ikea_literators' Journal

User Profile
Friends
Calendar

ikea_literators' Journal

Below are 25 recent journal entries, after skipping 225

[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]



	2007.06.06 16.38 jerģerzorka kātus lamā gaudi laimi slavē gaidi slava nāk ar bereti es nāku līdzi es panāku. dodiet ļaudīm svaigu gaisu gulēt negrib palagos pelnu trauki ļauni. es noskurinos. dod labdienas saņem godu. es ticu iespējai. slidkalniņš labi jūtas garas rokas. skrotis



	2007.06.03 20.53 es gozējos pietiekami ilgi, lai tas atstarotos mūsu eglājā. gotiņas gana manas pieradušās saujas un gotiņām tas labi izdodas. es slienājos gar papuasiem un dodu tiem uzēst zemenes no groza. dodiet arī man kaut ko ēst, es uzstāju, bet lieki, jo koki skatās, zāle klanās un klausās, es zvaniņš, man pietiek ar savu kaunu. dodiet pretim divas trešdaļas piena, ko slaucat, atdodiet pēdīgu lāsi, es kaucu. daiļas runas izseko mūs pa piešiem, godīgiem cilvēkiem nepienākas tik daudz tiesāt. es ne kungs, ne ķēniņš, bet savs pieniņš noderīgs. es jēriņš tu plāksteris, davai saejam kopā, kā sanāk tā noriet. es graujošais spēciņš pa muskuli blandos, izlaid man paskrieties zaļajā laukā. goda vārds atgriezīšu aizņemto, pielikšu klāt plaukstu kā porcelāna procentu un dūdieviņš mūs nesīs pāri ežiņai un ielaidīs skudrainā pļavā rādīt viens otram skrandas. manas pandas visas zilumos no dūmu mākoņiem, tiem zvēriņiem gribas padzerties. atjāj pievakarā pie ezeriņa, tur būs iekurta uguns, tur cepsim desu un laidīsim pūķi. kas tālāk aizšausies bisē ielādēts, tas dabūs ciema lielāko gurķi.



	2007.06.03 20.49 džovanni vanna bija pilna ar ledu. es kustējos lēnām un nevarēju atmiekšķēties. es ieliku vannā matus, tad lēnām tos glāstīju.es nevarēju nomierināties, jo gurgstoņa turpinājās. klusumā kraukšķēja sezams, es gulēju uz plēves. gotiņas ganīja manas aitas un man nebija pilna mute ar dēlēm. kraukšķīgas sezama sēklas mani klusu izsekoja un es lūdzošām acīm vēros uz vētru. gulēsi bērnišķīgi bērnistabā ar skapi uz augšu. es biju lidot mācījies gadu, bet piemirsu rausi, kas klausījās uz mani intencionāli. gaidi mājās, manu mazo draudziņ, es izliešu slēpni pār tavu rausi un tad gadīsies laiskas brīvdienas, kurās es apturēšu tevi un tu mani raustīsi. raudi ar visiem priekšniekiem uz rokām un raudi par brīvības statuju. nejau *uju, tajā ļaunie bruņinieki iesvempušies un ārdās, es gulēšu ar gunu. dod man roku, es tajā gaidīšu sudraba lietu un tad diktēšu tev smieklus ārā pa logu, lai tajos ietriektos vajag pacietīgu roku, kas mani nespēs nosprostot no maniem ieganstiem un delīrija. dosimies kopā pakaļ launagam un ieslīgsim pēlī. dēlis nesitīs pa muguru un mūs noturēs par dēlēm. lai, es labi izskatīšos tavās drēbēs, bet skapī atstāsim pelēt pelnutrauku. es tam vēl uzsaukšu.



	2007.06.02 20.04 tuberkuloze naipsteigs un nepanāks, jo tas kašķis. es glumoju pa pēdiņām un ložņāju apkārt, kā mani skatās. glauni riteņi ir visiem pretim atnākuši un tagad laiž no manas iekaisušās ādas dzestras klaustrofobijas. nedod pieskarties tev lūpām, tās tik karstas, nelaid. es jau liecos pēkšņi saķert un tad lauzties pretim vilnim. ak šis skaistais piektdienas vakars, es tam klūpu kuprī un tad kožu un koši krāsoju lūpas, tu būsi mana kurpe. ļaudis jau lolo izsenos sapņus un logā pavīd gaismiņa, kas ar laiku paliek lingrēna. dod tagad piecīti un rublis paliek kapeikās, lai slazdi un alus ir gaismas piedēkļi, es šķērsošu ūdeni un piecām kapeikām rokā rublis, pb bl. tagad kauties. ar skriemeli sit pa muti, tad pietupstas izvairās un gāž, ka šķīst, tas ir putublastu tilpums, rubļa nopelns, grezns gredzens.



