*

tieši šobrīd viņš paceļas, lai atkal aizplivinātos prom no tēvzemes, bet man no šo dienu piedzīvojumiem vislabāk patika tas kā mēs ar digna klasiskajā Katrīnas ielas bārā ūķī pilnā kaklā dziedājām superhītu no filmas Kin-dza-dza:

мама, мама, что я буду делать? kу.
мама, мама, как я буду жить? ы ы ы ы! ы-ку, ы-ку, ы-ку, ы-ку, ы-ку, ы ы ы ы.
у меня нет тёплого пальтишки, ы ы ы ы ы ы ы.
у меня нет тёплого белья.
kу.

dziesmai piebalsoja arī citi tās iestādes apmeklētāji - azartspēlmaņi un aizdomīga paskata slāvu urlas. beigu beigās mums aplaudēja viss bārs ūķis.

novērojumi liecina, ka basta ierašanās LV rada traucējumus parasti rimtajā un nemainīgajā laika ritējumā - tikko bija 5dienas rīts, bet nu jau 7dienas vakars. ir pabūts visādās sazinkādās vietās un satikti visādi sazinkādi cilvēki un sajūta tāda it kā mājās neesmu bijusi, ja ne miljons gadus, tad vismaz nedēļu.

par brīnumu un par laimi ar darbu viss kārtībā, lai gan tik sūdīgi izgludinātus kreklus kā šovakar, aktieriem, manlieks, vēl nebija nācies vilkt. sūdzēties gan nesūdzējās.