*

vispār es gribēju visu Lietuviju vienā postā iebāzt, bet man tais 3 dienās ir sabildējies tik daudz bilžu, ka es netieku nekādā jēgā.
karoč ar domu, ka Tesa 5dien spēlē Devilstounā Anikščos, bet 6dien jābūt mājās uz talku, braucām ārā 4dien rīta pusē, lai mazliet paekskursētu.
Vecumniekos no ārpuses apskatījām kokgriezumu paradīzi, kas izskatījās ļoti lietuviska, tāpēc es nemaz nebrīnījos, kad uzzināju ka saimniekam ir visnotaļ lietuvisks uzvārds - Audzijonis.
Skaistkalnē zināmā mērā neveiksmīgi meklējām karsta kritenes. taka bija diezgan aizaugusi un avenāju apsēsta, turklāt mežs likās tāds ne pārāk mājīgs - negribējās ilgi uzkavēties.
Birži - koncentrējāmies uz Širvēnas ezeru. apgājām pusloku pa Biržu pils nocietinājuma vaļņiem, kas ir pie ezera, tad peldējāmies ezerā, un pēc tam gājām pa puskilometru garo gājēju tiltu uz Astravas muižu un nācām atpakaļ. tā baigi labi nestaigājās, jo bija šausmīgi spiedīgs gaiss. man vispār patīk karstums, bet tāds aktīvs - nu kad svīst un karsē. bet tai dienā, lai gan termometri pilsētā rādīja +32 grādus, tad jāsvīst baigi nebija, toties nenormāli spieda pie zemes. līmējās acis ciet un bija dulna galva. tāpēc ar necentāmies meklēt Biržos esošās karsta kritenes un braucām tālāk.
bezgalīgi un garlaicīgi līdzenumi. es tiešām, tiešām, tiešām neesmu līdzenumu cilvēks un ceru, ka man nekad nevajadzēs dzīvot Zemgalē vai tamlīdzīgā vietā. tuvāk Anikščiem ainava sāka palikt arvien jēdzīgāka (t.i. pauguraināka) un pašu Anikšču apkārtne jau pavisam smuka. iebraucām pilsētā, apgājām apkārt augstākajai baznīcai Lietuvā, apmeklējām trīsstāvīgu Maximu un sākām domāt par to, kur gulēt. iepriekšēju plānu nebija, tāpēc es pastījos karti, ieraudzīju lielu ezeru netālu no Anikščiem un braucām uz turieni. atradām gan ezeru, gan vairākas teltsvietas, gan lielisku skatu torni. sameklējām jauku un brīvu vietiņu apmetnei. vienīgais tās trūkums - pa krastu uz priekšu, aiz neliela krūmāja bija kaukas kempingveidīgs, kur tovakar tusēja kaukādi leišu urlas ar skaļiem smiekliem un briesmīgu muzikālo gaumi.

( ilustrācijas )

pēc ne visai labi gulētas nakts (leišu ballīte netālajā kempingā + apses, kas nosūcot cilvēkiem enerģiju) nopeldējāmies un braucām uz Anikščiem padzert kafiju. tālākais plāns jau bija skaidrs - Zirgu muzejs Ņuroņu ciemā mazliet ārpus Anikščiem. tas bija ļoti jauks un plašs un interesatns, turklāt ieejas biļete maksāja tikai 6 litus (~1.20 Ls). vienīgā problēma - visa informācija lietuviski. tikai vienā ēkā bija arī angliski šis tas rakstīts. nē nu, ja baigi iedziļinās un lasa, tad var kko saprast arī lietuviski, bet smadzenes ātri uzvārās un ir liels risks ar tādiem vārdiem, kas abās valodās ir vienādi, bet nozīmē pavisam ko citu. turklāt man radās iespaids, ka leišiem ir vieglāk saprast latviski, nekā mums lietuviski.
Zirgu muzejā tātad bija vesels ēku komplekss - vienā par zirgu vēsturi, vienā savākti visdažādākie zirgvilkmes transportlīdzekļi, citā visādi zirgvilkmes darba rīki un vēl bija dažādu seno amatu mājas + tipiska Augštaitijas zemnieku sēta. vairumā amatu māju notika arī aktīva darbība vai vismaz bija cilvēks, kas kko pastāsta. bija diezgan interesants stāsts keramikas mājā - krieviski, bet tā kā stāstītājas krievu valoda nebija pašā augstākajā līmenī un viņa lietoja vienkāršākus vārdus, tad es diezgan daudz ko sapratu. galdniekmājā gan vīriņš runāja tik labi, ātri un specifiskiem vārdiem, ka ne es, ne Kārlis neko nesapratām. audējas un kalējs gan tādi nerunīgi bija, ar tiem mēs neparunājāmies. katrā ziņā tur ir ļoti jauki. ir arī paši zirgi un zirgu tematikā kokgriezts atrakciju laukums.
pēc tam nopeldējāmies Šventojā un braucām uz Anikšču trīsstāvīgo Maximu pēc provianta, kuru devāmies ieturēt nejauši atrastā zaļajā zonā Šventojes krastā, pa kuru pēc ēšanas mazliet arī pastaigājām.
pa to laiku bija pienākusi pēcpusdiena, drīz bija jāierodas pārējai Tesai tāpēc vajadzēja meklēt kur īsti atrodas festivāls Velnio Akmuo. festivālu mēs atradām, bet pārējā Tesa tā arī neatbrauca un notika zināma stresošana par Tesas pārcelšanu uz nākamo dienu, citu skatuvi un citu laiku. godīgi sakot, es biju ļotā nesajūsmā par šādu notikumu pavērsienu, jo lija lietus, apkārt skanēja briesmīga mūzika (sauss un rēcošs kardānmetāls), vieta arī nu tāda (festivāls notika estrādē, netālu no pilsētas centra. viss tāds sterils, ar žogu apkārt) un es jau biju sadomājusies, kā tonakt gulēšu pati savā gultiņā. bet tā, kā 6dien paredzētā talka bija ļoti sarežģītu apstākļu dēļ atcēlusies, tad īsti kur sprukt nebija (Kārlis gan piedāvāja palikt teltī un, lai es braucu ar auto mājās, bet tas jau nu gan galīgi nekur neder), tāpēc pavadīju vakaru lasot dzimšansdienā saņemto grāmatu - Vīrs, kas zināja čūskuvārdus.
tā kā lija lietus un mūsu telts ar tām kociņu šinām ir pavisam ūdensnedroša (jo nav iespējams nostiept ārējo apvalku), tad gulējām vnk mašīnā.

( ilustrācijas )