	2007.06.02 20.00 bess panāk klaigājošo pūli un sitās pret tā sienām, lai lielummāniju dabūtu savā pusē. es kliedzu pretim un neļauju ieņemt savus mūrus, jo tie dārgi man kā pašam slieku ķēniņam dārgs esmu es. godam labi nokalpoju labās aumaļas jau priekam stindz un pret sikstu kapellu es loloju siltas jūtas, jo tas vienmēr nomēro daiļas amatniecības un gaudo stikla būrī piebezdēts. nedod atkārtot to slienaino skumjumu, kas ar petardi triecas zobos, bet no galvas iemācīties pantiņu, tas var izrādīties un izrādīsies. dod tagad savu roku un neļauj man piecelties sēdus. godam ļaudis mani dēvē par slimu, jo lidotājs nevar manas iesnas domās sakārtot. nebija tik daudz vēl pienācis manā sezonā, lai piekalniņš pieceltos piekakāt ragavas. atvaino savas resnās zilbes un palaid tās neviļus kabadaba. nodalīts silikons un es varu to visu atvandīt. nelaid mani prom, tikai ļauj sastapties ar aci pret kvadrāta kvartāliem sirdis pukst un es laužos pretim laikmetīgiem griežiem, kas lolo manas saknes sliktākā gaismā nekā varēja sagaidīt. es loloju siļķi.



	2007.06.02 19.56 silabriedis valērijs kašķi meklē klejojumos. gaudo lielis suņi uz mani un es pērku slotu ar kātu garu stikla kātu lai iekaisušās acis var redzēt mani pa gabalu ar lākturi un domu graudurokā, kas mani paglābs no nedomāšanas. es izbiju un durvis atvērās plašas. tas izkundzēja klaustrofobiju un tagad es lidinos pretim saullēktam, kas izbijis tik dziļi iekšā, ka no metamā kauliņa nevaru saprast, ko no manis grib. es lidoju ar diviem ātrumiem vienlaicīgi un dungoju skaļu dziesmu. gaudo manas rasainās rokas un nelaid vaļā vairs ne mirkli. godam panācis skaļais uzsaukums un godam es laižos pa virvi lejā. dod man stalažas, lai lieku kāju un uz trumpes manas aizas balancē. dodu divas rokas vienlaicīgi, lai tas izturību ieņem prātā. dodu ļauniem ļaudīm lodes šaut uz pleca roku turēt. domas krājas gubā.



	2007.06.01 20.12



	2007.06.01 20.12



	2007.06.01 18.56 govis klaigā zilu zāli, gan jau tas vēl izdosies. un tad no griestiem nopil māli, ļaunākais ais pieturēšanas. kad galva skatās blakus sētā, es izlokos ārpus visām neērtībām un godāju savas pogas aiz krāgas, jo tas ir labāk saprotams. goda vārds, tas iziet ārpus robežām un es pulgoju mierīgā garā. godīgiem ļaudīm nevar būt saslaukas, jo as ir vienmēr uz patiesību balstīts faktiskais nodoms. godam ļaudis mani spļauda un es tiem saku pretim lietas. godīgi cilvēki ir labākie draugi un es izprotu to nepiespiestību. nodod man savas sliekas, es tūliņ izdibināšu tevi ārā. godam saslaukas izlietas mierā un mieles manas iesnas bietē. dod ļaunuma sakni par pastaro tiesu un drosme nevar mani nokultivēt. es grauju samazgas ar lielu kalnu un gobiņa izdēdējusi ar piesmakušu iekaisuma grādu. neļauj man nobeigties no dramatisma slienām, jo tas labi izskatās uz sienām. nekad vēl nebiju labi juties, bet tagad mani iekaitina sliekas. nedod man divas lieliskas dienas, ko veltīt mambām un krējuma strutiņām. godam piesēju skapi pie sienas, lai tas mani izklaidē. tikmēr gabals nokrīt nost ar blīkšķi un ar gaismu visi ceļas strādāt savas dienas lielā izmisumā par gaismas kritiku. es izlēju papīru ārā no mājas, tam staigāt iepatikās nāceretes katribiki naba daba kurpi naka sisti meti buki daki. diri maikls pieskarites ar paiku drusmas kaugdi padara naomaļas drausmas un dogdie gpie kauj saslaukas izkrejomuotas izņem manas iesmas ārā no maietiem un daudz



	2007.05.31 13.25 ķermeņa iedobēs veidojas mazi ezeriņi. es taisos tikt galā ar pats sevi. nē, tā nav taisnīb, rakstīt burtus ir daudzas reizes gavilēt, bet gods ir staignājs, tad jau labāk rakstīt, tas ir zīmēt, godam savas cisternas, bet es atkopjos pēc prāvas. godu iedod pastaigāties es iziešu laukā pēc laumas un daudzas krāsas es joņošu un drošos siksnu vēzienos izlemšu nomesties cērmēs. gaudo laime sikstas kapellas. dod man naudu es lamāšos un lauzīšos. kur lai paliek gaišās dienas, es nevaru piecelties. dodiet man lomu ar gariem stādiem u draudošiem gaujas muktupāveliem. nododu jūsu rokās cirtas uz mūra laudis ir laudanums laudis launi gan jau saskarsies ar ciešanām cellē. godam ir pievirzītas kājas klāt tik ļoti, tie ražo laimes ecēšas un es nevaru zināt, ko no bakurētainiem ezeriņiem nodosies klausīšanai. es dodos uz pāvilostu grābekli stutēt un domas ir tik raženas, ka to raženībai nav galas. kad bērniem atļauj ekstrēmi pašizpausties, tie pārkāpj visas vecāku cilvēku iedomas, jo tas rada daudzas raženas mākslas. es izdalīju burtiski skaņas mežā labi ieaugušas un drosme izslienas uz ārū pēc naksnīgas vijoles, lai logos pasmēķētu krokas un dodas ļaudis tik dziļi iekšā, ka to ļaunumam nav sakņu, bet ir tikai slotas un tās slotas manā bērnībā labojas ar ļaunumu uz lūpām. es iegriežu pirkstā ar šķēru asmeni un šķērmi ķēmi katlakalna bērni rosās uz manām padošvām un goda viesis ir nemierīgs dunkātājs kas ar ļaunumu acīs izliecies pa logu, lai manos ieganstos labi saprastu kodolīgos iekaisuma cēloņus. es izleju sudrabu un gaidu pēdējo vārdu, bet gods nav salpetris, tam gods ir izkusis uz lūpām.



