Nezāles neiznīkst (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} jan09) rakstīja,@ 2023-08-02 08:23:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
...
https://neatkariga.nra.lv/komentari/ben
***
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plāna projekts paredz, ka tuvāko gadu laikā Latvijā būtu jāslēdz vai jāreorganizē vēl desmitā daļa Latvijas skolu. Krasais vidusskolu skaita samazinājums pierobežā, likvidējot vidusskolas Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekovā, nozīmē to, ka pierobežā paliks vien trīs vidusskolas – Ludzā, Viļakā un Balvos.
Ziņai par skolu tīkla “optimizēšanu” (sašaurināšanu) var pievienot arī ziņu par līdzīgiem procesiem veselības aprūpes sistēmā. Veselības ministrija piedāvā likvidēt traumatoloģijas un ķirurģijas nodaļas vairākās reģionālajās slimnīcās, kā arī slēgt dzemdību aprūpes pakalpojumus Gulbenē, Balvos un Dobelē.
Skolu, medicīnas iestāžu un citas dzīvošanai nepieciešamās infrastruktūras mērķtiecīga demontāža ārpus Rīgas reģionos pirmajā brīdī var šķist neloģiska un laikmetam neatbilstoša. Ekonomiskās attīstības diktētais urbanizācijas vilnis Rietumu pasaulē jau ir beidzies. Šobrīd dominē citas tendences - centieni saglabāt daudzmaz vienmērīgu iedzīvotāju blīvumu no lielpilsētām attālākos reģionos.
Latvija iet pretējā virzienā. Visas politiskās aktivitātes, tajā skaitā pirms dažiem gadiem veiktā teritoriāli administratīvā reforma, ir vērstas uz reģionos vēl palikušo iedzīvotāju koncentrēšanu atsevišķos centros. Ja nu kāds vēlas dzīvot ārpus šiem centriem, tad uz paša atbildību un paša rēķina. Valsts palīdzību un atbalstu lai negaida.
Tad kāpēc Latvijā runas par reģionu dzīvošanu uz citu rēķina atrod pietiekami daudz dzirdīgu ausu?
Iemesls ir vienkāršs un bieži vien pat neapzināts. Kā jau minēju, laukos cilvēki ir tuvāk zemei un daudz nelidinās “progresa” mākoņos. Rīgā dzīvojošie nosacītie “sojas lates dzērāji” (“Attīstībai/Par!”, “Progresīvie” un daļēji arī “Vienotības” elektorāts) reģionu cilvēkus uztver kā traucēkļus viņu ideoloģisko mērķu sasniegšanai. Līdz ar to, jo mazāk laukos cilvēku, jo lielākas izredzes mums uzvarēt vēlēšanās un darīt visu pēc saviem ieskatiem.
Vēlreiz gribu uzsvērt, ka visbiežāk šī sasaiste notiek neapzināti. Reti kurš “sojas lates dzērājs” tiešā tekstā atzīs, ka vēlas pēc iespējas mazāk cilvēku Latvijas laukos, taču zemapziņas līmenī vēlmes ir tieši tādas. Jo mazāk to “lauķu” (viņu valodā - “kartupeļu”), jo labāk. Jo drīzāk mēs taisnības un vispārējās laimības “jauno pasauli” uzcelsim.
***
https://neatkariga.nra.lv/komentari/ben
***
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plāna projekts paredz, ka tuvāko gadu laikā Latvijā būtu jāslēdz vai jāreorganizē vēl desmitā daļa Latvijas skolu. Krasais vidusskolu skaita samazinājums pierobežā, likvidējot vidusskolas Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekovā, nozīmē to, ka pierobežā paliks vien trīs vidusskolas – Ludzā, Viļakā un Balvos.
Ziņai par skolu tīkla “optimizēšanu” (sašaurināšanu) var pievienot arī ziņu par līdzīgiem procesiem veselības aprūpes sistēmā. Veselības ministrija piedāvā likvidēt traumatoloģijas un ķirurģijas nodaļas vairākās reģionālajās slimnīcās, kā arī slēgt dzemdību aprūpes pakalpojumus Gulbenē, Balvos un Dobelē.
Skolu, medicīnas iestāžu un citas dzīvošanai nepieciešamās infrastruktūras mērķtiecīga demontāža ārpus Rīgas reģionos pirmajā brīdī var šķist neloģiska un laikmetam neatbilstoša. Ekonomiskās attīstības diktētais urbanizācijas vilnis Rietumu pasaulē jau ir beidzies. Šobrīd dominē citas tendences - centieni saglabāt daudzmaz vienmērīgu iedzīvotāju blīvumu no lielpilsētām attālākos reģionos.
Latvija iet pretējā virzienā. Visas politiskās aktivitātes, tajā skaitā pirms dažiem gadiem veiktā teritoriāli administratīvā reforma, ir vērstas uz reģionos vēl palikušo iedzīvotāju koncentrēšanu atsevišķos centros. Ja nu kāds vēlas dzīvot ārpus šiem centriem, tad uz paša atbildību un paša rēķina. Valsts palīdzību un atbalstu lai negaida.
Tad kāpēc Latvijā runas par reģionu dzīvošanu uz citu rēķina atrod pietiekami daudz dzirdīgu ausu?
Iemesls ir vienkāršs un bieži vien pat neapzināts. Kā jau minēju, laukos cilvēki ir tuvāk zemei un daudz nelidinās “progresa” mākoņos. Rīgā dzīvojošie nosacītie “sojas lates dzērāji” (“Attīstībai/Par!”, “Progresīvie” un daļēji arī “Vienotības” elektorāts) reģionu cilvēkus uztver kā traucēkļus viņu ideoloģisko mērķu sasniegšanai. Līdz ar to, jo mazāk laukos cilvēku, jo lielākas izredzes mums uzvarēt vēlēšanās un darīt visu pēc saviem ieskatiem.
Vēlreiz gribu uzsvērt, ka visbiežāk šī sasaiste notiek neapzināti. Reti kurš “sojas lates dzērājs” tiešā tekstā atzīs, ka vēlas pēc iespējas mazāk cilvēku Latvijas laukos, taču zemapziņas līmenī vēlmes ir tieši tādas. Jo mazāk to “lauķu” (viņu valodā - “kartupeļu”), jo labāk. Jo drīzāk mēs taisnības un vispārējās laimības “jauno pasauli” uzcelsim.
***
