*

kļūstu arvien pārliecinātāka par to, ka manā dzīvē ir tikai divas problēmas:
1) aiziet gulēt & aizmigt
2) pamosties & pieceltes

viss pārējais vien nenozīmīgi pīšļi, pelni un putekļi, ko pār manām dzīves takām izdzenā silts un glāsmains dienvidvējš.

vēl man sāk likties, ka man īsti nav ar galvu viss kārtībā: jau kādu laiku nevaru neko jēdzīgu uzrakstīt, toties man galvā regulāri uzpeld kkādi bezkontekstuāli vārdi no kkad sensenos aizlaikos rakstītā un es nesaprotu, kas tas ir. piemēram, pagājšnakt, kad nevarēju aizmigt mani sāka vajāt pirmie divi vārdi no šī. saķērušies rokās kā nešķirams pārītis un es tik domāju un domāju - kādā sakarā man tādi divi bezsakarīgi un nesaderīgi vārdi pa prātu klaiņo. tikai pret rītu atcerējos, no kurienes viņi nāk. nez kas tā par tādu h...u.

ar domu par kārtīga cilvēka dzīvi, jau otro reizi pēdējās dienās aizeju gulēt laikā starp 22iem un 23iem. aizmiegu ar, bet, protams, pamostos laikā starp 2iem un 3iem un miegs vairs nenāk. ir lietas, kas nemainās - rīt atkal cīnīšos ar miegu psihoanalīzes lekcijā un pēc tam kluknēšu dīvāniņa stūrī teātra bāra restorānā, gaidot izrādes beigas.
bet tas, ko es esmu izdomājusi un pārdomājusi šo pa gultu noviļāto stundu laikā, tomēr ir tā vērts.
ies uzpīpēt un turpinās mēģināt gulēt.
jauknakt.
apdeits: ies uzpīpēt vēlreiz un pārtrauks mēģināt gulēt. tāpāt pēc stundas būtu jāceļas.
jaukdien.

nu fāk, es esmu kā dzenskrūve izvērpusies krustām šķērsām pa visu gultu, bet joprojām neesmu aizmigusi. interesanti gan, kā es pēc apm. 2h celšos un iešu uz skolu un vakarā vēl strādāšu līdz 21iem.

apdeits: ai nu viss, ka nav, ta nav - ceļos augšā, tāpat pēc kādas pusstundas vajadzētu to darīt. iešu uz skolu sagādāt biedrenēm parasto prieku skatīties kā es trešajā lekcijā no sirds pūlos neaizmigt un līmējos pa galdu vai smērējos gar sienu.
kad es gulēšu es nezinu.

pirmo lekciju šorīt nogulēju, trešajā lekcijā divreiz aizmigu. gandrīz aizmigu savā kabinetā un pēc tam arī vilcienā. jau kāpjot ārā no gultas sapņoju par brīdi, kad tur atgriezīšos.
esmu mājās, jau stundas piecas vismaz, bet joprojām neguļu.
ko es daru? es rakstu darbu mārketingā, kas jānodod tikai nākamtrešdien.

nē, nu man tomēr liekas, ka dabīgi cilvēkam [t.i. man] ir celties ne agrāk par 12iem dienā!
kaut iepūt.

ja es aizeju gulēt 5os no rīta, tad pēc 3h piecelties ir vnk nepiespējami. iespējami piecelties ir ap 13iem.
ja es aizeju gulēt 22os, tad pamostos pēc 2,5h - pus1os, ar mokām piespiežu sevi gulēt tālāk, pēc tam pamostos 5os, ar vēl lielākām mokām piespiežu sevi gulēt tālāk un 8os, kad vajag mosties, protams neparko negribu to darīt.
es esmu nakts dzīvnieks. vsjo.

kad vakarnakt, diezgan nesekmīgi pūloties iemigt, atcerējos par šo skaņdarbu, miera nebija, kamēr necēlos augšā, nesameklēju un nenoklausījos to.

Hrvatski - Cirrus Minor no 1999. gada albūma Oiseaux 96-98 ir grupas Pink Floyd 1969. gada dziesmas Cirrus Minor kaverversija. pilnīgi ārprātīga un galvu riebinoša tā, 12 minūšu laikā ved klausītāju no ziedošos kokos dziedošiem putniem uz lielpilsētu ar kaucošām autosirēnām un visbeidzot izrauj cauri atmosfērai - atklātā kosmosā.

"On a trip to Cirrus Minor,
Saw a crater in the sun
A thousand miles of moonlight later."

ņem ciet un klausies ļoti skaļi, pirms tam pārliecinoties, ka tuvumā nav nervozu cilvēku ar vājiem nerviem un jūtīgām ausīm.