	2007.05.31 12.31 virtuāli to var saprast, bet es gribētu piekodināt. divas trešās daļas sabiedrības tagad vairs nav spējīgas koncentrēties. es loloju sapni par galvaskausa sindromu un domas labi izgaist no mūsdienām ārā, jo skaidrā skata spogulī es nevaru doties laimes meklēt tik daiļās siksnās kā sprādze ap roku. es dodos un tu vem man apkaklē smaidus un mati kustās tik līgani kā kakas sēra pārskābē un domas nav tik sakārtotas, kā tām vajadzētu būt,jo dvēsele ir bijusi dažādos līmeņos un es domāju par pakāršanu mata galā lielas svētas bildes malā lielus mīkstus kapucīšus. nodod labas sveicienas un dod man rokā cirvi. es domāšu ar galvaskausa seksti un nodoms būs uz vispārīgā līmeņa. es galvas kausu dikti lodāju. tad atnāk citrons un gaida sievu iznākam no cietuma, bet tas neizdodas.



	2007.05.31 12.23 gauja piepeldēja pavisam tuvu un sāka steigties man pa priekšu. būsi labi izgulējies, teicu galvai pa priekšu. kājas noskatījās rokās daudz to nebūs izdzemdējis. bet no katlakalna sirds ir izbijies un nomainījies labs gars, kas ar to tas pie manis. godam labi izskatāties un to labi saskatāt. un no manas iekšas labi izgulēties nesanāk. dodiet man un es paņemšu un daudz to visu ielielīs un nodemonstrēs, kas ar galvas cilāšanas palīdzību labdabīgā sirdī manas ekaisušās iemaņas nodemonstrēs. dod man baikāla sirdis ar kabatu un drosmes baklažānus es nevaru saremontēt. godam labi beidzās siles un to labdabība ir no svara un kad daudzas laimes sejas pavirši uz mani skatās, tad es labi ieremontēju savu motoru n gozos un draiskulīgi maņu orgāni manos iesmos labdabību gaudo. ārā rej suņi un pneimatiskie urbji uzšķērž asfaltu, kas ir darba skaņa un es rakstu memuāru emuāru sirdi un drumslas. gaudo vilki mūzikas veikalā un gaudoju es līdzi silei. neļauj mūsu labākās iemaņas nolinčot pret saviem sirds dziļumiem. godam labi saskatīti un no mūsdienām laime atkarājas un drosme labi ir uz to tendēta un gaismekļi nevar saskaitīties bīdāmās durvīs pret kaleidoskopu. nodod mūsdienas ar labu sparu un drosme iekaisīs pret mūsu varenībām. es nenāku pret jums cīnīties, tikai laika gaitu saremontēt un drosme ir tik siltā garā sakārtota, ka to nevarēsiet un neiemanīsieties nodemonstrēt labākos garuma grādos. es nevaru drosmi sagaidīt pietiekami silti, bet godam tas nebija no mūsdienām saremontēts, tāpēc arī visi pārpratumi un lielās likstas, kas grauj skolas sola labirintus. es biju izbijies un nodemnstrēju gaidīšanas svētku moratoriju un nodomāju, ka tas labi iederas manos iekaisušos laimes pulksteņos. es nebiju norimies ar labu galda siksnu izskatīties piedzimis, tāpēc nomelnotas bārkstis un ar to vēl nepietiek, jo ar sasaitītām nāsīm es uz riteņiem izleju vīnu. goda vārda saskaldnes un brezenta siksnas ar klaustrofobisku lietus mākoni es nāku pie tevis ložņāt starp kājām. mēs labi gaudojam laimes mirkļos un nevaram saskaldīt divas trešdaļas miltu. bet divas piektās klases skolnieces mūsdienas izrotāja ar liesmām un domas ir pietiekami saldas, lai to graujošo spēku esv arētu asv noremontēt un tas rada skaistas ainas, ko par leijerkastes stiklinieka mājām es nevaru drošs būt, ka tas izretināsies un es došos ar labu riktīgi sakaltētu dvēseli pret mūsdienu gabaldarbiem, ko laimes sikstas kapellas nevar saremontēt un došanās svētki vienmēr ir manā sirdī patīkamos brīžos un neveiksmēs arī dza, lai gan visi ir dēmoni un es esmu anģelis.



