*

m) kaarl jau gan pa lielam ir aprakstījis mūsu šīvakara laimību. nu to, kā mums ļoti paveicās ar brīvu ietikšanu brīnišķajā izrādē-lekcijā Partitūra ekosistēmai. ievērības cienīgāku šo faktu padara tas, ka mums abiem vienlaicīgi ir beigusies nauda un biļeti nemaz īsti nevarējām atļauties (bet bijām gatavi maksāt) un tas, ka biļetes vispār bija izpārdotas. izrādes iespaids bija tik jauks, ka izejot ārā un minoties uz staciju visi parastie pilsētas trokšņi likās savādāki nekā ierasts un pavisam interesanti;
d) vispār jāsaka, ka šodien bija laba diena - visi darbi un ieceres ritinājās kā pa pamatīgi ievaskotu diedziņu;
i) daudz arī informācijas uzņemts/saņemts. un pārdomas par to, kāpēc ir tik grūti tā vienkārši ticēt sev. šodien, piemēram, ieguvu ārēju apstiprinājumu daudzām savām iekšējām sajūtām. ja vienkārši ticētu, apstiprinājumu taču nevajadzētu un mazāk laika un enerģijas tiktu tērēts šaubām;
t) jā, bet sākt teātra sezonu ar strādāšanu pie pirmizrādes ir bišķi par traku. ja veseli divi mēneši ir noplūsti nepievēršot uzmanību konkrētam laikam, dienai, datumam, ta tagad pēkšņi viss laiks lieks nenormāli saspiests un uzbāzīgi intensīvs - tikos jābūt tur, līdz tikiem jāpaspēj tas, pa vidam zobārsts, treniņš, vēl tur kaukas. šodien tik 4diena, bet gan fizisks, gan garīgs pārgurums milzīgs. un tā pirmizrāde būs vēl tikai 6dien.

šodien bija Kapu Svētku ģenerālmēģinājums. pēc tā maestro Gundars Ā. mani pacienāja ar kandžas* un ūdens maisījumu.
rīt būs pirmizrāde, ta jau drošvien cienās ar tīru.

_________________
* visgaršīgākā kandža, ko jelkad esmu dzērusi ir tā, kuru rasbainieks iedeva nogaršot kaukādā trešajā (?) Tabūnā manliekas. tā bij dzerama tīra un garšoja pēc viegli piedegušām karamelēm

Dziestošās vasaras pēdējā garā izelpa. Veļu laiks nāk, veļi nāk, nāk laiks. Izelpa, kurā jau 1:1 sajaucies stindzīgs rudens dzestrums ar neieelpojami tvanīgu tveici. Es jūtu kā rudens lēni velk tuvāk apziņas virspusei sen aizgājušu laiku ēnas, sen nolietotus un sairušus ķermeņus, netverami ātri pagaistošas atmiņas par jau sensenis sastingušām dienām. Dvēsele klusējot sevī atkal izdzīvo reiz jau nodzīvotu dzīvju notikumus. Sen izkaltušas asinis pamostas un savu nīcību aizmirsdamas brēc uz debesīm. Nē, es negribu atriebties. Es gribu atsvabināties. Piedot. Piedoties.
Izlaist no rokām visus striķu galus. Atraisīt cilpas, tīklus atšķetināt. Noņemt nastas no pleciem, akmeņus no sirdīm, klapes no acīm. Atbrīvot sažņaugtās plaukstas, sakrampētos pirkstus, atbrīvot bailes, palaist tās mājās. Lai skrien, lai aizskrien lepnas un brīvas. Manas un Tavējās.
Bet tās stīgas ir nospriegotas un turpina vibrēt. Tās rezonē, rezonē, rezonē. Piepilda ēteru, pievij ēteru, aizdūmako ēteru. Sajūtas, nojautas, šaubas un pārliecības. Atsieties, atpīties, atbrīvoties.
Vai zinājāt, ka pasaulē dzīvo cilvēki, kuriem nedrīkst palīdzēt? Nedrīkst un viss. Var tikai censties viņus iemīlēt, žēlot un cerēt, ka tas pamazām atsies visas tās saites. Tās karātavu virves un vergu važas un zirnekļtīklus, kuros mēs visi viens otru turam. Viņi un mēs. Piedodiet, jel tiem, jo tie nezin, ko dara. Spoles tinas, kamoli tinas, uztinot mūs, satinot kopā. Saivas tinas, atspoles skrien dūkdamas. Iztīties, izadīties. Ieausties, tikt ieaustiem atkal jaunā audumā, jaunā gobelēnā. Citās paralēlēs, citās krāsās, rakstos un kompozīcijās. Mēs neizbēgami būsim atkal blakus. Tāpēc, lūdzu, nestāvēsim viens pret otru jau tagad. Stāvēsim plecu pie pleca, roku rokā, viens PAR otru. Nav vajadzības acīs skatīties, nav vajadzības kaut ko pierādīt. Tik lieki ir liegties un spītēties. Viss jau ir zināms, viss jau ir pateikts, viss jau ir izdarīts. Atliek tikai mīlēt un piedot.



p.s.
1. viss, kas še aprakstīts ir balta patiesība;
2. kaukas šitāds mums abiem laikam tagad piemeties;
3. pāris dienas atpakaļ nesapratu, kā es uz tik ilgi biju varējusi aizmirst par vienu no visu laiku vislabākajām/ģeniālākajām LV grupām. bet kad kādu laiku paklīst ar viņu austiņās, tad ir skaidrs kāpēc - pašsaglabāšanās nolūkos. viņa ievelk, nohipnotizē, iekrampējas un negrib palaist vaļā, liekot vēlēties lēni un sāpīgi pagrauzties zem asfalta un tur arī palikt. Kartāga tā ir;
4. bildīte no Freda Tomaselli.