Nezāles neiznīkst (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} jan09) rakstīja,@ 2023-09-19 20:27:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
mil
Made in Latvia
***
Pirmkārt, vajadzīga mūsdienīga izglītības sistēma, kas dos jauniešiem tādu izglītību, ar kādu viņi varēs atrast darbu ar piedienīgu algu Latvijā nākamajos 15–25 gados. Otrkārt, ir nepieciešams pievilcīgs investīciju klimats – investīcijas un modernas tehnoloģijas, kas nodrošina augstu ražību un augstus ienākumus. Treškārt, ir vajadzīga pievilcīga vide – normāls dzīves līmenis, kvalitatīva pilsētu infrastruktūra, sociālā aizsargātība u.c. Plus adekvāta nodokļu noslodze.
Piemēram, Kiprā, ja darba alga ir līdz 19 500 eiro gadā (1625 eiro mēnesī), ienākuma nodoklis ir 0 procentu.
Šodien Latvijā sanāk apburtais loks: nav labas izglītības – nav arī laba darba; nav laba darba – nav augstas darba produktivitātes. Nav augstas darba produktivitātes – nav lielu ienākumu. Nav lielu ienākumu – nav investīciju. Nav investīciju – nav nodokļu bāzes. Nav nodokļu bāzes – nav pievilcīgas vides. Un, ja nav pievilcīgas vides, nav arī gribētāju strādāt šajā valstī.
Pēdējos 30 gadus Latvijas rūpniecība izmantoja padomju, made in USSR, izglītības rezultātus. Es nemaz nejūtu nostalģiju pēc PSRS, bet fakts paliek fakts – šodien Latvijā nav izglītības sistēmas, kas nodrošinātu tautsaimniecību ar kvalificētu personālu.
Jā, padomju izglītībai ir bijuši savi trūkumi, citu starpā nebija profesionālas menedžeru sagatavošanas. Tas bija konveijers kvalificētu strādnieku, inženieru, tehnologu masveida ražošanai, kas varēja nodrošināt tautsaimniecību ar kvalificētām rokām un galvām. Mācību iestādes bija saistītas ar uzņēmumiem, studenti izgāja ražošanas praksi. Tagad notiek paaudžu maiņa – paaudzi made in USSR nomaina paaudze made in Latvija.
Mūsdienu absolventi nespēj apmierināt uzņēmējdarbības un ražošanas aktuālās vajadzības. Viņi visi jāmāca no jauna. Bieži vien vieglāk ir iemācīt no nulles, nekā no jauna mācīt jaunieti ar izglītību. Zinām to no savas pieredzes. Iespējams, ārstus un juristus māca labi, bet menedžerus, inženierus un tehnologus māca ļoti slikti.
Lūk, Šveice, viena no pasaules bagātākajām valstīm. Tur pastāv profesionālās tehniskās izglītības sistēma, kas gādā Šveices rūpniecībai kvalificētus darbiniekus. Pateicoties šai profesionālajai skolai, zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, nodrošinot Šveices ražojumu augsto kvalitāti, kas ļauj tiem būt konkurētspējīgiem visā pasaulē un nodrošināt Šveices strādnieku augsto ienākumu līmeni.
***
https://jauns.lv/raksts/zinas/576770-an
Made in Latvia
***
Pirmkārt, vajadzīga mūsdienīga izglītības sistēma, kas dos jauniešiem tādu izglītību, ar kādu viņi varēs atrast darbu ar piedienīgu algu Latvijā nākamajos 15–25 gados. Otrkārt, ir nepieciešams pievilcīgs investīciju klimats – investīcijas un modernas tehnoloģijas, kas nodrošina augstu ražību un augstus ienākumus. Treškārt, ir vajadzīga pievilcīga vide – normāls dzīves līmenis, kvalitatīva pilsētu infrastruktūra, sociālā aizsargātība u.c. Plus adekvāta nodokļu noslodze.
Piemēram, Kiprā, ja darba alga ir līdz 19 500 eiro gadā (1625 eiro mēnesī), ienākuma nodoklis ir 0 procentu.
Šodien Latvijā sanāk apburtais loks: nav labas izglītības – nav arī laba darba; nav laba darba – nav augstas darba produktivitātes. Nav augstas darba produktivitātes – nav lielu ienākumu. Nav lielu ienākumu – nav investīciju. Nav investīciju – nav nodokļu bāzes. Nav nodokļu bāzes – nav pievilcīgas vides. Un, ja nav pievilcīgas vides, nav arī gribētāju strādāt šajā valstī.
Pēdējos 30 gadus Latvijas rūpniecība izmantoja padomju, made in USSR, izglītības rezultātus. Es nemaz nejūtu nostalģiju pēc PSRS, bet fakts paliek fakts – šodien Latvijā nav izglītības sistēmas, kas nodrošinātu tautsaimniecību ar kvalificētu personālu.
Jā, padomju izglītībai ir bijuši savi trūkumi, citu starpā nebija profesionālas menedžeru sagatavošanas. Tas bija konveijers kvalificētu strādnieku, inženieru, tehnologu masveida ražošanai, kas varēja nodrošināt tautsaimniecību ar kvalificētām rokām un galvām. Mācību iestādes bija saistītas ar uzņēmumiem, studenti izgāja ražošanas praksi. Tagad notiek paaudžu maiņa – paaudzi made in USSR nomaina paaudze made in Latvija.
Mūsdienu absolventi nespēj apmierināt uzņēmējdarbības un ražošanas aktuālās vajadzības. Viņi visi jāmāca no jauna. Bieži vien vieglāk ir iemācīt no nulles, nekā no jauna mācīt jaunieti ar izglītību. Zinām to no savas pieredzes. Iespējams, ārstus un juristus māca labi, bet menedžerus, inženierus un tehnologus māca ļoti slikti.
Lūk, Šveice, viena no pasaules bagātākajām valstīm. Tur pastāv profesionālās tehniskās izglītības sistēma, kas gādā Šveices rūpniecībai kvalificētus darbiniekus. Pateicoties šai profesionālajai skolai, zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, nodrošinot Šveices ražojumu augsto kvalitāti, kas ļauj tiem būt konkurētspējīgiem visā pasaulē un nodrošināt Šveices strādnieku augsto ienākumu līmeni.
***
https://jauns.lv/raksts/zinas/576770-an