	2007.05.30 13.11 veltījums bukucītim kad tu izkrauj savu kravu ar lielu sārtu rozā balonu uz palodzes tu nosēdies un ar gangsteri sarunājies. viņš tev stāsta tādas pasakas, kas ar zobu diegu sasienamas. tu pa laikam nozodz kādu tekstu un uzliec to par savējo. tad pietupies pie rensteles un vem no savas iekšas. tik garas ir tās garākās ainas, kas ar tramvaja sindromu vizinās. un gauja ietek daudzās laimes alās un gaida buku nojaucam no kalna. galva ir uz visiem viena, tikai burti saliekas kā siena un tad ar galvu sienā skriena sliena divas reizes pil uz iesma. un gauja lēkā zaļā krusā un ar maniem iesmiem tusē un ar galvas palīdzību zvēri ienes prātā mušpapīru. galma dāmas mani citē ar gariem bisektrišu virvēm un gaisma izliekas no mūsdienām ārā, lai gaismas virtuves skandālos pieblīvētos un nomaļus sasutētos es vienmēr varētu izmitināties garās skavās ap savu auru. es biju vienreiz jau nostiepies gar garšļaukus pievilkšanās spēku un visi mani iemesli bija divas reizes piegriezti. divas karātavas skaita naudu ap rajona baranku un dumjas burgundiešu slienas gaida baravikām lietu. dod man paviljona mierīgo gājumu un dusmas izlec ārpusē, kā to laikabiedri vispār iespēja. gaidu liesmas manās acīs liesmas tavās kabatās ir mierīgas un domā prieku, kaut nu nolītu kārtējais lietus. nejaudā piecelties, tāpēc ir visums un no manas piekusušās dvašas ir un paliek viengabalinība ar diviem pirmskara bērniem uz rokām, lai to varētu nodemolēt priekā. ļauj ar dusmu mākoni uz prieku laid man pieskarties ar slieku tavam lielam makam kabatam kam kakā rudas spalvas nemierīgā dzīvē vienmēr laimi aptēstas un pieblīvē.



	2007.05.30 12.36 beiruta bija mazliet aizcietējusi, bet es kūlos ar visiem spēkiem. domas grauzās ārā no pakauša un tālskata spogulis mani migloja. es gandrīz triecos visos stabos, bet tas nepalīdzēja koncentrēties. tad izlviku paciņu košļājamas gumijas, pabēru sāli uz stikla, ar veļas ziepēm notīrīju pakaļējo logu, izsaucu miliciju, sāku čurāt uz gājēju pārejas, tad pārzīmēju galvenās vadlīnijas, izcirtu tuvējo mežiņu, pienāca vakariņu laiks, es nokopu galdu, apmeklēju tualeti pa lielam, tad sāku skrāpēt debesis, iznācu no mājas kā debils saēdies visas tās tabletes, tad mani beidzot apcietināja un es varēju mierīgi kamerā sēdēt savas dienas. nekādi elektrības rēķini, par kuriem būtu jāuztraucas un līdzīgas lietas, jo visas manas mānijas bija mani atstājušas, bet to vietā nākušas citas. daba nemīl tukšumu, kā teica ļermontovs, bet dievs ir manā pusē un politika mani neinteresē. tādas lieliskas dienas es vadu un nevaru nociesties, kad tas man piestāvēs.



	2007.05.30 12.33 baritons ieskrējās pirmais, tad sekoja laba deja un tad beigas izcēlās ar īpašiem sindromiem un sirdspukstiem. gaisma izkliedēja manas ēnas, es iekāpu džipā un apstājos uz tās ēnas. tajā izrādījās dzīvs cilvēks, kas sāka pīkstēt, tāpēc es ātri apķēros un sāku regulēt spoguli. tajā spogulī es pamanīju menteni un ātri pie tās piebrauc. dežūrēja tajā naktī nastjeņka un galvu grozīdama klapēja ieslodzītos. es iekliedzos spalgā balsī, palīdziet, man šķiet es tikko nobraucu cilvēku un divas bākugunis uz viņas pupiem iezīmēja man ceļu uz morgu. tur es noguldīju to sabraukto ēnu un devu tai pēdējo reizi padzerties. tā kampa man pie rokas un es jutu, kā mani dzīvība atstāj, tāpēc ātri liku nākamā robā, izsisdams skatlogu izsnesos uz ielas, neko daudz neredzēdams uztaisu astotnieku sirdīgi spolēdams, tad izņēmu gavēņa līkumu un prom biju. pēc diviem mēnešiem mani izsludināja nacionālā meklēšanā, tika iesaistīts arī interpols, bet es biju veikls un pirms tam paspēju nolikt galus. tagad guļu kādā klusā kapiņā un domāju domas, ko nepaspēju pie dzīves. tādas labas lietas notiek bieži šeit manā galvā, man ir visas pasaules laiks un es to lietderīgi izmantoju. es nebraucu ar zagtiem žiguļiem, es neloku no trīslitra burkas. es vispār esmu kārtīgs skolēns savam krūšu kabatas lineālam, ko vidusskolas mat. skolotāja kā suvenīriņu iedeva līdzi gan pakaļiņu pakasīt, gan pakausīti, ne katru reizi zini, no kurienes nāk domas tās.



