- 19.5.26 14:30
- DELFI: Gredzens televīzijas sejai Armandam Simsonam rokā vairs nav, tomēr šobrīd tas karājas viņa kaklā. Kad žurnāls "Privātā Dzīve" vaicāja, vai gredzens tiks kādudien uzvilkts atpakaļ pirkstā, Armands sacījis: "Šad tad ir arī labi nezināt, kas notiks tālāk..."
Iveta un Armands Simsoni ir laulībā teju 22 gadus, turklāt sagaidījuši pasaulē četrus bērnus, taču šobrīd abu attiecības nonākušas strupceļā. Televīzijas raidījuma "Superbingo" vadītājs Simsons forumā "Līdere" dalījās ar emocionālu stāstu, kura laikā viņš novilka kreklu un pār savu ķermeni pārlēja sarkanu krāsu, kas simbolizēja asinis. "Iekšējo asiņošanu neviens neredz," norādīja Armands Simsons.
Emocionālo vēstījumu Armanda sieva gan nav redzējusi. - 0 rakstair doma
- 19.5.26 14:23
- Latvijas Banka izlaiž monētu "Līgavas vainags ar kristāliem".
Wiki: A subculture known as party and play is based around sexual activity and methamphetamine use. Participants in this subculture, which consists mostly of homosexual male methamphetamine users, will typically meet up through internet dating sites and have sex. Because of its strong stimulant and aphrodisiac effects and inhibitory effect on ejaculation, with repeated use, these sexual encounters will sometimes occur continuously for several days on end. - 0 rakstair doma
- 18.5.26 22:40
- baronielas puķukastēs ir dzeltenas atraitnītes un baltas neaizmirstulītes
bet varēja tak tās neaizmirstulītes būt zilās!
būtu korekti gan krāsās, gan kompozīcijā, gan tēlainumā - 0 rakstair doma
- 18.5.26 10:53
- Internets mani šodien aplaimoja ar rakstu par dīvainākajiem priekšmetiem, ko slaveni cilvēki ir vēlējušies ņemt sev līdzi kapā. Piemēram, Maikls Džeksons gribējis, lai viņu apglabā baltos cimdos, pērlēs un saulesbrillēs. Lai gan mana attieksme pret konkrēto indivīdu ir visumā negatīva, ideja par saulesbrillēm zārkā šķiet vienkārši ģeniāla. Kurš gan varētu plēst sev matus un raudāt rūgtas asaras pie zārka ar nelaiķi saulesbrillēs? Pietrūkst vēl tikai kokteiļa ar saulessardziņu rokā!P.S. Tonijs Kērtiss uztvēra izteicienu par "pēdējo ceļojumu" burtiski un - bez jau ierastajiem cimdiem un saulesbrillēm - zārkā nokļuva arī Aifons, suņa Džeka pelni, cepure, vesela soma vēstuļu un fotogrāfiju, skaidrā nauda, medaļas, akmeņu kolekcija, divi pulksteņi un septiņas paciņas cukura aizvietotāja.
- 4 rakstair doma
- 17.5.26 11:33
- Man šad un tad nākas izskaidrot kādas frāzes izcelsmi - piemēram, "rūķis, māja" vai "Bonifācija brīvdienas". Pēdējais papildinājums šajā sarakstā ir "trīs banāni". Diemžēl jūtjubē neatradu Perpendikulu.
Bet septiņdesmito gadu padomju multiplikācijā ir vairāki eksemlāri, kas liek gribēt uzzināt kaut kādu plašāku kontekstu tam, kā šīs multfilmas ir tapušas. "Trīs banāni" noteikti ir šo multfilmu sarakstā. Kaut kad esmu dzirdējis joku, ka krāsas tanī laikā bijušas toksiskas, un no tām varēja labi apsisties. Pieņemu, ka patieso stāstu uzzināt nav vairs iespējams, jo retie mākslinieciskie izlēcieni uz didaktiskā satura un propagandas fona jau paši par sevi drošvien bija drosmīgi, bet jo interesnatāki tie tāpēc šķiet. - 1 rakstair doma
- 15.5.26 18:43
- domāju, drīzumā nāks atklātībā satriecošā info, ka šlesers uz epšteina salas reiz uzstājās kā dīdžejs ar basiem no iekšienes
- 0 rakstair doma
- 15.5.26 09:19
- "Šajā trakajā laikā jāatgādina, ka Latvijas valstij šāda drāma pat piestāv, jo Latvija kā nekā dibināta uz teātra skatuves."
/(c)x - 3 rakstair doma
- 14.5.26 14:19
- Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres". - 0 rakstair doma
- 14.5.26 11:43
- GMail meklētājā ierakstīju "PMLP", jo pēc brīža jāiet taisīt jaunā pase. Atradu vecu pieteikumu Cēsu dzimtsarakstu nodaļā. Biju galīgi aizmirsis par šādu pieteikuma eksistenci. Tāds kā biš sitiens pa aknu.
