*

vispār es gribēju visu Lietuviju vienā postā iebāzt, bet man tais 3 dienās ir sabildējies tik daudz bilžu, ka es netieku nekādā jēgā.
karoč ar domu, ka Tesa 5dien spēlē Devilstounā Anikščos, bet 6dien jābūt mājās uz talku, braucām ārā 4dien rīta pusē, lai mazliet paekskursētu.
Vecumniekos no ārpuses apskatījām kokgriezumu paradīzi, kas izskatījās ļoti lietuviska, tāpēc es nemaz nebrīnījos, kad uzzināju ka saimniekam ir visnotaļ lietuvisks uzvārds - Audzijonis.
Skaistkalnē zināmā mērā neveiksmīgi meklējām karsta kritenes. taka bija diezgan aizaugusi un avenāju apsēsta, turklāt mežs likās tāds ne pārāk mājīgs - negribējās ilgi uzkavēties.
Birži - koncentrējāmies uz Širvēnas ezeru. apgājām pusloku pa Biržu pils nocietinājuma vaļņiem, kas ir pie ezera, tad peldējāmies ezerā, un pēc tam gājām pa puskilometru garo gājēju tiltu uz Astravas muižu un nācām atpakaļ. tā baigi labi nestaigājās, jo bija šausmīgi spiedīgs gaiss. man vispār patīk karstums, bet tāds aktīvs - nu kad svīst un karsē. bet tai dienā, lai gan termometri pilsētā rādīja +32 grādus, tad jāsvīst baigi nebija, toties nenormāli spieda pie zemes. līmējās acis ciet un bija dulna galva. tāpēc ar necentāmies meklēt Biržos esošās karsta kritenes un braucām tālāk.
bezgalīgi un garlaicīgi līdzenumi. es tiešām, tiešām, tiešām neesmu līdzenumu cilvēks un ceru, ka man nekad nevajadzēs dzīvot Zemgalē vai tamlīdzīgā vietā. tuvāk Anikščiem ainava sāka palikt arvien jēdzīgāka (t.i. pauguraināka) un pašu Anikšču apkārtne jau pavisam smuka. iebraucām pilsētā, apgājām apkārt augstākajai baznīcai Lietuvā, apmeklējām trīsstāvīgu Maximu un sākām domāt par to, kur gulēt. iepriekšēju plānu nebija, tāpēc es pastījos karti, ieraudzīju lielu ezeru netālu no Anikščiem un braucām uz turieni. atradām gan ezeru, gan vairākas teltsvietas, gan lielisku skatu torni. sameklējām jauku un brīvu vietiņu apmetnei. vienīgais tās trūkums - pa krastu uz priekšu, aiz neliela krūmāja bija kaukas kempingveidīgs, kur tovakar tusēja kaukādi leišu urlas ar skaļiem smiekliem un briesmīgu muzikālo gaumi.



Vecumnieki "Jūras"
(tuvākās asociācijas - Lietuva, Aizputes malkas pilis, Sabiles leļļu dārzs, Naivās mākslas muzejs)














meklējot Skaistkalnes karsta kritenes


emmm
(tas ir totāls čūkslāja vidus - ar avenājiem pārbāztā izcirtumā)








atmosfēras spiediens mani ir nospiedis zemē uz Biržu pils nocietinājuma vaļņa


Kārli arī


man liekas ka lietuvieši ir pilnīgi apsēsti ar kokgriezumiem


Širvēns. tipa esot mākslīgs. mākslīgs un milzīgs


tiltiņš 525m


šo niedru čabēšanas skaņa ir viens no spilgtākajiem un jaukākajiem brauciena piedzīvojumiem


putnabērns


Astravas muiža


ezers


tālāk bija visādi negaisi. mēs gan tieši iekšā netrāpījām nevienā




Kupišķu autene


suņburkšķu sniegpārsla




vaivorykštė


Anikšči










Rubiķu ezers










vistveida velnapēda


mūsu apmetnes vieta








ceļot telti salūza otrs kociņš. pirmais salūza pērn Igaunijas brauciena trešajā vakarā un joprojām dzīvo ar pieļozētu ugunskurā apdeguša kociņa šinu. šoreiz par nelaimi nebija ļozenes līdzi, bet toties atradām španceti mašīnā












Kārlim izdevās iekurt uguni no izlijušām pagalēm. palīdzēja gan viens sauss Radžas kociņš, kas mētājās bagažniekā






tā tač ir apse, ja? katrā ziņā gulēt zem tās (pat, ja es kļūdos) nebija pārāk jauki - miegs tāds caurs un nemierīgs. zem bērziem un ošiem gulēt ir daudz, daudz labāk.


apmēram tā (vienīgi mēs bijām ezeram otrā pusē, nevis apdzīvotā vietā, kas saucas tāpat kā ezers un ir pretējā krastā)