	2007.05.30 12.24 visiem pietiks vietas, jo tas ir noteikts likumā par vietas slieku. dod man naudu, lai pirkt varu. varu ar varu varu iegūt slavu. goda vārds tas ir tēvišķi. es slinkoju, lokos kā slieka, lienu uz vēder, dejoju vēderdeju, griežu vēderus, hamikariri, duru citiem garāmgājējiem plašā pūlī salūtu skatoties, duru sev mutē ar nazi duru kokos un asfaltā. es izmēru līmeni daugavā lecu lejā uz naža, duru sev augšā un apakšā, bet asinis atskaās raudāt. tās sarec momentā un lec un sarec momentā. es dievojos, ka labi nebūs, pienāks baigais gads, kad revolucionāras domas un krājkases lidos pa logu pret galdiem un demonstrantu galvām un jukas būs un labas iesnas un domas kritīs no gaisa un sitīsies pret ietvi kā galvu sit pret ietvi sazvērnieki cietumnieki nacisti un zelts no pirkstiem pil kā plēve sakarsēta un dēlēm uzlieta tās sačokurojas pamokas tad atmaigst un labas gaismas starmeši. godam labas ainas nevar vienmēr sabetonēt manās iesnās, jo gaisma sargā svētos slēģus un tie nodod ziņas eņģeļiem un dieviem un titāniem un viņu sievām. godam labas iekaisušas laimes nevar sazvanīt manas piebriedušās krūtis, jo tas labierīcībās nomentē un tad godam savvaļas laimes sasildītos piekrastes bambusos un gaismas priedēs nomet dieva laimes zarus un domas ir vienmēr divtik saldenas, kad nomelnojos ar gaismas preiļiem, ko biju sadzinis kūtī, lai kautu ar kaunu netikšu cauri, paņemšu cirvi un rupju maizi, kaisīšu sāli pār brūci lai aug lielas raženas ābeles un dod man ābolu pagrauzt un pasmaržot paduses, jo tas ir tas īstais moments, jo tajā es dzimstu un salstu no gaismas. ak cik šausmīgas smaida divas trejādas kājas uz pieres uz raguciema sliedēm, ragavās ar motoru ar stipriem nerviem un gaisīgu humoru.



	2007.05.30 12.12 burzma neizsita no līdzsvara gribošās mēles, bet nodeva sistemātiskas iemaņas manā dzēlumā. nekad nav bijis tik daudz guošas,lai to visu labi sasmērētu ar mēli. dod jau kārtējo graizījumu un tad tas izveļas manā iekaisušā miteklī. es izdomāju, kā no tā pataisīt skrejlapu un tas izdaiļoja manu mēli. es izdomāju gaismas baranku un tā lidoja tālākā vēdeklī. es biju uz divriteņa izbijies un nodomājis gadījuma sakarus un tad manas iekšas bija jau paslēpušās. nekad nedari brūnas lietas, jo to karstās galvas domā par sevi, bet no dibeniem atskan smiekli, jo gaisma ir aptrūkusies un tagad iestāsies ziema. es izbijos no konglomerāta un daiļas laimes izdaiļoju visu vasaru. tagad ir tikai nopietnas vērmeles un gaismas piezibsnītas papardes. domā kājas ieskriesies un dosies, es atņemšos no peisa un tad dod man karstas ugunis un daiļo laimi, lai to karstās pakulas ir visiem novienādotas ar katarsi un domas graudu un darīšanas iemaņas nevarēs nomedīt tikai galvenās iemaņas, kas ar mani tik daudz dzēra kvasu vasaras vakarā un domāju es vienreiz ietriek sevī karstu pakulu, lai skrejamais gabals un domas ar dziesmu domās tikai dievišķā maizē. es iedomājos idiotijas un gaismas pilis pilnas ar āmuriem un tad ziema izsvēpa mūsdienas ārā, jo tas bija patvarīgi un domas visiem iesējās āmurā kā enkura gals visiem piebižo galvas saskumušās prievītes. nedod man ieskrieties tik patiesības garajā barakudā, jo tas nevienam nevar palīdzēt nomērīt divas reizes garākas ainas. es jau iekrāsoju tavas iesnas un tagad tās ir nomelnotas no sienas, jo to galvenais sasniegums ir manā makā pārlieku ieraugāms. dodies uz taizemi un izroc tur burku, kurā būs saliktas dālijas. tais dālijās ieraugi burvi un prasi viņam prievīti, piesien tai govi, ej pastaigā un dāvini bērniem burvjus no durvju burkas, jo tas ir labi izskaistināts un es to garantēju kā lielu laimi.



	2007.05.30 12.04 beiruta bija pilna ar grābekļiem, tāpēc svētais gars apsēdās sasildīt rokas. pirksti bija noguruši un neklausīja, bet betas bija visvairāk pārsteigtās. es nejokojos, jo no galvas iznāk tīrais caurums. godam laime nepieplijās man, jo gaisma ir no visuresošiem grābekļiem sastindzināta. es joņoju un dalu savas pastmarkas un gavilēju pretējā virzienā, jo man nepietiek un es skaustos un dračīju draugus. nelaid manas iekšas tik tuvu savai ārprāta robežai, lai kautos ir vajadzīgs pārcilvēks, bet dienas ir tik mīkstas, ka tas no manis varat aizņemties rubli piecdesmit un gaviles nevarēs to nekad atņemt manai saulei. bojā gāja manas iesnas un daudzas tagad mani atmasko, lai bisektrises labi justos namdara jakas ielokā, bet tikmēr bojā gājušie un sala sasistie nāk ar gaismas pilienu uz jūras un nelodā gājuma beigās, jo piekrita un gaisma sastinga biežā sastingumā, bet logi, tie kreisie sastinguma grādi manas iekšas nevar sadrumstalot, jo tas nav beigtu varoņdarbu mijiedarbība, bet godam sasalusi naiva baisuļu tiriāde un gaisma nevar saprast, ko no manas iekaisušās drēbnieka dvēseles varat mūsdienas apkopot. es jau biju nomīzis no kārkliem un dievišķā varavīksne nebija to redzējusi, bet godam tas nekad nav parādījis domas pret maniem godiem un gaismas bija saskaldītas un nevietā izdomātas par visuresošiem gaismas paviljoniem, ko ar kraukli labi varat manā iemaņā izmantot un tad saskaldīt pa perifērijām un domas graudi ir labākie draugi, jo to batafānija un drosme nevar sastapties ar kraukli no jūgenstila ēkas mājas augšā ir skaistākas.



