*

izskatās, ka nākamnedēļ nāksies uz brīdi atgriezties komenes amatā dienesta viesnīcā Baltā Kaza.
šogad gan laikam neiekritīs strādāt vienā maiņā ar administrātori Daigoni, kura katru teikumu sāka: "Pa kristietības ceļu ejot..." vai "Es kā dieva cilvēks...".
atceroties pagājušā gada dīkās stundas Kazā, atradu pāris smieklīgus izrakstus no viesnīcas žurnāla, kas gan nav komendantes kompetencē, bet pirmā stāva 'viesnīcas' administrātoru savsarpējas informācijas apmaiņai domāts.
tātad ainas no Baltās Kazas dzīves -
*) 23.02.06. sportisti netika ārā no savas istabiņas ieklemmējās durvis. ap 18:30 treneris ar citu viesnīcas iemītnieku palīdzību uzlauza durvis un atbrīvoja zēnus.
*) 28.02.06. viesis no 2/22 Oktač palūdza pāriet ar savu veļu uz nr 2/23, jo viņš nevar gulēt, jo augšā trokšņo studenti, ļoti lūdza un žēlojās, es atļāvu.
*) 08.03.06. noteikti vajadzīgs līmes zīmulis jauns, praktiski ar lielām pūlēm pielīmēju divus čekus.
*) 23.03.06. kungs no 2/8 tika brīdināts par to, ka viņam ir jāatstāj viesnīca 24.03. līdz plkst 12:00. teicu, ka numuri ir rezervēti, sakarā ar viņa uzvešanos, visu nakti manā maiņā viņš stipri piedzēries 'ceļoja' pa visu viesnīcu.

un tā tālāk un tā joprojām

man pašai gadījās tā, ka pēc neprātīgas un pārmērīgas alkohola lietošanas, pēc 2h miega ierados Kazā uz 12h darbadienu. pusdienas laiku izvēlējos izlietot nevis ēšanai, bet gulēšanai un ieperinājos vienā viesnīcas numuriņā pagulēt. un kas notika - mani mežonīgi sakoda blusas.

lai gan, ja to visu uztver easy, apmēram kā joku, tad strādāšana tur ir nenormāli smieklīga. nez vai arī šogad studentiņi no manis baidīsies. tas man liekas kkas pilnīgi nesaprotams - kā no manis vispār ir iespējams baidīties.

mamma prasīja vai es vasarā atkal būšu ar mieru strādāt Baltajā Kazā, kamēr tantes iet atvaļinājumā. un es tagad nevaru saprast. teātrī es strādājot daudz daudz mazāk stundu [un patīkami pavadot laiku] nopelnu gandrīz tikpat, cik tur var nopelnīt sēžot pa 12h dienā, apmēram 14-16 dienas mēnesī. bet teātris vasarā nedarbojas un naudu jau man vajadzēs. ja piekritīšu, tad notiekti izlasīšu milzumdaudz grāmatas, bet to es izdarīšu arī bez sēdēšanas tur. un tur atkal būs tā kolēģe, kura katru teikumu sāk: "pa kristietības ceļu ejot..." vai "es kā ticīgs cilvēks...". bet būs arī jautrība tēlojot dusmīgo komeni un baidot studentus. un tā kā tur nekas nav jādara, sanāk ka man maksās par neko nedarīšanu... vispār jau es labprāt vasarā kkur aizbrauktu - piemēram, beidzot uz to spāniju... bet ja jau es nestrādāšu man nebūs naudas, bet ja es strādāšu man nebūs laika... ai nu nezin, nezin [???]

hm
spils ir gandriiz tikpat inresanta kaa kojas un teaatris

tikai kameer aizbrauc uz raamja [savu ljasiku laipni ziedojot smagaakam cilv] liidz riextam saak saapeet dibens

divas dienas pirms man beidzas darbs Baltajaa Kazaa es esmu kljuvusi par iistu komeni - taadu kas kliist pa staaviem un dzen nabaga studentus [dzeeraajus] strjomaa... sikaakie no manis baidaas, bet es knapi valdu smieklus

toties teaatrii neskaitot pilseetas beidrus, vecus skolasbiedrus, akadeemijas biedrus un haardkoristus straadaa arii beerniibas draugs no smiltenes
paarsteidzoshi

un riit tomeer nespiid izguleeties - jaabrauc no rita pirkt kraasa istabai un jaakjeras pie kraasoshanas

with love and respect
yours
TK

pirmaa jaunaa darba koleegje ar ko iepazinos ir no salaspils. otraa maacaas LKA to pashu ko es, kursu augstaak. treshaa maaciijaas RCHV vienu klasi zemaak. shodien iepaziishu veel paaris. nez kaads sakars man buus ar vinjaam... (?)

aizvakar peec atgriezshanaas spilii peec dubultdarbdienas piedziivoju pilniigi sirreaalu nokljuushanu maajaas. tiku aizvizinaata uz kruiizvelosipeeda, 2ataa seezhot uz viena seedeklja. vienaa ausii skan muuzika no manaam austinjaam (massive attack), otraa stuurmanja (beastie boys). stuurmanis pilniigi noteikti nebija nosaucams par neiereibushu.

toties vakardien es pavadiiju ljoti produktiivu dienu darbaa Baltajaa Kazaa. pusdienlaikaa aigaaju uz veco skolu ciemos pie miiljotajaam skolotaajaam. pie darba frizieres par briivu nokraasoju matus (friziere kaa izraadaas ljoti labi paziist manas draudzenes draudzeni, ir bijusi Zveeraa utt.), un iegaaju vannaa.
un pirmo reizi uzvedos kaa komene - gaaju augshaa lamaaties uz mazajaam studentiiteem par neadekvaatu uzvediibu.

bet shii neiespeejamiiba satikt muusu zemee cilveekus ar kuriem nebuutu kkaads tuvaaks vai attaalaaks sakars saak kljuut apniciiga un mazliet biedeejosha... + veel visa taa dezinformaacija kas shii iemesla deelj rodas...

eh...

toties parunaajoties ar vecajaam skolotaajaam un atbildod uz vinju jautaajumiem, sapratu, ka man patieshaam nav nekaa iisti nopietna par ko vajadzeetu suudzeeties... nevaig ar
ja nu vieniigi par to, ka neatceros dienu kad peedeejoreiz buutu ceelusies veelaak par 7iem un bijusi maajaas agraak par 20.30
miegs naak juu nou

hm... vnm man gadaas ieluuzt leduu... un ir cilveeki (pat vairaaki) kuri tic, ka kriitot pa trepeem var savainot kaklu. nu celjgalu jau nu toch var, bet taas trepes pagaisa ap 11iem no riita.

un shitaa dzert. labi ka mani kaads 5dien pavadiija uz maajaam. es tachu nevareeju ar riteni panjemt pagriezienu no rainjielas uz maaju ielu. tas izdevaas tikai ar 3. reizi. pirms tam 2x traapiiju kaiminja dziivzhogaa.

un neaizbraukt uz riigu savas miiljotaas meitenes dzimshandienaa! bet man ir paranoja no sen nesatiktiem cilveekiem. es runaaju spils valodaa un man peec taas trakaas pirts bija sasodiiti suudiigi.

toties esmu riigaa tagad. shkjiet peedeejos meeneshus es pirmo reizi juutos riigaa kaa kkas no aarpuses. es - riigas centra meitene. un darbs, kas man buus jaastraadaa naakamos 2 meeneshus ir sasodiiti garlaiciigs.

abet vispaar nesuudzos.