Nezāles neiznīkst (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} jan09) rakstīja,@ 2023-08-17 05:49:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
muahaha
https://neatkariga.nra.lv/izpete/42
***
Kā iznīcināja Latvijas rūpniecību
Savulaik Latvija ir bijusi elektrovilcienu būves lielvalsts tieši tam sliežu platumam, kādu Krievija savulaik nodeva mantojumā Padomju Savienībai un Padomju Savienība - valstīm, kurās tā 1990. gadā sašķēlās. Latvijas valsts pārvaldes aparātam pēc tam nācās ilgi pūlēties, lai tiktu no šī mantojuma vaļā. Tajā skaitā labāk vispār iztikt bez jauniem elektrovilcieniem, nekā pasūtīt tos Rīgas vagonbūves rūpnīcai (RVR), kas 2010. gadā vēl pastāvēja tādā kapacitātē, ka spēja pieteikties konkursā uz šo vilcienu būvi sadarbībā ar pasaulē lielāko vilcienu sastāvu ražotāju "Bombardier Transport France S.A.S." (lidmašīnas būvē cits “Bombardier” atzars, ar kuru Latvijai daudz darīšanu). Nē, Latvijas valsts iestādes vienmēr atrada ieganstus, lai šādus pieteikumus nepieņemtu. Latvija atteicās gan no savas vilcienu būves, gan no naudas kādreizējo 100 miljonu latu vērtībā, ar kuriem ES solīja vilcienu būvi apmaksāt, gan no jauniem vilcieniem. Kad RVR jau bija izputināta, cīņā par vilcienu būves pasūtījumu tika atstāta čehu “Škoda” un spāņu “Talgo". Atliek vien paļauties, ka čehi savas līgumsaistības kaut ar novēlošanos izpildīs.
Kā ārzemnieki teiks, tā būs
Atbilstoši Latvijas Republikā izkoptajām tradīcijām, arī nākamais vilcienu pasūtījums tiek izolēts no vietējiem ražotājiem. Dzelzceļa transporta līdzekļu ražošanas nozarē kā šāds ražotājs saglabājusies Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca. Tagad tā paplašina savu darbības laiku ar tramvaju ražošanu vismaz Daugavpilij.
Valsts tomēr dod priekšroku sarunām ar ārzemniekiem. Sarunu sākšana tika noformēta kā konkursa par baterijvilcienu piegādi pirmā kārta, kas īstenībā bija konkurss par stāstiem Latvijai Satiksmes ministrijas personā to, kas tad ir baterijvilcieni - pagaidām vispār jaunums dzelzceļa transportā. Konkurss tika izsludināts K. Kariņa pirmās valdības laikā, kad Satiksmes ministrija bija atdota Konservatīvajai partijai. K. Kariņa otrā valdība ar J. Vitenbergu no Nacionālās apvienības Satiksmes ministrijā turpināja šļūkt par tām pašam sliedēm.
***
https://neatkariga.nra.lv/izpete/42
***
Kā iznīcināja Latvijas rūpniecību
Savulaik Latvija ir bijusi elektrovilcienu būves lielvalsts tieši tam sliežu platumam, kādu Krievija savulaik nodeva mantojumā Padomju Savienībai un Padomju Savienība - valstīm, kurās tā 1990. gadā sašķēlās. Latvijas valsts pārvaldes aparātam pēc tam nācās ilgi pūlēties, lai tiktu no šī mantojuma vaļā. Tajā skaitā labāk vispār iztikt bez jauniem elektrovilcieniem, nekā pasūtīt tos Rīgas vagonbūves rūpnīcai (RVR), kas 2010. gadā vēl pastāvēja tādā kapacitātē, ka spēja pieteikties konkursā uz šo vilcienu būvi sadarbībā ar pasaulē lielāko vilcienu sastāvu ražotāju "Bombardier Transport France S.A.S." (lidmašīnas būvē cits “Bombardier” atzars, ar kuru Latvijai daudz darīšanu). Nē, Latvijas valsts iestādes vienmēr atrada ieganstus, lai šādus pieteikumus nepieņemtu. Latvija atteicās gan no savas vilcienu būves, gan no naudas kādreizējo 100 miljonu latu vērtībā, ar kuriem ES solīja vilcienu būvi apmaksāt, gan no jauniem vilcieniem. Kad RVR jau bija izputināta, cīņā par vilcienu būves pasūtījumu tika atstāta čehu “Škoda” un spāņu “Talgo". Atliek vien paļauties, ka čehi savas līgumsaistības kaut ar novēlošanos izpildīs.
Kā ārzemnieki teiks, tā būs
Atbilstoši Latvijas Republikā izkoptajām tradīcijām, arī nākamais vilcienu pasūtījums tiek izolēts no vietējiem ražotājiem. Dzelzceļa transporta līdzekļu ražošanas nozarē kā šāds ražotājs saglabājusies Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca. Tagad tā paplašina savu darbības laiku ar tramvaju ražošanu vismaz Daugavpilij.
Valsts tomēr dod priekšroku sarunām ar ārzemniekiem. Sarunu sākšana tika noformēta kā konkursa par baterijvilcienu piegādi pirmā kārta, kas īstenībā bija konkurss par stāstiem Latvijai Satiksmes ministrijas personā to, kas tad ir baterijvilcieni - pagaidām vispār jaunums dzelzceļa transportā. Konkurss tika izsludināts K. Kariņa pirmās valdības laikā, kad Satiksmes ministrija bija atdota Konservatīvajai partijai. K. Kariņa otrā valdība ar J. Vitenbergu no Nacionālās apvienības Satiksmes ministrijā turpināja šļūkt par tām pašam sliedēm.
***
