Visu laiku fiziski nav iespējams, lai ir labi. Dabā viss ir cikliski. "Piesaukt nelaimi" ir domāšanas atavisms no pirmatnējiem aizlaikiem, kad cilvēks neko un nekā nespēja ietekmēt, mīza no visa, bija atkarigs no klimata, sērgām, sadzīves sīkumus, nemaz nepieminot. Vot i izdomāja visādu huiņu, lai a la "nepiesaukt nekami", (bērniem dot feikus vārdus, lai nāve, kad nāk pakaļ neatpazīst, utt.), ko līdz mūsdienām 21.gs vēl kultivē nedomājoši ļautiņi. Reāli nesaprotu ticīgus cilvēkus. Dzīvnieku pasaulē, kad vilks uzkož zaķi, arī nez kāds kosmoss pārbauda zaķa godaprātu un labo audzinātību? Cilvēks ir tāds pats fizikāls organisms kā jebkurš dzīvnieks un tā labklājību neietekmē nekas cits, kā prasta dabiskā atlase un prasts Gadijums un/vai Likumsakarības. Cilvēki nez kāpēc sevi nošķir no faunas un domā, ka uz to darbojas citi likumi. Sorry, bet reliģija, "kosmosi" un visāda sadzīves maiģja ir opijs tautai.
tas vien, ka cilvēks sevi nošķir no faunas liecina par to, ka ir atšķirība starp dzīvnieku un cilvēku, jo neviens dzīvnieks sevi no cita dzīvnieka nenošķir. tas, ka Tu neesi bijusi Brazīlijā vai neesi redzējusi hadronu paātrinātāju nenozīmē, ka tāpēc tie neeksistē. manuprāt, opijs tautai ir visa reducēšana uz pliku fizioloģiju. tas ir izdevīgi savu patiešām dzīvnieku pasaulei tuvo instinktu apmierināšanas leģitimizēšanai. bet, ja jau esi tik ļoti par Zinātni, palasi mazliet par kvantiem un par to, ko domā zinātnieki, kas šajā lauciņā strādā.
1)Cilvēku no dzivnieka šķir tikai suga. Un sugas robežās sevi no citiem atšķir visi veseli dzīvnieki. Cilvēks no dzīvnieka atšķiras tikai ar valoda spēju un apstraktās domāšanas esamību. Tb, smadzeņu attīstībā. 2)Par brazīlijas eksistenci ir iespējams pārliecināties empīriski, kā arī procesu atkārtot vienmēr un katrā laikā, atšķirībā no "kosmosa", tb dieva/iem. 3)Uzskats, ka materiālisti ir dzīvnieki, kam vajag apmierināt tikai savus instinktus - nav arguments, bet Tavs personīgais viedoklis, kas nevar tikt uzskatīts par argumentu diskusijā. (emocijas arī pieder fizioloģijas, ja kas). 4)Kādi "zinatnieki"? Strap fiziķiem nospiedošais vairums ir ateisti. Jā, ir arī visādi buiķi, kas putina par torsionu laukiem un citu ezortēriku, tak tie ir cieņā tikai pie saviem faniem, ne akadēmsikā vidē. Neesmu dzirdējusi, ka kvantu fizika apstiprinātu kādu teisku koncepciju. Kādu uzvārdu vai publikāciju uzrādīsi? p.s Es jau saprotu, ka dzīve bez kosmosu uzraudzības nekā neglaimo cilveka pašapziņai, ka nav nekādu "kosmosu", kas baro katra nozīmīgumu un dod ilūziju par taisnīgumu, spēju kaut ko ietekmēt un sevišķi klīniskos gadijumos - dzīvi pēc nāves.
