*

Šodien plosījos pa dārzu (tīrīju gadiem nekopto ceriņu džungļus un iekārtojām augstās dobes) un jutu sevī savu māti. Viņa bija manī, tāda smagnēja, koncentrēta un nopietna. Man likās, ka es pat kustos un brīžiem runāju kā viņa. Tas bija ļoti savādi un es nevaru teikt, ka ļoti patīkami. Zato es daudz izdarīju (un esmu pārgurusi, līdz nemaņai, gluži kā allaž mana māte).

Tā vispār uzsāku permakultūras un viduslaiku klosteru dārzu iedvesmotu augsto dobju projektu. Redzēs, kas no tā sanāks, katrā ziņā lielākā cerība ir uz to, ka ievērojami samazināsies obligātās ravēšanas apjoms, jo tā, lūk, man nemainīgi riebjas (atšķirībā no manas mātes).

P.S. https://www.dailymail.co.uk/news/article-6812447/Women-turn-mothers-33-research-shows.html