džovanni vanna bija pilna ar ledu. es kustējos lēnām un nevarēju atmiekšķēties. es ieliku vannā matus, tad lēnām tos glāstīju.es nevarēju nomierināties, jo gurgstoņa turpinājās. klusumā kraukšķēja sezams, es gulēju uz plēves. gotiņas ganīja manas aitas un man nebija pilna mute ar dēlēm. kraukšķīgas sezama sēklas mani klusu izsekoja un es lūdzošām acīm vēros uz vētru. gulēsi bērnišķīgi bērnistabā ar skapi uz augšu. es biju lidot mācījies gadu, bet piemirsu rausi, kas klausījās uz mani intencionāli. gaidi mājās, manu mazo draudziņ, es izliešu slēpni pār tavu rausi un tad gadīsies laiskas brīvdienas, kurās es apturēšu tevi un tu mani raustīsi. raudi ar visiem priekšniekiem uz rokām un raudi par brīvības statuju. nejau *uju, tajā ļaunie bruņinieki iesvempušies un ārdās, es gulēšu ar gunu. dod man roku, es tajā gaidīšu sudraba lietu un tad diktēšu tev smieklus ārā pa logu, lai tajos ietriektos vajag pacietīgu roku, kas mani nespēs nosprostot no maniem ieganstiem un delīrija. dosimies kopā pakaļ launagam un ieslīgsim pēlī. dēlis nesitīs pa muguru un mūs noturēs par dēlēm. lai, es labi izskatīšos tavās drēbēs, bet skapī atstāsim pelēt pelnutrauku. es tam vēl uzsaukšu.