februāris

Posted on 2016.02.03 at 18:17
Tags: ,
runājot par beznosacījumu mīlestību, es nesaprotu, kāpēc tās pieminēšana lielākajai daļai asociējas ar kaut kādiem augstiem, netveramiem un ezotēriskiem plauktiņiem vai šķiet, ka kas tāds iespējams tikai attiecībā uz bērniem.
manuprāt, "beznosacījumu mīlestība" (un "īsta" mīlestība vispār) balstās saprašanā, ka neviens nevienam nepieder + tajā, ka mīlestībai nav sakara ar tirgošanos. nu no sērijas - ja tu man tā, tad es tev šitā / ja, tu man izdarīsi to, tad es tevi mīlēšu mūžīgi / ja tu man neteiksi, ka mīli, es tevi ienīdīšu utt. jā, tāds "tirgus" ir nepieciešams kopdzīves un sadzīves organizēšanai - ja tu nomazgāsi traukus, es iznesīšu miskasti vai - man šodien sūdīgi, ja tu mani pažēlosi, es neprasīšu, lai tu nedēļas nogalē brauc līdzi pie maniem vecākiem utt. tas ir neizbēgami, bet uz tādiem pašiem principiem tiek balstīta arī sadzīve kopmītnēs, komunālajos dzīvokļos, draugu attiecībās utt. atšķiras tikai "preces un pakalpojumi".
mīlestība vai nu ir vai nav un, ja tās eksistencei ir nepieciešams "tirgus", tad manuprāt, viņas nav. varbūt ir pieķeršanās vai bailes palikt vienam utt, bet ne mīlestība. protams, tas, uz kādiem nosacījumiem cilvēks gatavs "tirgoties" var būt saistīts ar mīlestības esamību vai neesamību (t.i. gatavība kaut ko upurēt, ziedot vai gluži otrādi neiesaistīšanās un vienaldzīgums), bet var arī nebūt. varbūt cilvēks gluži vienkārši nav spējīgs dot otram, to ko otrs gaida, lai gan mīl. tad ir jāizvēlas, kas svarīgāks - tā prece vai pakalpojums, kas nav pieejams vai mīlestība un iztikšana bez šīs lietas/darbības - pofig, kas tieši tas ir. var, protams, turpināt gribēt abus, bet tas parasti rezultējas slimīgās, postošās, vienu vai abus iesaistītos pazemojošās attiecībās.

vienīgais nosacījums mīlestībai ir katrs cilvēks pats. ja kāds mani nemīl, tad tā ir mana problēma, nevis tā cilvēka, kurš nemīl un kaut ko pārmest viņam ir lieki un nereti arī pazemojoši. protams, ir normāli, cilvēcīgi, saprotami pieķerties otram un baidīties palikt vienam, bet ir bīstami aizmirst par to, ka neviens nevienam nepieder. bīstami - tāpēc, ka tā ignorēšana vai aizmiršana pilnīgi noteikti beidzas ar sāpēm un ciešanām. tāpat arī, mums nereti gribas domāt, ka otrs mums ir kaut ko parādā - mīlestību, rūpes, gādību... bet tad rodas jautājums, vai otrs vispār ir prasījis to, par ko mums liekas, ka viņš ir "parādā"? varbūt mēs to entuziastiski/pašaizliedzīgi/utt. esam viņam uzkrāvuši bez prasīšanas vai viņam to maz vajag. vēl manliekas, ka "veselīga" mīlestība iet roku rokā ar pašcieņu, bet, ja tev un otram ar pašcieņu viss kārtībā, tad nemaz ij prātā neienāks mēģināt balstīt mīlestību uz piederēšanu otram, apmaiņu ar "precēm un pakalpojumiem" un bailēm palikt vienam.

nešaubos, ka katram var būt citādāka izpratne par to, kas ir mīlestība un, ko tā nozīmē. šī ir manējā. (un es nebūt neapgalvoju, ka nepieķeros vai netirgojos. es vienkārši cenšos paturēt prātā pamatu tam visam. brīžiem sanāk labāk, brīžiem sliktāk)

p.s. tie vārdi pēdiņās likti tāpēc, ka prasītos izvērstāks skaidrojums, kas ar to tiek domāts, bet nu es negribu rakstīt par to referātu, tikai pieglabāt savā blodziņā savas domas un sajūtas attiecībā uz šiem jautājumiem.

Comments:


atmiņas par domām
[info]teja at 2016-02-03 19:14 (Saite)
ak, ja vien mēs būtu racionālas būtnes...
[info]digna at 2016-02-03 19:18 (Saite)
Mans tirgus bija nevis "ja Tu man tā, es Tevi nemīlēšu", bet gan "es Tevi mīlu un Tev to, lūdzu, man vismaz šito". Un neskatoties uz to, ka visu laiku paliku bez "šito", tā mīlestība aizvien ir.
Varbūt pārprotu lasīto, taču es nepiekrītu, ka jūtās izbēgams tirgus, tas nav man pieņemami, ka, lūk, ja man ir "īsta" mīlestība, tad man ir jāpieņem jebkas, ko un kā dara otrs, ar tādu attieksmi man vajadzēja nekad nešķirties un bez jebkādām pretenzijām dzīvot laimīgi savā īstajā mīlestībā visu šo laiku. Jā, jūtas nekur nav aizgājušas, par spīti visiem sūdiem, bet tirgus nosacījumi ir pārāk pārkāpti, lai darījumi varētu turpināties.

