- 19.3.24 13:17
- Kaut kā tā, pavasaris kaut kur mētājas, kā stāsta.
Ciba eksistē, tas jauki. - 12 rakstair doma
- no spilvena līdz birojam
- 19.3.24 10:01
- šorīt divas stundas un 20 minūtes un es neko apzināti nedarīju savādāk. tāda pati tēja bērniem, joga man, veļa iekšā, putra bērniem, kafija man, skatīšanās pa logu (pavasaris nāk), skropstas man, rotaļas bērniem, bērni ģērbjas, es ģērbjos, bērni ārā, veļasmašīnas izkāršana, es ārā, pa ceļam vēl vizinu šos uz maiņām uz sava riteņa bagāžnieka. un viss lēni.
- 0 rakstair doma
- 18.3.24 21:18
- nez vai viņu šim autordarbam iedvesmoja kāds uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts?pirms tam: the gentlemen (2019).also, pirmā loma, kur theo james izskatās labi.
- 6 rakstair doma
- 18.3.24 18:48
- 90-to beigās es pārsvarā valkāju melnu (un gāju uz robinsoniem, un tusēju veldzē).
mana māmiņa no humpalas reiz pārnesa melnu t-kreklu ar uzrakstu "good girls go to heaven, bad girls go to tenerife"
mums toreiz nebija ne jausmas, kas ir tenerife
jābrauc beidzot noskaidrot.
priecāšos par ieteikumiem, ko tur labu sadarīt/ ieraudzīt/ apēst
uz vulkānu tok brauksim - 11 rakstair doma
- 18.3.24 16:10
- Aizdomājos par izteicienu "uzlekt augstāk par savu dirsu". No kurienes tas vispār radies? Es esmu redzējusi, kā cilvēki - un ne obligāti sportisti, vienkārši sportiski jauni cilvēki - ar nelielu ieskrējienu pārlec paši savas galvas augstumam, ne tikai zemākām ķermeņa daļām. Vai senlatvieši bija tik šausmīgi slikti lecēji (lēkātāji?)?
- 17 rakstair doma
- 18.3.24 13:37
- Joy Division
- 0 rakstair doma
- 18.3.24 11:15
- es jogoju ar jūtūbi, neesmu tāds advancēts susļiks, kas spēj izdomāt savus vingrojumus pats.
nu lūk, vakar jogoju brīvdienu režīmā - pa dienu un ilgāku laiku - un jaunākais gandrīz visu laiku sēdēja blakus, skatījās uz ekrānu, uz mani, uz ekrānu, uz mani un komentēja, vai es daru pareizi vai nē. mierīgā, klusinātā, novērojošā pieaugušā balsī. - 1 rakstair doma
- 18.3.24 10:25
- vīrs laukos, uzzināju, ka man vajag trīs stundas, lai mierīgā gaisotnē tiktu no gultas līdz birojam.
ar jogu, bērnu brokastīm, kafiju, meikapu un trīs bērnu novietošanu iestādē.
neslikti. - 5 rakstair doma
- Spectres: AM Gold
- 17.3.24 11:13
- Jāpierod, ka "for nearly two decades" patiesībā nav tā, kā pirmajā brīdī izklausās. Tas ir apmēram tik pat sen, cik Arctic Monkeys, vai kas tāds. Un ja es apmēram nojaušu, ka Arctic Monkeys ir "Do I Wanna Know", tad nav nekā pārsteidzoša, ka es neesmu dzirdējis kaut kādus kanādiešu postpankus. Tas, kas man izklausās pēc "for nearly two decades", patiesībā ir "for over four decades".
Lai vai kā, 15 martā iznāca albums ne tikai tai kantrī dziedātājai, kas te nesen uzstājās SNL, bet arī Spectres. Iespējams viņi tā nemanāmi būtu noskanējuši fonā, kamēr es rosos pa virtuvi, ja es nesāktu ieklausīties, vai "AM Gold" gadījumā nav kaverversija. Kainda nav, but you be the judge. Bet astoņdesmitie much.
https://youtu.be/Kye76vAcEnU?si=q2cTeEx1EEMc7FnG - 0 rakstair doma
- 17.3.24 06:29
- Agra svētdiena, ka palūr ārā, ir gaisma jau. Pavasaris būs.
- Šo ierakstu nevar komentēt.
- 15.3.24 23:58
- Real tight
https://www.youtube.com/watch?v=d_aqe4grayY - 0 rakstair doma
- ---
- 15.3.24 23:01
- Viendien nesen strādāju dārzā, iedomājos, ka neesmu noskatījies vairākas jaunās sērijas "Pansijai pilī", un pie sevis noteicu tieši šādus vārdus (nepārspīlēju, goda vārds): "Diez, kā tad mūsu Arnītim iet..."
