mazliet ap elektroauto
klasiķi reiz teica, ekonomikai jābūt ekonomiskai.
ir interesanti vērot burbuli, ko pūš valdības līmenī, un zem kura lien ražotāji, lai noskamptu kumosu.
zero emision zonas lielpilsētās 2020 ir politiskā, ne ekonomiskā līmenī nolemtas.
ir skaisti, sēdēt valsts finansētā organizācijā kā Transport for London:
nopērkam 10 hybrid busus pa 1M katru, iedodam operatoram, pēc 5 gadiem saprast, ka ietaupījums no tehnoloģijām salīdzinot ar dīzeļa busu ir 0, un sākt domāt - nodot lūžņus metālā, vai ieguldīt vēl 1M un pārtaisīt par pilnu EV (elektroauto).
supercapacitor sistēmas, hybrid sistēmas, full EV - tikai liels spēļu laukums, tāpat kā biodīzelis, biogāze, vai LPG dual sistēmas/uzpildes tīkli iepriekš.
ir skaisti, attīstās tehnoloģijas, inženieri saņem algas, valsts dotē ražotājus un gala klientus, ekonomika burbuļo, idille.
kas interesanti - kopējo bildi zemeslodes mērogā neviens neskatās, komponentu ražošana un izmeši Ķīnā, izlietoto elementu glabāšana/pārstrāde Āfrikā/Rumānijā/LV, atkal idille.
izteikti netiek runāts par mainīgo elementu, akumulatoru bateriju, ilgmūžību un izmaksām,lietoto ekektroauto tirgu. Bankas, dodot līzingu komerciālajiem elektromobiļiem, nedod līzingu bateriju pakām.
ātrā uzlāde, par ko daži priecājas, 1-2h laikā uzsit bateriju līmeni līdz 80%, tālāk nepieciešama elementu sprieguma līmeņa balansēšana, lai sasniegtu 99-100%, kas prasa stundas/dienas un kopā ar darba režīmu ietekmē bateriju ilgmūžību. lietotam elektroauto, kam jāmaina bateriju pakas, kam vairs netiek dots valdības līdzfinansējums, vērtība būs tuvu 0.
interesanta tēma ir satiksmes drosība, iedomājieties elektroauto krēslā bez gaismām (un praktiski bez skaņas) pilsētā, nez, cik ilgā laikā būs obligāts skaņas avots katram elektromobilim? ;)
interesanta tēma ir infrastruktūras izbūve, kaut tikai 20 kvartāliem, lielpilsētas centram ;)