Nepamet sajūta, ka cilvēku, no kura mīlestībā uztaisīti bērni, pavisam pārstāt mīlēt nebūs iespējams. Protams, forma būs cita, bet kaut kas paliks vienmēr, piemēram, bērni, kurus mīlu.

*
[info]inese_tk at 2016-02-03 19:22 (Saite)
es tikko papildināju savu tekstu ar šo rindiņu - " tāpat arī, mums nereti gribas domāt, ka otrs mums ir kaut ko parādā - mīlestību, rūpes, gādību... bet tad rodas jautājums, vai otrs vispār ir prasījis to, par ko mums liekas, ka viņš ir "parādā"? varbūt mēs to entuziastiski/pašaizliedzīgi/utt. esam viņam uzkrāvuši bez prasīšanas vai viņam to maz vajag."

un es nedomāju, ka ja ir jūtas, tad ir jāpacieš viss ko otrs dara. nekur nav teikts, ka obligāti jābūt kopā. es jau rakstu, ka, ja neapmierina tirgus nosacījumi tad nav jēgas palikt kopā. mīlēt jau var turpināt arī neesot kopā.
es esmu pilnīgi pārliecināta, ka jūtas ir iespējamas bez tirgus. sadzīve un kopdzīve gan nē.
*
[info]inese_tk at 2016-02-03 19:30 (Saite)
un mērķis jau nav pārstāt kādu mīlēt. mērķis ir justies mierā ar to kāda ir esošā situācija. ka dažādu iemeslu dēļ nav iespējams būt kopā utt, ka mīlestība ir vienpusēja utt. neviens jau neliek nogalināt to mīlestību vai vardarbīgi no tās atbrīvoties (kas manuprāt nemaz īsti nav iespējams) vai apspiest to.
[info]digna at 2016-02-03 19:45 (Saite)
Nu, mans mērķis ir esošo mīlestību pārgremot līdz tādai formai, lai tā mani nesaistītu. Citādāk veselīgi funkcionējošas attiecības ar kādu citu būtu neiespējamas, protams, es nerunāju par kaut kādām dēkām un vienkārši seksiem, bet emocionāli dziļām un intīmām attiecībām. Piemēram, šobrīd mana emociju un jūtu "operatīvā atmiņa" darbojas pilnīgā pārslodzē, viss ir aizņemts, uzkāries un nav resursu priekš kāda cita. Par laimi, vismaz ir ticība, ka agrāk vai vēlāk liekie procesi apstāsies un atslēgsies, tikai man, protams, gribas skriet notikumiem pa priekšu un justies lieliski ātrāk nekā tas iespējams.
*
[info]inese_tk at 2016-02-03 20:08 (Saite)
nubet es jau par to pašu
nejauks
[info]nejauks at 2016-02-03 22:28 (Saite)
Aprakstītais ļoti saskan ar manu izpratni, ka mīlestība ir iracionālas, nekontrolējamas jūtas. Tā dēļ teikumi "es tevi vairs nemīlēšu" vai citi mēģinājumi izlikties, ka šīs jūtas ir indivīda kontrolē, ir, maigi izsakoties, panaivi. Vai arī tur nav runas par mīlestību.

Ir attiecības, kopā būšana un ir mīlestība. Šīs lietas ir dalītas viena no otras un tā arī tās būtu jāapskata.
atmiņas par domām
[info]teja at 2016-02-04 12:54 (Saite)
es domāju, ka mīlestības personiskums vispār ir pārvērtēts, jo mīlestība ir visu piepildoša viela, viena no dzīvības pamatiezīmēm, un to nevar "atrast" vai "just pret kādu otru īpasu otru", to var atklāt sevī un kultivēt sevī. intīmās attiecībās to iespējams visvieglāk sajust, jo seksuālā enerģija viņu aktivizē, un tāpēc mums maldīgi šķiet, ka mēs to jūtam "pret" kādu. "pret" kādu var just pieķeršanos vai fizisku atkarību, mīlestība vienmēr ir tevī. un viņa pēc definīcijas ir beznosacījumu un bezpersoniska.
*
[info]inese_tk at 2016-02-04 13:11 (Saite)
es lielā mērā Tev piekrītu, bet man šķiet, ka šis gan ikdienas lietošanai ir par abstraktu :)
atmiņas par domām
[info]teja at 2016-02-05 18:08 (Saite)
Tas ir ikdienas lietošanai vienatnes brīžos:)
usne
[info]usne at 2016-02-05 00:52 (Saite)
Jā, tā ir.
*
[info]inese_tk at 2016-02-05 01:05 (Saite)
paldies, par komentāru. tas ir svarīgi.
Previous Entry  Next Entry