Kļūdams vecs, sāku uzvesties tieši tā, kā to darīja veci cilvēki, kad es biju jauns, un par kuriem es domāju – nē, nu tā taču nemūžam nedarīšu, tas nav normāli. - 5 rakstair doma
- 15.3.24 23:00
- Pēdējā laikā jau diemžēl reti kaut kas no popmūzikām pieķeras, šis ir patīkams izņēmums:
Nora Erez
https://www.youtube.com/watch?v=VzE0XV4AMiA - 1 rakstair doma
- Džing džing džžž džing
- 14.3.24 22:52
- Sen neko neesmu šeit iebakstījis un, diemžēl, ar īpašu oriģinalitāti neizcelšos arī šajā reizē. Tomēr vēlos padalīties ar savu jaunatklājumu "Džing-džing" mūzikas žanrā, proti – jūlija sarunām, jebšu «July Talk».
...video_nav...
Forši džindzina... - 3 rakstair doma
- Purple Negative: We Hope It's a Son
- 14.3.24 12:01
- https://youtu.be/d70vGhv8Wrc?si=327A6eNL
9AM5DKZl - 0 rakstair doma
- 14.3.24 07:11
- Atkal pamodos no sapņa. Pamodos no tā, ka izmisīgi mēģināju atcerēties, kur es šobrīd atrodos. Nepalīdzēja arī tas, ka sapņa konstruētā telpa galīgi neatgādināja Bruņinieku ielu. Beigās atcerējos, kur es fiziski šobrīd atrodos, guļot gultā, un sapņojot šo sapni, bet uz brīdi es sajutos kā Entonija Hopkinsa varonis filmā The Father. Es domās biju izpeldējis cauri dažādām telpām, kurās es jebkad esmu atradies, un dažādiem dzīves scenārijiem, kas varēja notikt saistībā ar šīm telpām. Jo mēs parasti ievācamies telpās ar kaut kādu mērķi, un tad ar mums notiek dzīve, un mēs pārvācamies uz citām telpām ar citiem mērķiem. Fonā bija vairāki cilvēki, kas bija atnākuši ciemos apskatīt šīs telpas, un uzklausīt stāstus par dzīves plāniem. Vienīgi šie cilvēki bija atmiņas par šīm vizītēm, un kā hologrammas dzīvoja savos dzīves scenārijos. Es nepārskaitīju, bet domāju, ka galvenokārt tie bija tie, kas lasīs šo ierakstu. Bet bija arī kāds, kam es skaidroju šo visu redzēto reālajā laikā, bet viņš nebija fiziski tur klāt. Drošvien to varētu saukt par entity.
Visdrīzāk palīdzētu, ja es izlviktos ārā no mājām uz kādu filmu vai sociālu pasākumu. Es ceru arī darbā šodien pabeigt vienu kaitinošu lietu, kas velkas jau mēnešiem. Un vēl šodien beidzot vajadzētu sakārtot vīzas, kas arī ir kļuvušas par tādu mūžīgi atliktu darbiņu. Tie visi visdrīzāk ir iemesli šim sapnim un pazaudēšanās sajūtai. Gribās "pabeigt lietas" un aizbraukt uz "laimīgo zemi", lai atkal sajustos mājās, jo šobrīd pazaudēšanās nav tikai starp mājām, kas ir fiziskas būves, bet tāda dreifēšanas sajūta visumā.