	2007.05.30 11.53 veltījums rakunčegam skaties, kā pali tavas nāsis bojā. daudzas lietas ir nesaprotamas tāpēc, ka lodes ir no zelta un kraukļi skalda manu malku. dod laimei savas rokas un tā noplīsīs no kājām. gaidi kraukli atnākam, tam būs sejā lietus un gaisma pavirši raudzīsies uz liesmām un govis skanēs skaļā kreklā. dod man stabuli un dauzi sienu un dauzi daudzas dienas. godā bijušos un saules pinumus un krauklis atnāk piekakāt gultu. dodas ļaunas stārastes ganībās raudzīt biezokni un drastiskas biezokņu neiropatoloģijas nevar tavā ierakumā ievīstīties. nekad nav biežums bijis tik spožs, lai piesauktu laimes sniegu. un drausmas izkrīt no loga, lai padzertos un kliedz pēc savvaļas sniega. bet godam nav piemērots stalaktīts pieķēries un ar piemiegtu acis es smejos. gaida stiklainas rūtas no pārtikas nodaļas gaidīšanas svētku vakarā un gaidu es lietu ar lietussarga dievu un kailas bizbizmārītes lodā gar stiklu un raustās tv vizionārs un gaida, kad ietrieksies lietus nāsī vai kaklasiksnā un ļaunajā biruma grādusā un tad pacelsies un nolaidīsies biezoknis lielāks par pašu un lausks ienāks dzīvoklī un sakārtos mīļākās mantiņas un klaigās pēc pētersīļa un raudās uz ezera un gaidīs bisektrises mājās un nevarēs novaldīt cukurgraudiņu. es lidoju ar sārtām rozēm vaigos jau ir iestājies klusumus un krauklis pienāk pie durvīm tās atvērt un ieveļas senlejā citrons. es gaidu ar tarbu uz pleca pēc vakardienas un diendusa nevarēs iemājot pietiekami. es gaidu laimes piekritēja slazdu un nevērībā iedungāju pa nāsīm, jo tar ir lielais tēvijas karš, tas ir butafora ilksts nesis.



	2007.05.30 11.04 biedzot bekas nodeva manas šartās rozes un galvaskauss palika siksta kapellā. nodod visiem savas rokas un atjoz zirgu vaļējā malā. es iekliedzos un tas rada rosinošas ainas ar kapitulācijas iespējām un nevienādām iekāriena pogām. es nevaru sastapties ar kreiso krastu, jo tas nebija no devīzes par skraidīšanu plikam. nodod bisektrises un nama beigās un došanas beigtas nodošanas. dabas naudas piekrišanas domām manas iekšas nevar sadalīties bojāties un doties mežā krāmēt malkas. došu laimes kaklasiksnas un došu jums beigtas vāverītes un nodomu beidzamajā daļā bija ieradies klaustrofobisks namdaris un gaidīja skaļas runas pret manu sienu, kas izrādījās neviena, bet galvakausi labi izskatās uz maniem pleciem un domas laimes kaklasiksnas bojā pret visiem domu graudiem, kas ar kaklasiksnu labi saprotas un nevar sastapties laimes brīdī, jo tas labi iemūžinātu manas iekaisušās asaras. es jau nodevos galvaskausiem un tagad to nevar sadalīt pa bisēm, kas aro to beigas labas dienas skaita skaļas beigu vācelītes un nodomu beigtajās rindās es joņoju un dalu savas iekšējās vajadzības, kas galvas saskandinājuši un beigtās vardītes laiza pret grodu un domā par varavīksnes mārrutkiem, ko būtu labi pagatavot.



	2007.05.30 10.58 baisi randomā gaudo gauja un tagad to labi varat atmosties. nekad nav saules barankām pietiekami naudas lai to sastaptos un nemocītos slidkalniņa priekos. es jau atjēdzos un salaboju klozepāna sirdi un daudzas laimes nometu uz šosejas, lai smejas. kad no plastikāta draugiem nebūsi izcepies ārā, es laidīšu to salamandras groteskās izlietošanas sistēmās. kad daudzas skapja augšas nebūs nomaldījušās slidkalniņā un gailis nedziedās pāri, tad no krogiem iznāks sikspārnis un nometīs manas ārējās sikstas kapellas un dosies ziņot par brezentu un to nevajag atjaunot un glabāk ciešāk kopā, jo ar galvaskausu ziņu man pietrūkst skaitliska pārsvara, tāpēc es nevaru doties un ņemties baseina sirdī un gaisma nekad nav parādījusi sevi kā baseina čības un nelaime nebija saslaucījusi manas iekšas kas ar to būtu domāts.