vispār es nesaprotu, kāpēc Tu vispār sāki šeit piesaukt reliģiju un kāpēc tik pārliecinoši apgalvo, ka vairums fiziķu ir ateistu. diez kā Tu vari to pierādīt un uz kādu vārdu vai publikāciju atsaucies? neizskatās pēc diezko labas un neemocionālas argumentācijas. uzskats, ka reliģija ir opijs tautai arī ir Tavs personīgais viedoklis, kuru visdrīzāk nevadoties no dziļas personiskas pieredzes un empīriskas izpētes Tu patvaļīgi pārņem no ļoti cienījamā Kārļa Marksa. arī atsaukšanās uz autoritāti ir viena no loģiskajām kļūdām. kas attiecas uz otro punktu un pa lielam arī uz p.s. tad empīrisku pieredzi šādos kosmiskos jautājumos Tu vari iegūt ar meditācijas palīdzību. un, ja gadījumā Tu to nezini, tad arī tas ir savā ziņā ļoti fizioloģisks process un ar to nodarbojas ļoti daudz ateistu.
1)Reliģiju piesaucu tāpēc, ka "kosmoss" ir teoloģisks jēdziens, ko parasti lieto ticīgi cilvēki, kas nav tradicionālo reliģiju adepti, bet tic dieva esamībai. 2)Es esmu pētijusi statistiku un referātus par eksakto zinātņu pārstāvju ticības līmeni. 3)es savu uzskatu, ka reliģija ir opijs tautai vismaz cenšos Pamatot, atšķirībā no Tava uzskata, ka neticīgs cilvēks savu neticību pakārto instinktu apmierinšanai, tā arī to neargumentējot. 4)Man markss nav autoritēte, man derdzas sociālisms, es tikai citēju viņa izteikumu, kam piekrītu tā lakonisma dēļ un tajā neredzu nekādu loģikas kļūdu. Pie tam arī Tavs veidoklis, ka man it kā nav empīriskas pieredzes ticības/neticības tēmā, ir tikai tavs viedoklis. Ticīgi cilvēki bieži, kad aptrūkstas argumentācijas, pāriet uz personālijām un vienmēr Zin, ka neticīgs cilvēks visticamāk ir amorāls un predisponēts uz sliktām lietām. (ticīgs cilveks vismaz ir prognozējams, jo baidās no dieva pātagas) 5)Kas ir domāts ar "kosmiskiem jautājumiem"? Meditācija, cik saprotu, ir relaksācijas metode, lai izkliedētu no galvas jebkādas domas. Ja meditacijai ir kāda cita funkcija, par kuru nezinu, tb ķert visadas atklāsmes par "kosmiskiem jautājumiem", tad sorry, šāda pieredze ir subjektīva un neko ne pierāda, ne apstiprina.
no kurienes Tev šāda kosmosa definīcija? kas attiecas uz otro punktu, tā arī nav laba argumentācija, jo nedomāju, ka šādā diskusijā Tu vari to pierādīt. tikpat labi es varu apgalvot, ka esmu pētījusi statistiku par to cik daudz ticīgo ir eksakto zinātņu pārstāvju vidū. Ticīgi cilvēki bieži, kad aptrūkstas argumentācijas, pāriet uz personālijām - es ļoti atvainojos, bet tieši tā dari arī Tu pati, nepārtraukti visu apraujot ar tas jau tikai Tavs viedoklis un nekādā ziņā to neizvēršot un nepaskaidrojot, kas Tev tajā šķiet nepareizs. bez tam šādā diezgan nenoteiktā diskusijā vienīgais, kam ir nozīme ir personiskais viedoklis. diez ar ko gan mans viedoklis ir sliktāks par Tavējo. un kādos akadēmiskos avotos esi izlasījusi Ticīgi cilvēki (..) Zin, ka neticīgs cilvēks visticamāk ir amorāls un predisponēts uz sliktām lietām. (ticīgs cilveks vismaz ir prognozējams, jo baidās no dieva pātagas)? ši jau nu izskatās pēc klajas loģiskās argumentācijas kļūdas argumentum ad hominum un cirkularitātes. tas, ko Tu saki par ticīgiem cilvēkiem ir tikpat stereotipiski subjektīvi, cik tas, ja kāds ticīgais teikti, ka neticīgais neizbēgami ir amorāls. Tava neatlaidīgā, bet nesaprotamā līšana reliģijas lauciņā liekas ļoti dīvaina un atklāti sakot kaitinoša. kas attiecas uz meditāciju, tad nē, tā nav relaksācijas metode. tā ir līdzeklis visnotaļ empīriskai prāta dabas izzināšanai. gluži tāpat, kā par būtnes anatomisko uzbūvi var spriest pētot iekšējos orgānus, skeletu utt., tā par prāta dabu var spriest pētot pašu prātu un vēršoties tajā iekšā.
