nu, un vēl te man tāds jauns mazais muzikālais klikšķītis uz vienu venecuēliešu/meksikāņu indīpopa bandiņu - "Jóvenes y Sexys" ("Jauni un seksīgi", that is)
re, ku' viņiem lāstefemā var četrdziesmu EPīti nokačāt: http://www.last.fm/music/J%C3%B3venes+y+S
"Gold Day" ta' vēl tā, nu, biš garlaicīgi, bet Brīderu kaveriņš "Divine Hammer", uīī! - instants miers un mīlestība!
viena no visazartiskākajām sajūtām mani pārņem, kad dzenu pēdas kādai mūzikai, kas īsti nekur vēl nav ne izlaista, ne dabonama. tā bija ar Sleigh Bells, pirms viņiem vēl bija iznācis albums, tā bija ar Karlu Morisoni, tā bija ar King Charles. tu it kā saproti, ka vēl nekas nav nolīkots, un ar to tad arī vajadzētu samierināties, - bet nē, tā nenotiks, jo tu, redz', esi atradis, ka last.fm'ā šim ārtistam figurē vēl viena dziesma (OMG! OMG!), kura ir klausīta vien kādas desmit reizes pasaules vēsturē, bet tas nozīmē ko - ka Kādam Tā Ir. un NAV svarīgi, ka varbūt tā statistika uzrāda to, ka to songiju ir klausījies vienīgi pats Kings Čārlzs vai Morisone, kas pēc tam to nobāzis zem miljonz atslēgām, lai viltīgie līkotāji netiek nolīkot, - nāāāi! svarīgi ir tikai tikai tas, ka man to Vajag, un Cauri, tāpēc tiek uzrakti visi iespējāmie internāti ar velēnām uz augšu, atkostas par ķeksīšiem nomaskējušās transkripcijas zīmes, un parasti visi vajadzīgie songiji, kas vien ierakstīti, tiek arī atrasti. jo tas ir tikai taisnīgi, haha.
not šõr, vai tas nozīmē to, ka no man te tagad no slinkas potenciālās kultūrfilosofes vajadzētu pārkvalificēties par privātdetektīvu, vai tomēr pielietāt šito maniakālismu tepatās kulķūrs lauciņā, bet šõr ir tas, ka King Charles ir viens sasodīts mīļukiņš, kuru jānoklausās ir visiem-visiem, kam sirdī ildziņas pēc hipijlaika un tā vienkāršības, un vienlaikus arī tāda smeldzīga apjausmiņa, ka, nē, redz', tas hipijlaiks bija tomēr dikti sen, un tagad to varētu tikai nofeikot, tāpēc, davaj, labāk uzdosim arī nedaudz pa popsas, roķa un barokāli noplukuša imidža podziņām.
rekur viņa hitdziesmiņš, pie kura visi bungā pa galdu un saka jes
rekur viņš ripinās ar skrituļdēli, vicinot matus, tādā apģērbā, kas noteikti patiks milkijam, haha
un TE viņš sūta mājāspalicējiem sveikas ar dziesmiņu no Kenijas pļažas, un vējš nezaudē humora izjūtu, vislaik aizpūšot džekiņam seju ar matiem, pilnīgs kaut kāds absurda humors, bet lieliski :) sākas 0:50
nu, āv, nu! :))))
viss vienkārši, gluži kā 70.ajos.
iz http://fuckyouverymuch.dk/
gigi, a es īstenībā nemaz neesmu indie dūdiņa, es tikai izliekos, - jo man patiesībā ļoti patīk šitais dziesmiņš:
Bijonsī akustiski dzied savu 'Halo' bezmaz māju atmosfērā uz sofiņas ar miljonz nēģerietēm bekvokālā!
uzdūros šim pēc Florences Velšas 'Halo' kavera izčekošanas, - kurš, lai cik ļoti man arī simpatizētu Florence, uzskatāmi parādīja viņas spēcīgās balss - tomēr - nenoslīpētību. nu, neizvelk, nu. lūk, un savukārt Bijonsī viņai šaiziņā saliek, ne aci nepamirkšķinot. i can feel your halo, halo, halo, i can see your halo, halo, halooo!!
vai, šī gan ir jauka meksikāņdūdiņa. Natāliju Lafourkadi, ko viņa tur iesilda, saliek vienā setā.
rekur vēl viņa dzied par mīlas putniņu,
rekur koverē Lafourkadi,
tad vēl šitais - valsītim vienatnē,
un šitais - saldākai čučiņai!
oi, šis gan ir smuki un drusku smeldzīgi - Russia in colour, a century ago.
es taču varētu pavadīt miljonz gadu, rakājoties pa mākslinieku rotiņu saitiem. nu, bet tam jau ir arī iemesls; paskat tik, piemēram, kādas brošaaas!! -
ko es vēl šovakar varu pateikt par mūziku: Grizzly Bear-os man patīk viņu plašums un episkums, savukārt Beach Hous-ā - viņu rezignētā melanholija. un dziesmā 'Slow Life' satiekas viņi abi un viņu kvalitātes. patīk. :)
tikko apjautu, ka īstenībā dikti ilgojos pēc Leonas katedrāles. pēc pašas Leonas nevar teikt, ka ilgotos - tam storijam beigu akordi iztāļus skanēja jau tur ierodoties -, bet pēc katedrāles gan.
kā var celtne iz 13. gadsimta izskatīties tik apskaujoša.