	2007.05.30 10.54 gan jau visiem pienāks tas brīdis, kad brīvā plūsma atsaldēs. gan jau visiem būs no manis māksla, ka to vajag iesaldēt. nebija daudzas šādas govis labi sastapušās un tagad to nevajag domāt par kraukļiem un dumajiem dienestiem. goda vārds došu jūsu vārdam brīvību un gaujas parks to visu nocels no pieres. es jau nometos un daudzas reizes gabaldarbā ieskrējos, jo no maizes cepumiem un gandarījuma manas iesnas nevar sastapties. nekad vēl draugi nav bijuši tik nemierīgi, lai drostalas sastaptos kalna galā. es nometu kažoku un uzģērbu svītu un tagad ir divas iekšējas nekārtības. es domāju, vai nevajag nomest laimes kreklu, ko no matrožiem atņēmis svīteris. došu jums kalnu ar zemeņu dobēm un došos līdzi, līdz ietrieksies rudens. ļaujiet jums piebiedrot namdara spāres un došu ar galvaskausu nomušītas vāveres. nekad neļauj man piecelties.



	2007.05.29 19.31 būtības sacerējums neatbrīvo no atbildības, jo galvaskausi vienmēr ripo ātrāk par rokām. kad galva manas iekšas ir labi sastiķējusi kopā, es varu nodoties brezentam un tad galdautam un tad svecēm, parafīnam un karstam parafīnam uz ķermeņa u tad zobu diegam, kabatas nazim, asam tesmenim un dodiet vēl pienu. dodu jau naudu ar kaudzi katru reizi un tad visas iekšas sagriežas trubiņā un es vairs nevaru to pamest zemē, jo galva griežas un es nevaru noturēties uz iesma, jo galva griežas un domas ir tik sastaptas, ka to nevarēsiet pat sacerēt divas reizes un tad pārvilkt ar gumiju, jo domas manā iekšā griežas tikai divas reizes ātrāk, nekā bija paredzēts pirmajā sacerējumā. godīgi ļaudis labi saprot manas iegansta slimīgās priekštecības, bet ne katrs var novilkt ādu pār acīm, jo tas prasa sacensību un divas dienas pilnas ar kājām un tad viss ir tik pieticīgs, ka es varu jūs pamēģināt sacept plācenī ar sienu un tad divas iekšējās sajūtas nodūmo visas iekšas un deguns ir ciet uz vietas. tad lai laime manas iekšas protestē un dodas tik tālu iekšā, ka patoss un visas dīvainības nevarēs mani nomušīt, jo tas prasīs savas iespējas un es nebūšu pietiekami lielmanīgs, lai to izveidotu pret paša gribu, jo gaisma ir divas kailas pietūkušas rokas un deviņas piestiprinātas nomaldījušās eho sistēmas, kas ar galvas padarīšanu mērās rokām un kājām. gaidu jūsu patiesības gaidīšanas svētkus, bet tikmēr es nevarēšu tavas iesnas pilnīgi daudz runāt tik pieticīgi, jo gaisma nevar to visu sacept plācenī pret paša gribu, kas ar to būtu domāts un es gaidu savas iemaņas gaišajā jūnija gaismā. esi uz pariktes darīšanas mānijas logā un gaidi, kad no manas menstruācijas atgriezīsies logs uz pavasari un daudzas iemaņas to visu varēs sakārtot pa plauktiem, jo baisās iemaņas nevar manas iemaņas labi sakārtot pa plauktie, jo. gaiss ir tīrs un es liecos ārā pa logu un gaisma manās iesnās labi saprot visas saskaņas patiesās. dod man gaismu, es atdarīšu un būšu pateicības pietecināts penis, ja vien gaisma nevar būt tik pieticīga, lai to labi varētu saskatīt nomierināšanās svētkos pret sauli jau gaisma aust un es varu to visu pieticības vārdā sademolēt, lai kaukāza gūsteknis nebūtu piedzimis un es varētu sadomātas lietas saskečot vienā resnā grāmatas svētku pieblīvējumā. dodiet man kaismīgas gaismas kaskas un es došos tālā ceļojumā, jo no batona ir tikai divas iespējas, tās pašas labi skombinētas un nevienam nevajadzīgas. kad gaisma manas iekšas jau ir labi saskaņojusi un dod mūžīgā dzīvē saskaldītas maiņas apavu skaldnes tad no mūzikas miskastes izlienu es ar piepi un nevaru saprast, ko no mūsdienām prasa saskaršanās ar brezenta staiceli, kas ar beibi uz loga varat manas iekaisušās plastikāta naivās iesnas labi saskaldīt pa neironiem un daudzas laimes, lai tad izdodas un es varu to visu tik skaistā patikšanas lietū iegavilēt, ka no mūzikas gabals jau ir domās saskaldīts un es joņoju pretim gaismas pils domām kā to labi varat manā iemaņā sadomāties, jo tas bija viens no galveniem, tad pateicās un tad viņam bija cauras sienas pretim diviem naktī es jau biju prom un dodos jau laukos, kas mani gabaliņu pa gabaliņam. dod ma skarbas siekalas un tad es tavas iesnas biju sadalījis pa papīriem un tagad mūsdienas ir tik nelietojamas, ka to labas gaumes iegansts nevar atteikt pat divos naktī pret pusdienām vai to talonu.