sava pirmajā un otrajā komentarā gana skaidri un argumentēti izteicos par tēmu, talāk seko novirzīšanās, vien saglabājot līniju par meditāciju.
Meditācija salīdzinājums ar anatomiju un demagoģisks un naivs. Anatomiju - iekšas un skeletu pēta anatoms, secējot līķi, nevis sevi pats. Otkārt, ja pieņem, ka rietumu izpratnē meditācija ir apcere, tad tā ir un paliek subjektīva pieredze. Kamēr nevari faktisi pierādīt likumsakarībs esamību - kad ir labi un par to skaļi papriecajotis, kļūs slikti - tikmēr tas ir subjektīvi selektīvs spriedums un tikai spriedums. Es esmu reālsite un neticu pārdabisku spēku un likumsakarību esamībai, ja man ir labi, skaļi to pasakot, nekad nekas nav kļūvis slikti, BEZ racionālas un loģiskas cēloņu seku likumsakarības. Ja es ticētu rozā lidojošiem neredzamiem pūķiem, tad noteikti uzskatītu, ka ne mats no manas galvas nenokrīt bez viņu ziņas.
- lai arī ir vietas, kur man jābūt loģiskai un racionālai, jo to pieprasa spēles noteikumi (piem. eksistence akadēmiskā vidē), man ārkārtīgi patīk, ka ir vietas, kurās vienā mierā varu ticēt lidojošiem rozā ziloņiem, jo tā ir man pašai interesantāk. protams, manā pasaules uztverē ir baigā putra, bet kuram tad tās nav... - un es nezinu, cik prātīgi ir uzturēt vienmēr spriedzi zinātne vs reliģija. bet noteikti vienkāršāk ir būt vienā vai otrā pusē- un citādi nemaz nevarēt...jo tad ir lielāka skaidrība.
Vai vari izskaidrot placebo? Vai vari izskaidrot ar savu stingro zinātni to netveramo "telepātisko", intuitīvo saskarsmi, kas cilvēkiem lielākoties atmirusi, taču dzīvniekiem gan vēl ir gana izteikta? Kāpēc suns, viņa tuvākajam cilvēkam ejot bojā nezcik kilometru attālumā no viņa, sāk skumt un sērot un gaudot? Vai vari uzrakstīt līdzcietības, kauna, bēdu un dusmu ķīmiskās formulas? Vai tas maz ir iespējams?
Jā, reliģija savā ziņā ir opijs tautai, jo ticība kaut kam (da kaut vai eksaktajam zinātnēm - tā ir tā pati "reliģija") ir svarīga komponente cilvēka pašpārliecinātības - pašapliecināšanās, drošības un piederības vajadzību apmierināšanai. Diemžēl tas bieži tiek izmantots ļaunprātīgi - reliģija tikai daļēji saistīta ar "ticību" jo jau izsenis un plaši tiek pielietota masu kontrolei ne ļoti lielu sabiedrības daļu interesēs.
tas, ka Tu neesi bijusi Brazīlijā vai neesi redzējusi hadronu paātrinātāju nenozīmē, ka tāpēc tie neeksistē.
manuprāt, opijs tautai ir visa reducēšana uz pliku fizioloģiju. tas ir izdevīgi savu patiešām dzīvnieku pasaulei tuvo instinktu apmierināšanas leģitimizēšanai. bet, ja jau esi tik ļoti par Zinātni, palasi mazliet par kvantiem un par to, ko domā zinātnieki, kas šajā lauciņā strādā.
