to raksturo cilvēku stāsti, ka laiks sāka ritēt lēnām, lai gan realitātē pat vissmalkākā detaļa tika ierakstīta atmiņā, psiholoģiski izstaipot laiku, jo tas info lērums kaut kā jāsaliek kopā. Izdzīvošanas skola, daudz datu.
Jaunība - to raksturo "aizskrējuša" laika epiteti. Izej no mājas un dari interesantas lietas, bet saule jau sāk rietēt...
Garlaicībā - laiks velkas, sāp katra minūte kā pie zobārsta. Te nekas nav jāskaidro.
Aizrautībā laiks nekad nepietiek. Pašsaprotami. Jaunība ir aizraujoša, paskrien garām. Trīsdesmit gadi šķiet daudz un nopietni. Kad tie ir dekādi aiz muguras - perspektīva cita un atskatā galīgi nav ne daudz, ne nopietni īsti. Vien laiks.
Hihidēliķi - tie ļoti spēlējas ar laiku. Vienā tripā var salikt vairākus mūžus. Desmit minūtēs ietilpst ceļojums uz kosmosa centru un atpakaļ.
Sapņi - gluži kā hihidēliķi. Nospiedi modinātāju, pēc 10 min. tas brēc atkal, bet nosapņots tikko tika mūžs.
Kad geimo konsoli uz HD paneļa, tev nerodas nekādi jautājumi - realitāte strādā kā ierasts. Bet to ne reizi vien ir nācies nejauši saplēst. Šādi:
Setups:
- AV resīveris, kurā satiekas vairākas ierīces un pa vienu resīvera izejas kabeli tiek laistas uz TV - pēc vajadzības.
- Resīveris ir arī skaņas apstrādātājs - baro krietnas skandas jēdzīgai skaņai no jebkuras pieslēgtās ierīces.
- PlayStation 2, kas caur optisko kabeli pieslēgts pie resīvera - baudu labāko PS2 skaņu. Īpatnība - pleisis paralēli turpina padot skaņu pa analogajiem ceļiem. Tiem aiztures nav. Mēdzu pleisi geimot uz pareizās (laikam atbilstošas) attēla tehnoloģijas, bet skaņu baudīt lielu un no resīvera. Nāves grēks ir dot skanēt teļļuka pļurkšķiem - sevišķi šodien...
Novērojums:
Kad pleisim pieslēdz CRT un dod tiesības tam skanēt, šī vecā kineskopa TV skaņa ierodas perfekti vienlaicīgi ar attēlu. Savukārt skaņa, kas nāk no resīvera, mazliet kavējas - rodas skaņas dubultošanās. CRT izskan pēc pareizās takts, bet resīveris, kas dekodē pa gaismu sūtīto PS2 audio - ar ievērojamu nobīdi, kas manāma ir tikai uz šāda salīdzinājuma fona.
Līdz ar ko var spēlēties ar smadzenēm:
- CRT teļļuka attēls (TV skaņa izslēgta) uztverē perfekti sakrīt ar resīvera skaņu, viss notiek taktī/sinhroni, lai gan dabā CRT dod attēlu bez jelkāda laga, bet resīveris skaņu aiztur, to dekodējot un apstrādājot. Sakritības tur dabā nav, bet uztverē - ir un uz 100%! Smadzenes pieradušas salāgot skaņas un gaismas ātrumus - līdz kaut kādai robežai rēķinās ar to dabisko nesakritību. Tieši tāpēc uzjautrina filmas/spēles, kas tālas eksplozijas saliek kopā vienā mirklī ar bildi, nevis sagaida skaņu, kas beigu galā dabā izplatās daudz lēnāk par gaismu.
- uzslēdz CRT skaņu un tā uz mirkli pat šķiet skrienam bildes notikumiem pa priekšu, "paredz nākotni" no resīvera perspektīvas - realitāte galvā saļogas un sareibst mazliet, jo smadzenēm vairs nav jāveic laika aiztures kompensācijas darbu, laiki "pārklājas", kamēr notiek uztveres pārkalibrācija uz aiztures vai bezaiztures tehnoloģiju - to pasauļu/paaudžu savstarpējo krustenisko savienojumu.
Sēdi un domā par savām maņām, to elastību. Faktu, ka objektīva realitāte nav ne īsti objektīva, ne reāla.
Hihidēliķu noliedzējiem šis aprakstītais mūsu realitātes aspekts izraisa visus pamatus aiztiekošas pārdomas/traumas. Sajūtas līdzīgas tām, kas pārņem ticīgo, kad baksta reliģijas dogmas... Bailes no patiesības. Gļēvi.
Saņemies, Nīl - objektīvā realitāte mūsu galvās nav objektīva - tā iziet caur subjektīvo uztveres aparātu, kurā notiek interesantas un interpretējošas lietas. Cik aparātu, tik "realitāšu", tik interpretāciju, tik stāstu, kosmosa kuģī Zeme peldot cauri visam visumam...
https://www.youtube.com/watch?v=2wiqPPICQP0
|