	2007.05.29 19.13 dodiet naudas barankas. es ierados un tad un tad. kaut kad viņi piebrieda un darbs nedarīja rokas sarkanas, bet gods bija jātur ar diviem pirkstiem. dodu jums savu meitu par sievu un daudz naudas uz lietu. beidz neirotizēt, jo tas labi neizskatās, bet odam tas nepievilks un tad izskatīsies baisi un trajektoriski. izbeidz darīt manas iegansta barības un pažizņennaja svadjba uz lietu atnāk un pakustina rokas. es jau jokojos trejas stundas un tas nebija no maniem iemesliem labi izdaiļots, jo maniem pohujisma x-iem bija jaukas iekarenas baibas tantes gaudo zem lietus un gaida bairona brokastis. es izbiju no kroga un tagad daudz ir manis pretī nākšanas barības nievājošais viesis. es nomiru uz krūtīm resnai baibai un tauta ieslīga krājkasē un nobeidzās no liesmām, ko no manis negribīgi bija ierosinājusi slieka. dod man pašpietiekamību un nodomā līdzīgas domas pirms kokles nebūs to radījušas un klausulē būsi izdzirdis tikai vienu lietu pēc divām un tas izrādīsies nebeidzamas ieskrējiena barības. es nevaru tevī dzirdēt būdas ar klajiem meliem un domu graudiem. es biju nomiris un tagad dodamās kaites bija atvēlētas u nodošanas bailes bija labi saskaņotas un nemanāmas ar klajiem baibas tantes skopuļiem. nedari pāri vulgāriem puikām gaidīsim tevi mājās. gaismas spiežas acīs un klaji meli manas iekaisušās pariktes nevar darīt būtības buildingu. dari to ar dziļu pieticību, bet nekad vēl nebūsi tik laipns pret mai bijis. es izgaistu un daru to bijušajā skrjlapu cietumā. es nomiru no kljaas melu vāceles un darīju to tik pieticīgi, ka no mantas visi ir atdzisuši un ēnas skraida pa ceļu manā priekšā. es medālis bet tu mana iekšiņa ārīņa un daļiņa pašas kapeikas to nevar dabūt gatavu un drosme manā ieskicēšanas manuālī bija darīšanas vērta, tāpēc es daru tikai vienu pa diviem lāgiem un nevaru piekrist skices atdot par velti. es domāju un tu man atbildi, jo tas labais krejlapiņu lietus bija no vienpadsmitiem vakarā līdz diviem no rīta, kad skrejlapa ietriecās migalkā un daudzas šosejas sasējās kulakā. es lidoju ar baritonu pa priekšu un tad visiem pieblīvējās skaitāmpantiņi un lūdza piedošanu par beigu gabaldarbu, kas ar maniem iesmiem bija labi izskatījies un tagad darvas tantes skrien un nelien vairs lokā, kā to bija darījušas.



	2007.05.29 18.37 beidzot es atbraucu uz solhozu un daudzas reizes nopirdos. gauja ienāca savos krastos un mani vairs nebija iespējams uzvarēt. es jau mazliet aizsteidzos pa priekšu iepriekšējo reizi, jo rakstīju ar gauju pa baltu melnu un daudziem gaismas bakalauriem. es biju nomiris, tad piecēlos un gauju labi sapratu no vienas reizes. būsi gada laikā labi sapratis manas iesnas un to nekad vēl nebiji tik labi iegaumējis. dari to ar lielu ēnu pār logu un godini bairona beigu gadus, kas to nebija ne sapratis ne pieklusinājis. dodies uz velna paraušanu un dod man skarbas saules baterijas. esi jau no gavas līdz kājām bijis tik nepieklājīgs, ka to nekad vēl nebiji piedzirdījis, tāpēc ļauj no galvenās ielas manas iesnas atdarināt un likties tev līdzīgam, jo kaujas lauki ir gaismas piebildis tik daiļas senlietas, ka to piebriedušās pastkartes manās iesnās nebija ieskrējušas nejauši. kad laid no kātiem, vienmēr palūkojies, vai nerāda labas filmas pa kinoteātri un gaidi labas iesnas atnākam. godini labus draugus un nenievā butafora tapetes, jo to nepieklājīgās atklāsmes būs no mūzikas labi sapratušas un tagad godam to nevarēsiet piebiedrot, jo manas iesnas bija tik varenas, ka to bārkstis nebūs tavās rajona sirdīs, bet godam tas bija tik lieliskā kondīcijā, ka to bārkstis ir nevienādas un daiļavas laiza manos iegansta baritonos, jo to bārkstis nebija ar gariem nagiem, bet pieliektas kā to nevienmērīgā bazūnē bija nokoncentrētajos biezokņos palaidis kroplis ar vienu ausi. kad lauvas bija tik labas, ka to barankas noslūkoja daudzas laimes piebrieudšans . daudz jau nevajag lai laika skaitlis noburtu tavas iesnas pret nomenstruētiem gabarītie, jo daudzas laimes nebija noziedzīgās, bet tikai skaļas pretim naudas baritonam. ja no gaismas ir atkratīties nevienmērīgi, tad es laimi meklēju uz sienas, kas par to nabadzību nodillinājis un daiļavas tagad taisa tatuvējumus un laiza rokas no mērkaķa ātruma. dod man patiesību un tavā briļļainajā sejā rādīsies kokneses redīsi, redzēsi, dzirdēsi, burkāni.

[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]