2)Par brazīlijas eksistenci ir iespējams pārliecināties empīriski, kā arī procesu atkārtot vienmēr un katrā laikā, atšķirībā no "kosmosa", tb dieva/iem.
3)Uzskats, ka materiālisti ir dzīvnieki, kam vajag apmierināt tikai savus instinktus - nav arguments, bet Tavs personīgais viedoklis, kas nevar tikt uzskatīts par argumentu diskusijā.
(emocijas arī pieder fizioloģijas, ja kas).
4)Kādi "zinatnieki"? Strap fiziķiem nospiedošais vairums ir ateisti. Jā, ir arī visādi buiķi, kas putina par torsionu laukiem un citu ezortēriku, tak tie ir cieņā tikai pie saviem faniem, ne akadēmsikā vidē. Neesmu dzirdējusi, ka kvantu fizika apstiprinātu kādu teisku koncepciju. Kādu uzvārdu vai publikāciju uzrādīsi?
p.s Es jau saprotu, ka dzīve bez kosmosu uzraudzības nekā neglaimo cilveka pašapziņai, ka nav nekādu "kosmosu", kas baro katra nozīmīgumu un dod ilūziju par taisnīgumu, spēju kaut ko ietekmēt un sevišķi klīniskos gadijumos - dzīvi pēc nāves.
kas attiecas uz otro punktu un pa lielam arī uz p.s. tad empīrisku pieredzi šādos kosmiskos jautājumos Tu vari iegūt ar meditācijas palīdzību. un, ja gadījumā Tu to nezini, tad arī tas ir savā ziņā ļoti fizioloģisks process un ar to nodarbojas ļoti daudz ateistu.
2)Es esmu pētijusi statistiku un referātus par eksakto zinātņu pārstāvju ticības līmeni.
3)es savu uzskatu, ka reliģija ir opijs tautai vismaz cenšos Pamatot, atšķirībā no Tava uzskata, ka neticīgs cilvēks savu neticību pakārto instinktu apmierinšanai, tā arī to neargumentējot.
4)Man markss nav autoritēte, man derdzas sociālisms, es tikai citēju viņa izteikumu, kam piekrītu tā lakonisma dēļ un tajā neredzu nekādu loģikas kļūdu. Pie tam arī Tavs veidoklis, ka man it kā nav empīriskas pieredzes ticības/neticības tēmā, ir tikai tavs viedoklis. Ticīgi cilvēki bieži, kad aptrūkstas argumentācijas, pāriet uz personālijām un vienmēr Zin, ka neticīgs cilvēks visticamāk ir amorāls un predisponēts uz sliktām lietām. (ticīgs cilveks vismaz ir prognozējams, jo baidās no dieva pātagas)
5)Kas ir domāts ar "kosmiskiem jautājumiem"? Meditācija, cik saprotu, ir relaksācijas metode, lai izkliedētu no galvas jebkādas domas. Ja meditacijai ir kāda cita funkcija, par kuru nezinu, tb ķert visadas atklāsmes par "kosmiskiem jautājumiem", tad sorry, šāda pieredze ir subjektīva un neko ne pierāda, ne apstiprina.
kas attiecas uz otro punktu, tā arī nav laba argumentācija, jo nedomāju, ka šādā diskusijā Tu vari to pierādīt. tikpat labi es varu apgalvot, ka esmu pētījusi statistiku par to cik daudz ticīgo ir eksakto zinātņu pārstāvju vidū.