Vienu dienu, mazgājot sunim ķepas, es iedomājos, ka tas tomēr ir jocīgi būt radībai, kas no vienas puses spēj nenormālā ātrumā nesties cauri kokiem un krūmiem, ēst visādus sūdus, un nenomirt no tā, bet katru reizi nesaprast, kā notiek ķepu mazgāšana, un cik viņai vispār ir ķepas. Suns ir iemācījies, ka atnākot mājās, būs jāiet uz vannu, bet tur notiekošais ir liela mistērija, ieskaitot ķepu skaitu, kas pēc tam ir jānoslauka. Un tanī brīdī, kad suns nesaprot, kas šobrīd notiek, viņš sāk griezties uz rinķi. Lai gan reizēm man vajag, lai suns sevi novieto man mazliet ērtākā pozīcijā, kopumā šī bezjēdzīgā griešanās uz rinķi man nepalīdz. Un tad es saprotu, ka reizēm mēs nenovērtējam tādas pašsaprotamas lietas kā zināšanas par to, cik daudz kāju mums ir. Mūs nemulsina vannasistabas un tur notiekošais. Reizēm, sarunājoties ar suni, es viņai skaidroju, ka mēs pērtiķi strādājam mazliet citādāk, un viņai ir nedudz jāpaciešās, kamēr mēs tiekam galā ar savām pērtiķu lietām, un nevajag uz mums attiecināt savu suņu loģiku, tas ir neiejūtīgi. Bet neskatoties uz visām evolucionārajām priekšrocībām, es domāju, ka mums dzīvē netrūkst tādu vannasistabu, kurās mēs nesaprotam notiekošā loģiku, vai pat nezinām, cik mums ir ķepu. Un es pat neesmu drošs, kas ir īstais skaidrības mirklis - tas, kurā tu jūties apjucis, dreifējot cauri visumam, vai tas, kurā tu vienu konkrētu telpu sauc par mājām, tev ir īstermiņa plāni, un kopēja vīzija par nākotni. Mājas gan esot tur, kur ir tev svarīgie cilvēki. Tie gan arī mēdz mainītiet, lai gan ne tik bieži kā telpas. - 0 rakstair doma
- 13.3.24 23:22
- Ok, here it goes - kad es redzu frāzi "un kādas sekas būs tām mazajām mauķelēm", man ir sajūta, ka es varētu drīzāk iesaistīties diskusijā ar ētikas doktoru, ne ģenerālo publiku. Es zinu, ka es nevaru, but on the scale... ir drusku grūti nolaisties uz grēcīgās zemes. Varbūt ne grūti, bet drīzāk pretīgi, kā teiktu Veidemane, kas, starp citu, apzināti vai neapzināti nostājās varmāku pusē. Katrā ziņā man šķiet, ka nevajadzētu būt lielam straglam saprast ne tikai to, ka "nē" nenozīmē "varbūt", bet atsevišķās situācijās arī "jā" nav nekāda zaļā gaisma tālākai rīcībai. Bet ej nu to izskaidro cilvēkam, kas bez ironijas lieto tādus apzīmējumus kā "mazās mauķeles".
Bet vēl man ahūna besī ārā pasaules vareno pārliecība, ka iestādes spējīgas uz pašattīrīšanos. Ja nu es būšu kaut ko ieguvis no izkaudējošu šovu skatīšanās, tad to, ka Džons Olivers ne vienu vien reizi ir parādījis, pie kā noved tas, ka kāda institūcija pati ir atbildīga par sevis uzraudzīšanu. Kaut vai pēdējās divas epizodes par Boingu un ārstu ētikas komisijām. Ar seksuālo vardarbību būtu jādīlo institūcijai, kurai sievietes spētu uzticēties, kura spētu izanalizēt ziņojumu būtību, kas nebūtu ieinteresēta vainīgās iestādes reputācijas saglabāšanā uz upuru rēķina, un kas spētu uzklausīt ziņotājus, neradot jaunu negatīvu pieredzi. Katra iestāde tagad veidos šādu veidojumu sev iekšienē? Why? How? Ir gan vēl viena problēma - Marta. Labākais, kas man nāk prātā šajā sakarā, ir konkurence. Varbūt vajag divas vai trīs iestādes, un tad jau paši ziņotāji varētu izlemt, kurai iestādei uzticēties. - 7 rakstair doma
- The Dune
- 13.3.24 19:02
- Feisbukā redzēju video, kur blakus tika noliktas epizodes ar jāšanu uz tārpa no vecā un jaunā Dune. Es esmu dzirdējis daudz neglaimojošas lietas par veco Dune, un man jāsaka, ka šis video raisīja manī zināmu neizpratni. Skaidrs, ka kino tehnoloģijas ir iespaidīgi attīstījušās, un no Ozas pilsētas burvja šobrīd varētu uztaisīt iespaidīgu... blokbāsteri? Katrā ziņā ļoti iespaidīgu kino ar visām maģiskajām būtnēm un lidojošajiem pērtiķiem. Bet tas fragments no vecā Dune nelikās tik briesmīgs. We have seen weirder shit that that, un ar zināmu iecietību pret tā laika tehniskajām iespējām es nedomāju, ka tam vajadzētu traucēt baudījumam. Vai tur ir stāsts, to gan es nezinu, bet tieši šo pašu jautājumu es joprojām uzdodu par jaunās versijas otro daļu. Pirmā daļa bija diezgan liels... garš... uneventful... not much sense making... piece of cinema. It was not all bad, bet iespējams man palīdzēja, ka iepriekšējā dienā es iepazinos ar paša stāsta crash-course versijām.
