Maijs

Posted on 2019.05.08 at 01:56
Tags:
Šodien plosījos pa dārzu (tīrīju gadiem nekopto ceriņu džungļus un iekārtojām augstās dobes) un jutu sevī savu māti. Viņa bija manī, tāda smagnēja, koncentrēta un nopietna. Man likās, ka es pat kustos un brīžiem runāju kā viņa. Tas bija ļoti savādi un es nevaru teikt, ka ļoti patīkami. Zato es daudz izdarīju (un esmu pārgurusi, līdz nemaņai, gluži kā allaž mana māte).

Tā vispār uzsāku permakultūras un viduslaiku klosteru dārzu iedvesmotu augsto dobju projektu. Redzēs, kas no tā sanāks, katrā ziņā lielākā cerība ir uz to, ka ievērojami samazināsies obligātās ravēšanas apjoms, jo tā, lūk, man nemainīgi riebjas (atšķirībā no manas mātes).

P.S. https://www.dailymail.co.uk/news/article-6812447/Women-turn-mothers-33-research-shows.html
7 perpendikulāri  perpendikulēt
Bijis izbijis?   Tell A Friend

Comments:

wild thing
[info]evy at 2019-05-08 11:07 (Saite)
savā tik tikko nesenajā atvaļinājumā tiešām pamanīju, ka esmu sākusi runāt, kā mana mamma...it sevišķi, kad kaut kas kādam jāaizrāda (brāļa bērnam, piemēram)...skērī šit.
bet, ēē, šis "Women start watching the same TV shows and taking up the same hobbies" - vēl nē, galīgi. it sevišķi seriāli. un es ceru, ka tā arī paliks [vismaz tos seriālus nu toč nevajag] :D
(Atbildēt) (Diskusija)
basta
[info]basta at 2019-05-08 12:09 (Saite)
vovo! tieši bērnu runās visas iepriekšējās paaudzes caur manu muti runā.
(Atbildēt) (Iepriekšējais)
Ūūlę
[info]chimera at 2019-05-08 11:16 (Saite)
Mana māte skatās stiligos seriālus, un viņai ir aktīvāka sociālā dzīve, nekā man, so :D
(Atbildēt)
aabols
[info]aabols at 2019-05-08 17:00 (Saite)
tas ar nezāļu neesamību augstajās dobēs ir mīts, tāat būs jāravē. ja vien visu nemulčē ar kaut ko pamatīgi noklājošu
(Atbildēt) (Diskusija)
*
[info]inese_tk at 2019-05-08 22:35 (Saite)
es nemaz nedomāju, ka tur nebūs nezāles. bet
1. es negribu arī rakt un pārrakt to zemi
2. taisos mulčēt ar nopļauto zāli/kartonu/salmiem
3. uzskatu klasisko vadziņu/dobīšu sistēmu par neracionālu - jo jāravē arī taciņas + zeme sablietējas staigājot un viņa jārok un grūtāk arī iestrādāt mēslojumu
4. labāk es, nepieciešamības gadījumā izravēju tās dažas augstās dobes, nekā rāpodama ravēju gan dobes, gan tās taciņas un cīnos ar dobju malām un ravējot vēl netīšām saminu vai nolaužu kaut ko, kas ir aizmugurējā dobē
5. kastē sakrāmē kompostu, mēslus utt. un tik krāmē klāt - pamazām sadalīsies mulča, rudenī uzlikšu lapas utt. - zeme visu laiku būs auglīga, nevis noplicināsies
6. mugurai arī vieglāk ņemties ar augstajām dobēm

ok, dzīvosim redzēsim, bet šādi es to visu šobrīd iztēlojos
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)
aabols
[info]aabols at 2019-05-11 16:23 (Saite)
trū tyrū, zāli moš ne, baigi skābē augsni. Bet es te ar spekulēju ar gudrību un ieredzes mikstūru he he
(Atbildēt) (Iepriekšējais)
apogs
[info]apogs at 2019-05-09 11:20 (Saite)
Pēdējo reizi satiekot savu māti, viņa pirmo reizi atgādināja par manu vecmāmiņu, to gan es smalkjūtīgi nepateicu, jo tas viņu satriektu. Viņas ir pilnīgi nelīdzīgas un es pat neatceros vairs, kas tā par līdzības mirāžu uz sekundi bija.
Es pēc mātes izklausos, kad lasu bērnam pasakas.
Savukārt dobes viņa ir ieviesusi pirms pāris gadiem, bet absolūtā pofigisma stilā un siltumnīcā šogad apsolījās atstāt vietiņu kādam mūsu kaņepājam.
(Atbildēt)
Previous Entry  Next Entry