Ticīgi cilvēki bieži, kad aptrūkstas argumentācijas, pāriet uz personālijām - es ļoti atvainojos, bet tieši tā dari arī Tu pati, nepārtraukti visu apraujot ar tas jau tikai Tavs viedoklis un nekādā ziņā to neizvēršot un nepaskaidrojot, kas Tev tajā šķiet nepareizs. bez tam šādā diezgan nenoteiktā diskusijā vienīgais, kam ir nozīme ir personiskais viedoklis. diez ar ko gan mans viedoklis ir sliktāks par Tavējo.
un kādos akadēmiskos avotos esi izlasījusi Ticīgi cilvēki (..) Zin, ka neticīgs cilvēks visticamāk ir amorāls un predisponēts uz sliktām lietām. (ticīgs cilveks vismaz ir prognozējams, jo baidās no dieva pātagas)? ši jau nu izskatās pēc klajas loģiskās argumentācijas kļūdas argumentum ad hominum un cirkularitātes. tas, ko Tu saki par ticīgiem cilvēkiem ir tikpat stereotipiski subjektīvi, cik tas, ja kāds ticīgais teikti, ka neticīgais neizbēgami ir amorāls. Tava neatlaidīgā, bet nesaprotamā līšana reliģijas lauciņā liekas ļoti dīvaina un atklāti sakot kaitinoša.
kas attiecas uz meditāciju, tad nē, tā nav relaksācijas metode. tā ir līdzeklis visnotaļ empīriskai prāta dabas izzināšanai. gluži tāpat, kā par būtnes anatomisko uzbūvi var spriest pētot iekšējos orgānus, skeletu utt., tā par prāta dabu var spriest pētot pašu prātu un vēršoties tajā iekšā.
Meditācija salīdzinājums ar anatomiju un demagoģisks un naivs. Anatomiju - iekšas un skeletu pēta anatoms, secējot līķi, nevis sevi pats. Otkārt, ja pieņem, ka rietumu izpratnē meditācija ir apcere, tad tā ir un paliek subjektīva pieredze. Kamēr nevari faktisi pierādīt likumsakarībs esamību - kad ir labi un par to skaļi papriecajotis, kļūs slikti - tikmēr tas ir subjektīvi selektīvs spriedums un tikai spriedums. Es esmu reālsite un neticu pārdabisku spēku un likumsakarību esamībai, ja man ir labi, skaļi to pasakot, nekad nekas nav kļūvis slikti, BEZ racionālas un loģiskas cēloņu seku likumsakarības. Ja es ticētu rozā lidojošiem neredzamiem pūķiem, tad noteikti uzskatītu, ka ne mats no manas galvas nenokrīt bez viņu ziņas.
oftopiks:
- lai arī ir vietas, kur man jābūt loģiskai un racionālai, jo to pieprasa spēles noteikumi (piem. eksistence akadēmiskā vidē), man ārkārtīgi patīk, ka ir vietas, kurās vienā mierā varu ticēt lidojošiem rozā ziloņiem, jo tā ir man pašai interesantāk. protams, manā pasaules uztverē ir baigā putra, bet kuram tad tās nav...
- un es nezinu, cik prātīgi ir uzturēt vienmēr spriedzi zinātne vs reliģija.
bet noteikti vienkāršāk ir būt vienā vai otrā pusē- un citādi nemaz nevarēt...jo tad ir lielāka skaidrība.
- pīs
Vai vari izskaidrot ar savu stingro zinātni to netveramo "telepātisko", intuitīvo saskarsmi, kas cilvēkiem lielākoties atmirusi, taču dzīvniekiem gan vēl ir gana izteikta? Kāpēc suns, viņa tuvākajam cilvēkam ejot bojā nezcik kilometru attālumā no viņa, sāk skumt un sērot un gaudot?
Vai vari uzrakstīt līdzcietības, kauna, bēdu un dusmu ķīmiskās formulas? Vai tas maz ir iespējams?
Jā, reliģija savā ziņā ir opijs tautai, jo ticība kaut kam (da kaut vai eksaktajam zinātnēm - tā ir tā pati "reliģija") ir svarīga komponente cilvēka pašpārliecinātības - pašapliecināšanās, drošības un piederības vajadzību apmierināšanai. Diemžēl tas bieži tiek izmantots ļaunprātīgi - reliģija tikai daļēji saistīta ar "ticību" jo jau izsenis un plaši tiek pielietota masu kontrolei ne ļoti lielu sabiedrības daļu interesēs.