That said, mani tagad drusku ieinteresēja filmas vecā versija. Es gan nezinu, vai man ir tik daudz laika vecām filmām, kad apkārt ir tik daudz jaunu filmu, un es viņas visas intensīvi neskatos. - 1 rakstair doma
- 13.3.24 18:06
- Pirms dažām dienām Agape pajautāja par love language. Es, protams, nemāku veidot attiecības, bet, oh boy, cik daudz man bija ko teikt. Uz brīdi sajutos kā eksperts.
Cita starpā food is not my love language anymore. Ja vien tā nav bijusi kāda īpaši gara diena, un es varu dot iespēju otram atslābt dienas beigās, pagatavojot kaut ko ne pārāk fancy. Visas lielās maltītes tiek gatavotas kopā. - 0 rakstair doma
- 13.3.24 17:57
- Kas varētu būt MIF? kaut kāds fonds, kas darbojās 2005. gadā vismaz Latvijā. kultūras jomā, iespējams.
- 2 rakstair doma
- Kleitīne, lupatīne
- 13.3.24 16:37
- Skatos un brīnos par cenām. Piemēram, šāda te Next šerpatreba kleita Zalando.lv maksā 221 eiro https://www.zalando.lv/next-maksi-garum
a-kleita-blue-white-nx321c42c-k11.html. Savukārt Next majaslapā to var iegādāties par 128 eiro (cenā iekļauta bezmaksas piegāde uz LV un pāris neglaimojošas atsaukmes par konkrētā izstrādājuma kvalitāti) https://www.next.com.lv/en/g29739s16/96 8226#968226. - 6 rakstair doma
- Charles Wesley Godwin: The Flood
- 13.3.24 14:28
- https://youtu.be/EQfgXWDG9nM?si=Zaa5l4G3
rxh-LU35 - 0 rakstair doma
- 12.3.24 16:06
- F**in pavasaris nāk !!
- Šo ierakstu nevar komentēt.
- : interjera dizains
- 11.3.24 17:20
- mēģinu sarakstīties ar vienu interneta veikalu, lai noskaidrotu skapīšu dziļumu.diemžēl, lai arī viņi raksta latviski, es neko nesaprotu.viņi raksta, ka skapīša dziļums ir 47 cm, bet ja uzliek galda virsmu 60 cm, tad dziļums ir 60 cm, un visi skapīši stāv no sienas.tad es viņiem prasu, vai man ielīdīs tādā skapītī trauku mašīna, ja tai dziļums ir 55 cm.viņi saka, ka ielīdīs. un ja skapītis būs 60 cm, tad nenoklās fasādi.karoče, man liekas, ka šitie raksta tos matemātikas uzdevumus no sērijas, ilzītei bija divi āboli, pēterītim trīs citroni, ar kādu ātrumu brauc autobuss?jo man izklausās, ka trauķene būs par kādiem 7 cm ārā no skapīša.nēn, ielīst jau būs ielīdusi, tas gan.tie ir kaut kādi šauri skapīši, vai arī tas ir normāli?
- 16 rakstair doma
- 11.3.24 14:40
- Being asked “Why are you depressed? Life is beautiful!” is like saying “Why do you have asthma? There is so much air!”
- 0 rakstair doma
- 11.3.24 10:50
- "Lithuania is famous for its rich traditions of the production of the highest quality food products and a high business culture."
Neapšaubot to, ka uzņēmums jeb stārtaps darbojas ar vislabākajaiem nodomiem par klientiem, zemniekiem un vidi, man gribās šim tekstam klāt pielikt bildi ar cepelīnu. Šie visi teksti ir tāds generic Chat GPT, kas mani personīgi spēj atgrūst pat no vislabākajām lietām. No vienas puses ir cilvēki kas rūpējas par dzīvnieciņiem, vidi, vardarbības upuriem, grūtībās nonākušajiem, bet tad tam pāri ir organizācija, kas ir tāds kā spīdīgs un čaukstīgs konfekšu papīrītis, kas ģenerē šo visu bezjēdzīgo troksni, un piesaista skatienu. Trakākais ir tas, ka es nevaru teikt, ka es zinu, kā ir labāk. Tas ir apmēram tāpat kā tas, ka kamēr pilsētā cilvēki turēs suņus, uz ielām būs suņu sūdi, lai cik liels procents cilvēku nesavāktu aiz saviem suņiem. That's just the way it is. - 0 rakstair doma