*

lutiniet mani, lutiniet mani vēl, jā.
tāpat neizlutināsiet.

šodien man vajadzētu spēku, drosmi un gudrību, lai nenodarītu pāri savai jau daudz cietušajai sirdsapziņai. bet šobrīd es esmu gatava tieši uz to, jo mana no reta un trausla materiāla veidotā galva, negrib neko citu, kā atzvanīt freakart sakot - "es negulēšu vairāk, atved man tomēr to aliņu" un Žukam - "jā, taisiet pikniku manā dārzā", pašai turpinot ļauties lutināšanai un nekā nedarīšanai. ā un ap 17iem mans sačiņītais ļasiks būs mājās, to es arī gribu sagaidīt. man nav ne mazākās vēlēšanās spert kāju ārpus Saļika, par kkādu braukšanu uz randiņu nemaz nerunājot.

+ vakardiena bija absolūti lieliska. gan nokājošana no Vecāķiem līdz Mangaļsalai un sušīošana pēc tam, gan arī pēcākā atbraukšana uz Saļiku, manis nolaupīšana un nokļūšana mājās padsmit cilvēku sastāvā. un man riebjas, ka tagad ir nevis pusdivi, bet jau pustrīs.
UPD: ā nav tomēr tagad pustrīs. bet arī pusdivi ir mazliet par daudz.

pohu radošais potenciāls (PRP) nozīmē pikniku dārzā grilējot dažādus kulinārijas brīnumus - šampinjonus majonēzē, burkānus medū, sojas šašliku, baklažānus un cukini. šitādas ir vienas no foršākajām iedomājamākajām dienām - nu, kad visi pēc kopīgas vakardienas pamazām, pa vienam vien, savācas atkal manās mājās un par kopīgajiem piedzīvojumiem smīkņādami, pīpējot un rāmi sūcot aliņu, sildās svētdienas saulītē.

šīs dienas lieliskākā saņemtā ziņa ir "Tu esi ļoti skaista. Kamdēļ tu esi pilnīga maita?". par tās pirmajā daļā esošo apgalvojumu šaubos, bet uz otrajā daļā esošo jautājumu atbildes man nav. maita gan esmu. par pēdējo dienu uzmešanu, ignorēšanu un meliem manu galvu varētu vēlēties nokost vismaz kādi trīs vīrieši.

vēl laimīgāku mani dara fakts, ka mans ļasiks ir atkal pie manis. ar jaunām mehāniskajām disku bremzēm, saeļļots un tīrs. nu gandrīz tīrs, jo manas asinis no iznesuma Kaimiņš speciāli nenomazgāja.

UPD: vispār jau nemaz tāda baigā maita es neesmu gan. tikšanos par vienu dienu uz priekšu pārceļ ne tikai maitas. neatzvana un uz kino neaiziet arī.