*

šitas bija vājprātīgākais negaiss manā ne visai garajā mūžā. un es domāju, turpmākajā mūžā arī daudz tādu negadīsies.
karoč vienā mirklī debesis sagriezās ar zemi kopā, vējš ar mežonīgu spēku un apdullinoši skaļu troksni trieca pret logu gigantiskus krusas graudus. vienu brīdi likās, ka stiklu izsitīs.
zibeņi kaukā jocīgi atspīdēja mājas iekšpusē. nekad tā vēl nebiju redzējusi, nu tāda sajūta, it kā iekšpusē zibeņotu. es nemaz nemāku aprakstīt to, kas notika. nav man tādu vārdu un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu.

ārā pilnīgs destrojs - dārzs totālās lupatās. lielās skaistās saulespuķes pagalam, eņģeļtaures, vīnogas un kaņepes saplosītas. plūme pilnībā nolauzta (ardievu, tkemali), sīpoli izrauti no zemes. balkona puķu kastes norautas lejā, puķu podi sašķaidīti, vannasistabā un pagrabā gāžas ūdens, siltumnīcas jumtam norauti pāris stikli un izšķaidīti pa dobēm un viss, kas vēl dārzā palicis dzīvs mirkst milzu ūdens paltīs, kurām pa virsu peld krusas ledus kārta.
šausmīgi, šausmīgi skumji noskatīties kā mamma staigā pa dārzu un klusi noskatās tai postažā


vannas istabā ar strūklu gāžas ūdens










šīs bija balkona puķu kastes


vīnoga






saulespuķe






kaņepe






eņģeļtaure


tas bija skaists un smaržīgs eņgeļtaures zieds


bet šī bija plūme




loki