*

ja man būtu tā uzreiz jāatbild uz jautājumu, kas ar mani nekad negadās, tad pirmās lietas, kas nāk prātā ir - es nekad nekrītu ar riteni, nekad neraudu un man nekad nesāp galva. šogad divas no tām jau ir paspējušas atgadīties. viena mēneša laikā, abas svētdienā, ar divām nedēļām starpā. galva gan vēl joprojām nesāp. ceru tas tā arī paliks. turpinot 'nekad' tēmu - man līdz šim vēl nekad nebija bijis +/-plastmasas pagaidu zobs. tagad gan ir. smieklīgs tāds.
gribēju vēl rakstīt kko par dzīves nokārtošanu, par sargājošām blakus sajūtām, bet pietiks laikam ar atziņu, ka manu dzīvi nosaka iepriekš nolemtu, laimīgu nejaušību virkne. kurai pateicoties es tonakt nelauzu sprandu, kurai pateicoties vakar nenodega manas mājas un, bez kuras mans dzīvesprieks jau sen būtu nevis tikai mazliet sanīcis, bet pilnīgi beigts un tārpu saēsts.