- 4 rakstair doma
- 12.5.26 12:55
- pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:
kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā
pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles
nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi - 0 rakstair doma
- 12.5.26 11:12
- Šodien gāju pa ielu, muti atplētusi, un grozīju galvu uz visām pusēm. Jo man ir jaunās brilles un es beidzot redzu!
It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga... - 1 rakstair doma
- 10.5.26 21:49
- Musketieru dziesma
- 7 rakstair doma
- 9.5.26 10:01
- Vakar gāju uz Rīgas Policijas Austrumu iecirkni. Jo Lauvam decembrī pazuda telefons. Aprīļa vidū tas mistiski atradās un tā nu es ka Lauvas likumiskais aizgādnis varēju doties tam pakaļ.
Starp citu - turiet telefona vāciņā čeku ar savu vārdu. Vai bibliotēkas karti. Tieši tā Policija sazīmēja, ka atradies Lauvas telefons - pēc viņa soda čeka bibliotēkā par kavētu grāmatas nodošanas termiņu.
Pats pasākums bija īss un patīkams, laipns policists (ar īstu ieroča uzkabi!) nodiktēja visu, kas jāraksta uz lapas, un izsniedza pazudušo priekšmetu.
Bet ko es gribēju pierakstīt šeit, bez diktēšanas - pa to īso laiciņu, kamēr es grozījos uzgaidāmajā telpā, tur ienāca trīs citi apmeklētāji. Vīrietis ar maisiņu, ko viņš vēlējās atdot konkrētam policistam (pēc visa spriežot, patronu čaulītes), nekaitīga paskata bārdainis, kam policiste skaidroja viņam piešķirto tuvošanās aizliegumu un iespējas to pārsūdzēt, un jauna, tumsnēja sieviete, kas no lapiņas nolasīja, ka vēlas rakstīt iesniegumu par bērn tēva vardarbību pret bērniem. Cik saprotu, no lapiņas viņa lasīja tāpēc, ka praktiski nerunāja latviski. Man taisni gribējās viņu apskaut un teikt, ka viss būs labi, ka viņai viss izdosies. Un vēlme ar kādu sarunāties krieviski man pēdējos gados uznāk ļoti reti. - 2 rakstair doma
- 8.5.26 19:30
- Ir tāda tēze, ka mūsdienās no romantiskajiem partneriem tiek sagaidīts pārāk daudz. Neesmu došs, kā es jūtos par terminu "romantiskais partneris", bet ja cilvēki vēlas precēties ar kādu, pret kuru izjūt "romantiskas" jūtas, lai ir "romantiskais partneris". Bet, tātad, par to, kas tiek sagaidīts no partnera.
Varbūt šo fenomenu man šobrīd izgaismo fakts, ka kļūšana par vecāku nav paredzēta mānā nākotnes vīzijā, bet es skaidri atceros, ka mani iepriekš tā īpaši nav mulsinājuši apraksti, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties labāko māti saviem nākotnes bērniem. Maz ticams, ka romantisko jūtu mākonī kāds sev prātā sāk pārskaitīt ģenētiskā materiāla čeklisti, bet tas netraucē cilvēkiem pilnīgi nopietni uzturēt šādu naratīvu. Kā jau minēju, iepriekš nebiju iedomājies, ka tas varētu izklausīties kaut kā absurdi. Taču šobrīd, kad iemesls veidot attiecības nav atražošanās, spēja justies labi kopā ar savu parneri ir mana saraksta augšgalā, kamēr potenciāla partnera neauglība saraktā varētu pat nebūt iekļauta.
Tas, savukārt, man liek jaunā gaismā paskatīties uz to, ko nozīmē veidot attiecības ar savu potenciālo bērnu vecāku. Pieņemsim, ka bērnu radīšana varētu būt tāds neatkarīgs mērķis, un šķiet, ka netrūkst cilvēku, kas šādu mērķi spētu sev definēt kā galveno dzīves mērķi. Tādā gadījumā, atgriežoties pie labākā ģenētiskā meteriāla meklējumiem, labākais partneris, ar ko kopā radīt un audzināt bērnus, ļoti bieži nebūtu labākais romantiskais partneris. Tā mēs varam nonākt līdz ļoti sarežģītiem attiecību tīklojumiem, kur tu vari tiekties pēc mīlošiem bērniem, pēc pieņemoša parnera, pēc interesantas dzīves, pēc aizraujoša seksa, un katru no šiem mērķiem varētu mēģināt piepildīt ar citu cilvēku. Vēl nedaudz parokot tieši bērnu tēmu, principā dalītai aizbildniecībai nevajadzētu būt izaicinājumam, ja tu bērnus esi uzstādījis par vienu no saviem dzīves mērķiem, bet visāda citāda veida kopdzīve ar tevis izvēlēto ģenētiski superior parneri nepadodas.
