*

šorīt lēnām mostoties prātoju par to, cik patiesībā eleganti, nežēlīgi filigrāns ir prāts/Ego. viņš ir mūs piesējis ar neskaitāmām, smalkām, bet stiprām, dažāda garuma saitēm. un, kad tev liekas, ka no kaut kā esi izrāvies, atbrīvojies un paceltu galvu sper soli uz priekšu, tā momentāli esi uz mutes zemē, jo gluži vienkārši ir nostiepusies nākamā saite, kas pirms tam snaudusi vaļīga. piemērus, manliekas, ka nevajag, par piemēru te der gandrīz jebkas.