ikea_literators (ikea_literators) rakstīja, @ 2007-05-29 19:13:00 |
|
|||
dodiet naudas barankas. es ierados un tad un tad. kaut kad viņi piebrieda un darbs nedarīja rokas sarkanas, bet gods bija jātur ar diviem pirkstiem. dodu jums savu meitu par sievu un daudz naudas uz lietu. beidz neirotizēt, jo tas labi neizskatās, bet odam tas nepievilks un tad izskatīsies baisi un trajektoriski. izbeidz darīt manas iegansta barības un pažizņennaja svadjba uz lietu atnāk un pakustina rokas. es jau jokojos trejas stundas un tas nebija no maniem iemesliem labi izdaiļots, jo maniem pohujisma x-iem bija jaukas iekarenas baibas tantes gaudo zem lietus un gaida bairona brokastis. es izbiju no kroga un tagad daudz ir manis pretī nākšanas barības nievājošais viesis. es nomiru uz krūtīm resnai baibai un tauta ieslīga krājkasē un nobeidzās no liesmām, ko no manis negribīgi bija ierosinājusi slieka. dod man pašpietiekamību un nodomā līdzīgas domas pirms kokles nebūs to radījušas un klausulē būsi izdzirdis tikai vienu lietu pēc divām un tas izrādīsies nebeidzamas ieskrējiena barības. es nevaru tevī dzirdēt būdas ar klajiem meliem un domu graudiem. es biju nomiris un tagad dodamās kaites bija atvēlētas u nodošanas bailes bija labi saskaņotas un nemanāmas ar klajiem baibas tantes skopuļiem. nedari pāri vulgāriem puikām gaidīsim tevi mājās. gaismas spiežas acīs un klaji meli manas iekaisušās pariktes nevar darīt būtības buildingu. dari to ar dziļu pieticību, bet nekad vēl nebūsi tik laipns pret mai bijis. es izgaistu un daru to bijušajā skrjlapu cietumā. es nomiru no kljaas melu vāceles un darīju to tik pieticīgi, ka no mantas visi ir atdzisuši un ēnas skraida pa ceļu manā priekšā. es medālis bet tu mana iekšiņa ārīņa un daļiņa pašas kapeikas to nevar dabūt gatavu un drosme manā ieskicēšanas manuālī bija darīšanas vērta, tāpēc es daru tikai vienu pa diviem lāgiem un nevaru piekrist skices atdot par velti. es domāju un tu man atbildi, jo tas labais krejlapiņu lietus bija no vienpadsmitiem vakarā līdz diviem no rīta, kad skrejlapa ietriecās migalkā un daudzas šosejas sasējās kulakā. es lidoju ar baritonu pa priekšu un tad visiem pieblīvējās skaitāmpantiņi un lūdza piedošanu par beigu gabaldarbu, kas ar maniem iesmiem bija labi izskatījies un tagad darvas tantes skrien un nelien vairs lokā, kā to bija darījušas.