Mūzika: | tom waits: the black rider |
par pupiem
atļaušos publiskot īsu naidruniņu par apakšveļas ražotājiem.
lūk, šamie vismaz ģermānijā, kā rādās, nolēmuši vairs neturpināt ražot to, ko es atļaušos dēvēt par normālu veļu, proti, "krūšturus" krūtīm, ko nevajag turēt. tāpat jau līdz šim nebija daudz tādu, kas spēja to drēbes gabalu uzšūt ērtu un jēgpilnu, turklāt nesabāžot tur drātis un polsterus, bet nu šim nebūt ne vienkāršajam uzdevumam ar roku ir atmetuši arī tie daži pēdējie. bet kāda velna pēc pie 75A man vajadzīgas tās idiotiskās drātis?! tāpat man arī nav īstas nojēgas, ko iesākt ar tiem smukiņajiem calvin klein bezdrāšu un diemžēl arī bezfunkcijas modelīšiem ar šaušalīgi asajām vīlēm. savukārt mūžu vecais šās jomas darbonis skiny ir domāts patiešām skiny personām, jo neviens modelis līdz šim nav atbildis manām visai pieticīgajām, tomēr durchaus pamatotajām prasībām. bija kaut kāda riktīgi kruta kreisā firma, kas ekonomiskās krīzes apstākļos par nelaimi ir pamanījusies izčibēt. tad vēl H&M reizēm parādījās k-kas sakarīgs, bet šogad jau vairs ne, nu, tādā nozīmē, ka pat nepūlas vienu modelīti ievas tantei pašūdināt - pušapi hujušapi un visa šīs bražņas herņa pilnā klāstā, tas gan, spēj tik pirkt. vienīgais gaismas stariņš šai tumsoņu pulkā ir hunkemöller, kas jau gadiem tur tos savus divus nelaimīgos modeļus, ko šogad pat pamanījies nedaudz uzlabot, bet te problēmas rada izkropļotais piedāvājums, jo mans izmērs, protams, jau bija izķerts. tā nu, šķiet, otro reizi dzīvē akūtas vajadzības spiesta iegādājos the thing, kam diemžēl jau tagad paredzu ne pārāk spožu nākotni un nošķirtībā aizvadītu mūžu veļas plaukta vistumšākajā stūrī. however, metot jokus pie malas, šī tirgus tendence mani būtiski satrauc.