Varbūt var nojaust, es te mazliet ironizēju par dažu cēlu postulātu liekulību, jo reti kad cilvēki vispār ir lietas kursā, ko viņi no dzīves vēlas. For the most of the part, dzīve tiek dzīvota pēc trial and error pricipa. Es gan arī neizslēdzu, ka kolektīvā spēja uz pašrefleksiju kaut kad nākotnē novestu pie daudz labākiem cilvēku savstarpējo attiecību modeļiem, kas mūs kopumā padarītu par laimīgākiem cilvēkiem, nevis (metaforiski) liktu dauzīt galvu pret sienu frustrācijā par to, kāpēc tas, pēc kā tu tik ļoti esi tiecies, patiesībā nav tas, ko tu vēlies. - 0 rakstair doma
- 7.5.26 22:02
- No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)
- 2 rakstair doma
- 7.5.26 19:28
- Lai gan man nesagādā lielas ciešanas aukstais laiks, ir gan jāatzīst, temperatūras zem nulles man tomēr īsti nepatīk, bet es tās pieņemu kā nepieciešamu ļaunumu, es ļoti priecājos, ka ārā beidzot ir silti un ir gaišs. Vieglāk saņemties kaut kur doties, gribās vairāk laika pavadīt ārā, un tā tālāk. Šai sakarā gribētos kādreiz sakārtot dzīvi tā, lai vasarā varētu kādus trīs mēnešus neko nedarīt. Un ar neko nedarīšanu es nedomāju sēdēšanu zem palmas smilšainā jūras krastā - tam var atvēlēt arī kādu nedēļu gada vēsajā laikā, un nevienam nekas slikts no tā nenotiks. Ar "neko nedarīšanu" es domāju brīvāku sava laika plānošanu, kas nav pakļauta produktīvai stundu pārvēršanai finansiālā stabilitātē. Es esmu diezgan drošs, ka es nesāktu skatīties visus seriālus pēc kārtas, bet atrastu sev nodarbes ārā - no tomātu audzēšanas līdz vasaras festivāliem. Tas drusku izklausās pēc būmerīgām alkām pēc vasarnīcas, kas nekad nepiepildās, un daļēji tās arī tādas ir, bet caurmērā man ir sajūta, ka ir kaut kas pretdabisks šajā blenzšanā ekrānā, kad ir iespēja blenzt uz mākoņiem un zaļu zāli. No vienas puses tā būtu ļoti liela privilēģija, kas kontrastē ar pārējo pasauli, bet no otras puses ļoti daudziem rutīna ir diezgan svarīgs balsts sakārtotai dzīvei un pasaulei. Cita starpā ļoti daudziem gada siltākās dienas ir galvenais pelnīšanas laiks, tādēļ uz viņiem attiecas pavisam citi noteikumi.
- 0 rakstair doma
- 6.5.26 05:15
- Vārdiem un to nozīmēm ir ļoti interesantas īpašības. Mani bez ironijas izklaudē mēģinājumi citās valodās runājošiem izskaidrot vārdus "sniegpulkstenīte" un "skaņdarbs", bet kad kāds pajautā, kas ir Ozempic, es sāku apzināties vāru patieso ietilpību, kā arī limitētās iespējas komunicēt ar tiem. Pirmkārt, mums tiešām ir unikālas iespējas vārdus iegūglēt, un iepazīties ar plašāku kontekstu pašiem, bet es arī saprotu, ka pajautāt kādam citam, kalpo mazliet citiem mērķiem, kā vienkārši sevis izglītošana par kaut kādu lietu. Otrkārt, es saprotu, ka tā obligāti nav nepareiza atbilde ļoti plašā kontekstā, bet tik pat pamatoti būtu iebilst, ka Ozempic ir zāles pacientiem ar diabētu, nevis notievēšanas zāles. Un šim vienam vārdam ir tik daudz saistības ar sociālām parādībām un informatīvo telpu, ka to nav iespējams ietilpināt cibas komentārā. Var jau, protams, mēģināt to ietipināt ļoti garā cibas komentārā, bet man ir bažas, ka šajā mēģinājumā šim vārdam rastos jaunas nozīmes, un tas jau sāktu līdzināties mēģinājumam "izlasīt visu internetu".
Un jā, visi personāži šajā stāstā nav izdomāti, un visas līdzības nav tikai sakritība, es vienkārši nevēlējos iesprausties ar savu filozofiju svešā diskusijā, un vēlējos izvairīties izklausīties nosodoši. - 3 rakstair doma
- 5.5.26 16:29
- viņgad kritiskajā masiņā menti uz močiem un velo jau piedalījās ielu korķēšanā (nejaukt ar to otru korķēšanu)
šogad stāvu es un korķēju kalpaka bulvāri, jau kādas 3/4 kolonnas aizbraukušas, piebrauc ments uz moča un nomaina mani
kaut kur mēs esam tikuši, bet nu no kurienes arī nācām - 13 rakstair doma