*

es domāju, ka mīlestības personiskums vispār ir pārvērtēts, jo mīlestība ir visu piepildoša viela, viena no dzīvības pamatiezīmēm, un to nevar "atrast" vai "just pret kādu otru īpasu otru", to var atklāt sevī un kultivēt sevī. intīmās attiecībās to iespējams visvieglāk sajust, jo seksuālā enerģija viņu aktivizē, un tāpēc mums maldīgi šķiet, ka mēs to jūtam "pret" kādu. "pret" kādu var just pieķeršanos vai fizisku atkarību, mīlestība vienmēr ir tevī. un viņa pēc definīcijas ir beznosacījumu un bezpersoniska.