*

Fritz Fabert

šorīt lēnām mostoties prātoju par to, cik patiesībā eleganti, nežēlīgi filigrāns ir prāts/Ego. viņš ir mūs piesējis ar neskaitāmām, smalkām, bet stiprām, dažāda garuma saitēm. un, kad tev liekas, ka no kaut kā esi izrāvies, atbrīvojies un paceltu galvu sper soli uz priekšu, tā momentāli esi uz mutes zemē, jo gluži vienkārši ir nostiepusies nākamā saite, kas pirms tam snaudusi vaļīga. piemērus, manliekas, ka nevajag, par piemēru te der gandrīz jebkas.

satikāmies ar digna pie stacijas Gaisma un aizlaidām kārtīgāk apstīties to postnukleāro ciematu. līdz Gaismai braucu pa šoseju un šodien nezkāpēc riebās mazāk nekā parasti. tik pretvējš gan pūš no visām pusēm. aizbraucām, nopeldējāmies tajā karjerā. ūdens, protams, foršs, bet apkārtējais kontingents izteikti slāvisks un pēc skata ļoti šaurpierīgs. vispār tas Getliņu ciems izstaro tādu you are not welcome here auru. ļoti nemīlīgs tur viss tāds. kopumā gan izbraukums patīkams.

( Mežezeri )