Mans tirgus bija nevis "ja Tu man tā, es Tevi nemīlēšu", bet gan "es Tevi mīlu un Tev to, lūdzu, man vismaz šito". Un neskatoties uz to, ka visu laiku paliku bez "šito", tā mīlestība aizvien ir. Varbūt pārprotu lasīto, taču es nepiekrītu, ka jūtās izbēgams tirgus, tas nav man pieņemami, ka, lūk, ja man ir "īsta" mīlestība, tad man ir jāpieņem jebkas, ko un kā dara otrs, ar tādu attieksmi man vajadzēja nekad nešķirties un bez jebkādām pretenzijām dzīvot laimīgi savā īstajā mīlestībā visu šo laiku. Jā, jūtas nekur nav aizgājušas, par spīti visiem sūdiem, bet tirgus nosacījumi ir pārāk pārkāpti, lai darījumi varētu turpināties.
Nepamet sajūta, ka cilvēku, no kura mīlestībā uztaisīti bērni, pavisam pārstāt mīlēt nebūs iespējams. Protams, forma būs cita, bet kaut kas paliks vienmēr, piemēram, bērni, kurus mīlu.
es tikko papildināju savu tekstu ar šo rindiņu - " tāpat arī, mums nereti gribas domāt, ka otrs mums ir kaut ko parādā - mīlestību, rūpes, gādību... bet tad rodas jautājums, vai otrs vispār ir prasījis to, par ko mums liekas, ka viņš ir "parādā"? varbūt mēs to entuziastiski/pašaizliedzīgi/utt. esam viņam uzkrāvuši bez prasīšanas vai viņam to maz vajag."
un es nedomāju, ka ja ir jūtas, tad ir jāpacieš viss ko otrs dara. nekur nav teikts, ka obligāti jābūt kopā. es jau rakstu, ka, ja neapmierina tirgus nosacījumi tad nav jēgas palikt kopā. mīlēt jau var turpināt arī neesot kopā. es esmu pilnīgi pārliecināta, ka jūtas ir iespējamas bez tirgus. sadzīve un kopdzīve gan nē.
un mērķis jau nav pārstāt kādu mīlēt. mērķis ir justies mierā ar to kāda ir esošā situācija. ka dažādu iemeslu dēļ nav iespējams būt kopā utt, ka mīlestība ir vienpusēja utt. neviens jau neliek nogalināt to mīlestību vai vardarbīgi no tās atbrīvoties (kas manuprāt nemaz īsti nav iespējams) vai apspiest to.
Nu, mans mērķis ir esošo mīlestību pārgremot līdz tādai formai, lai tā mani nesaistītu. Citādāk veselīgi funkcionējošas attiecības ar kādu citu būtu neiespējamas, protams, es nerunāju par kaut kādām dēkām un vienkārši seksiem, bet emocionāli dziļām un intīmām attiecībām. Piemēram, šobrīd mana emociju un jūtu "operatīvā atmiņa" darbojas pilnīgā pārslodzē, viss ir aizņemts, uzkāries un nav resursu priekš kāda cita. Par laimi, vismaz ir ticība, ka agrāk vai vēlāk liekie procesi apstāsies un atslēgsies, tikai man, protams, gribas skriet notikumiem pa priekšu un justies lieliski ātrāk nekā tas iespējams.
Varbūt pārprotu lasīto, taču es nepiekrītu, ka jūtās izbēgams tirgus, tas nav man pieņemami, ka, lūk, ja man ir "īsta" mīlestība, tad man ir jāpieņem jebkas, ko un kā dara otrs, ar tādu attieksmi man vajadzēja nekad nešķirties un bez jebkādām pretenzijām dzīvot laimīgi savā īstajā mīlestībā visu šo laiku. Jā, jūtas nekur nav aizgājušas, par spīti visiem sūdiem, bet tirgus nosacījumi ir pārāk pārkāpti, lai darījumi varētu turpināties.
Nepamet sajūta, ka cilvēku, no kura mīlestībā uztaisīti bērni, pavisam pārstāt mīlēt nebūs iespējams. Protams, forma būs cita, bet kaut kas paliks vienmēr, piemēram, bērni, kurus mīlu.
un es nedomāju, ka ja ir jūtas, tad ir jāpacieš viss ko otrs dara. nekur nav teikts, ka obligāti jābūt kopā. es jau rakstu, ka, ja neapmierina tirgus nosacījumi tad nav jēgas palikt kopā. mīlēt jau var turpināt arī neesot kopā.
es esmu pilnīgi pārliecināta, ka jūtas ir iespējamas bez tirgus. sadzīve un kopdzīve gan nē.