*

vispār man šausmīgi nāk miegs un es gaidu, kad Kārlis papīpēs un nomazgāsies un mēs varēsim iet beidzot gulēt, bet kamēr es to visu gaidu un skatījos, kā viņš raksta savu klabierakstu (viņš tur sola, ka pie manis esot bildes no šīsdienas iekulšanās sniega vētrā kalnos, bet nu man tagad nav spēka čakarēties, tāpēc tās bildes pie manis būs kaukadneziknkad vēlāk) es aizdomājos par to, ka īsti nesaprotu kāpēc mani pēdējā laikā piefrendojusi vesela čupa ar jauniem, man nezināmiem cibiņiem. pašai liekas, ka es rakstu arvien retāk un garlaicīgāk un aizvien vairāk savā kosmosā iekšā. ja tā padomā ir palikušas maz lietas, kas mani pa īstam dzīvē intresē un par kurām gribas kko teikt vai pierakstīt.

mani interesē:
1. zirgi (es pilnīgi nopietni domāju, ka gribu pa īstam kko ar tiem zvēriem darīt savā dzīvē, galu galā es par viņiem sapņoju kopš sevi atceros un man neliekas ka tagad būtu par vēlu sākt kko);
2. ceļot (gaidu, kad Kosmoss un finansiālā situācija mani beidzot aizsūtīs kkur kas nav tā apnicīgā Eiropa);
3. joga utt. (nu tur viss no storija par veselu garu, veselā miesā. pie šitā es pieskaitu arī kaukādas jebkādas reliģiskas un kosmiskas lietas);
4. mūzika (šim punktam var piemest arī kripatiņu mākslas un kultūras vispār. bet tikai kripatiņu).

tas arī īsumā viss.

čiau, redzkur aizvakar bijām akvavarārijā, kurš, ja salīdzinam ar Lisabonas okererāriju nav tik krāšņs un arhitektoniski veiksmīgi uztaisīts. un ieeja maksā 2x dārgāk nekā Portugālē. ja ir iespēja izvēlēties iesaku labāk Lisabonas. bet šitajā Dženovas ir divi delfīni un baseins, kurā drīkst bāzt rokas un paijāt rajas. vēl šeit bija forši, ka ir nesezona - tukši, klusi un mierīgi, tieši tas, kas man pietrūka toreiz Lisbonā.

( Dženovas akvavarārijs )

tā vispār man Itālija nu tā. cilvēki nav diezko laipni un izpalīdzīgi. nerunā angliski, pat muzejos un stacijās. Portugālē jau likās traki, bet īstenībā, salīdzinot ar šito, tur bija ļoti labi. un šeit ir tā, ka tiklīdz uzrunātais saprot, ka Tu nerunā itāliski, bet viņš angliski, tā viņš zaudē jebkādu vēlmi turpināt sarunāties un palīdzēt. arhitektūra, kā jau minēju iepriekš, liekas nomācoša, manai telpas un (a)simetrijas izjūtai diezgan sveša un nesaprotama. dārgs arī diezgan viss.
kas man pagaidām no šī brauciena patīk ir galvas pavēdināšana, apstākļu maiņa un vakardienas kāpiens kalnos.

tagad būs par to kāpšanu kalnos un sniega vētru un itāļu dzelzceļa sistēmu.

( eljēkats )