[man personīgas asociācijas ar 2006. gada janvāri un mājīgo Strenčielas virtuvi. also tnx tokushette_femini. starp citu, klausoties to dziesmu otro reizi, man beidzot izdevās aizmigt.]

eu. patiešām nevajag zvanīt man ātrāk par 12iem. labāk jau par 13iem.
tā var pierunāt mani darīt lietas, ko es nemaz negribu darīt, piemēram, strādāt rīt Sapņu Fabrikā, De Phazz koncertā.
nestrādāšu. negribu. neinteresē.
+ visa tā rezultātā es neatceros to neprātīgi interesanto sapni, ko sapņoju.

bērnībā, kad negribēju iet gulēt, mamma teica, ka jāiet - visi normāli cilvēki jau sen guļot.
es rādīju uz pretējās mājās logiem, kuros dega gaisma, un prasīju - bet kā tad viņi?
mamma atbildēja - nu, tur varbūt kāds slims...

tad es gulēju savā gultā, nevarēju aizmigt, skatījos uz gaišajiem logiem un domāju par tiem 'slimajiem'
- vai viņiem grūti, vai kaut kas sāp, vai viņi drīz izveseļosies...

[4:34:25] kukainiz says: ko dari?
[4:34:34] kukainiz says: ai?
[4:35:08] kukainiz says: tu dzīvs?
[4:43:14] kukainiz says: ko dari?
[4:43:35] kukainiz says: ?
[8:43:52] kukainiz says: tu augšā?
[8:44:00] kukainiz says: ?
[8:44:12] kukainiz says: piecēlies?
[10:51:13] kukainiz says: aaauuugšāaa
[10:51:17] kukainiz says: ko dari?
[13:36:24] TK says: tagad piecēlos

ko es daru? nu tagad gan esmu piecēlusies.
bet Žuks gan laikam guļ, jo neko neatbild.

jocīgi gan cilvēkam, kas pēdējās dienas ap šo laiku gulēt gājis, tagad ņemt un labprātīgi pamosties. nez ko lai padara?

pirmoreiz šogad gulēju pīpētavā.
sākumā bija mežonīgi auxti un es ielīdu vienlaicīgi 2 guļamaisos
pēc tam bija mežonīgi karsti
nu bet vismaz beidzot izgulējos.

un vēl - ASTE LUNCINA KUCI

lai cik dīvaini tas arī nebūtu, es šobrīd neguļu.

it kā jau tā nepietiktu
man vēl naktssapņos uz to jāskatās

sasodīts

es joprojām neesmu aizgājusi gulēt par spīti trakajai [aiz]vakardienai, darbam, miega un veselības trūkumam. iemesls - tā trakā nekārtības kaudze, kas atrodas manā gultā [un visā pārējā istabā]. man vnk nav spēka to likvidēt. varbū jāatsāk gulēt uz grīdas. nu labi, es saņemšos. tūlīt. jo nav jau arī spēka sēdēt pie galda. spēka nav vispār. paldies dievam rīt brīvs.

[UPD: ūūūūūūū vācot to čupu ārā no gultas es atradu savu MĪĻOTO ŠALLI!!! kuru kā man likās biju pazaudējusi karnevālā. ūūū ku lab. sweet dreams]

nezin gan, kas labāk - tie nogurdinošie sapņi, vai tas ka vnk nevaru aizmigt. šobrīd man liekas, ka sapņi, jo ir pilnīgi un galīgi apnicis vērpties pa gultu kā dzenskrūvei, piedomājot pilnu galvu ar visdažādākajām teorijām.

un ārā šobrīd ir saullēkts pilnīgi skābā krāsā, skats pa logu sirreāls. bet smuki.

ok, labrīt tiem, kas sadomājuši celties tik agri 6dienas rītā. es līdīšu atpakaļ zem segas

lūdzu, mīļais Miega Dievs, sargi mani šonakt un nesūti man vairs tos vājprātīgos, erotiskos sapņus, ko pēdējās naktīs. es taču tā nemaz nevaru izgulēties.

fuuu
nu jau ir labaak

saak likties ka to neiespeejamo tomeer ir iespeejams izdariit

toties mans dienas [nakts] rezhiims peedeejaa laikaa ir diezgan diivains
mosties laikaa no 5iem - 10iem peecpusdienaa
laikaa no 4iem - 6iem no riita iet dushaa un tiiriit zobus
peec tam brokastis
tad labaakajaa gadiijumaa miegs
sliktaakajaa ieskaite vai eksaamens

tikko bija ieskaite
ieshu paguleet
shonakt daudz jaapaspeej izdariit
un riit exaamens

rudenii vnm ir kkaada nostaljgjija, kkas taals un netverams. bet 7dienas riitaa kkas pavisam reaals izkaapa no manas gultas, aizmirstot tur vienu apgjeerba gabalu.
pie tam 6dienas vakaraa visam vajadzeeja notikt otraadi.

un globaalaa sasilshana mani saak baidiit. kaut kas patieshaam nav kaartiibaa, ja visu 7dienu, 8.10., var seedeet araa, lietuu, ar plikiem stilbiem un nenosalt [iesnas man bija jau pirms tam]

toties taa visa rezultaataa es shodien lekcijaa aizmigu un jau saaku kko sapnjot, kad pamodos no taa, ka esmu saakusi sliideet nost no kjeblja...