*

šodien izdomājās un pagatavojās ( debešķīga kūka )

man ļoti, ļoti patīk ceļot un mans mīļākais ceļošanas veids ir samest mašīnā visu, ko varētu vajadzēt (un daudz ko tādu, ko noteikti nevajadzēs) un braukt kur acis rāda. man patīk tāds čigānisms un es dievinu ceļā būšanas sajūtu. vislabāk ir braukt īpaši neplānojot nedz maršrutu, nedz vietas, kur gulēt. patīk brīvības sajūta, ko dod mašīna - neesi nekur piesiets, ja kaukur nepatīk, vari jebkurā brīdī doties prom, var ņemt līdzi visādu hlamu un, ja līst vai, ja vienkārši nevar atrast vietiņu, kur uzcelt telti, tad nobraukt kādā mazākā celiņā un gulēt mašīnā. patīk, ka mašīna ir pilna ar smiltīm, slapjiem un viegli pūstošiem dvieļiem, ka aizmugurē žāvējas zāļu tējas un patīk burties pa analogajām kartēm. patīk arī sajūta, ka, ja kādā brīdī viss pieriebjas, tad var pagriezties atpakaļ un mierīgi braukt mājās.
tāds bija mūsu pērnais, pusotru nedēļu ilgais, Igaunijas brauciens. pagājšnedēļ mazliet pakūlāmies pa Lietuvu (apvienojot ar Tesas uzstāšanos Devilstounā) un es labprāt brauktu daudz tālāk un tā pavadītu ļoti lielu daļu no sava laika, tikai tam vajadzētu bišķi citu automašīnu (Volvo XC70 būtu ideāli) un personīgo naftas urbumu, kas nodrošinātu ar neierobežotu degvielas daudzumu un mazliet kabatasnaudas.

spocīgi melanholiska sajūta - ārā ārdās pērkona negaiss, bet lejasstāvā tiek lēnām, taustiņu pa taustiņam skaņotas klavieres