- 28.3.24 16:19
- So far šis retrīts norit ar mainīgām sekmēm. Ir bijušas labas lietas, bet šobrīd overall situāciju nomāc katastrofāla organizācija. Un ar to es nedomāju nepietiekamu spilvenu skaitu viesnīcas gultā, bet divus major fakapus, neskaitot visādus sīkumus. Kas bēdīgākais, ka šis viss varāja ierakstīties "varēja labāk, bet nebūsim pārāk skarbi", ja lietas tiktu normāli un laicīgi nokomunicētas. Pagaidām atmiņā paliekošākās frāzes ir "sorry, not sorry" un "not my problem".
Pirmais mega fakaps bija pārsteiguma vizīte uz ezotērikas centru, kur baltie ceļotāji meklē feiku garīgumu. Mani tas pārāk netraumēja, jo es esmu pieradis pie šīs publikas, lai gan jāsaka uz sēnēm šīs trīs stundas masveida orgasmēšanas būtu meikojis vairāk sensa. Taču ne visiem ir tādas tolerēšanas spējas, tāpēc šī diena, kas sākās ar "brauksim tukšā dūšā", bija diezgan liels papisiens, un atstāja nospiedumu uz turpmākajām dienām. Bet tad vakar pēc "ļoti labi" organizēta kāpiena vulkānā, kur tika piedrāzti jautājumi, vai cilvēkiem, kam ir bail no augstuma, šis kāpiens būs ok, mūs visus izsēdināja pie kaut kādas tūristu brīvdabas lunaparka, kura ieeju rotāja milzīga civetas kaķa statuja. Kad es jautāju, kāds tieši šeit ir plāns, jo man šī vieta neizskatījās ne pēc rīsu laukiem, ne pēc ūdenskrituma, kas pavirši tika nokomunicēts iepriekšējā vakarā, un neviens man nespēja uz to atbildēt, es atvēru telefonu, un paskatījos, ko par šo vietu saka interneti. Es, protams, rēķinājos, ka ēdināšanas ziņā man būs jāpieņem kompromisi, bet tur es izvilku savu vegāna kārti, paņēmu taksi uz viesnīcu, un aizpisu nahuj. Tagad mēs visdrīzāk esam noleibloti kā divi neapmierināti cilvēki, kas nespiedz aiz sajūsmas par katru instagramējamu foto iespēju, bet sagaida kaut kādu pieaugušu un atbildīgu komunikāciju. - 0 rakstair doma
- 27.3.24 19:07
- man ir tāds ieradums - kad ar kādu aci pret aci runāju, manas acis skraida pa šī cilvēka seju un veic izpēti, un es redzu, kā nokustas viens vaibsts, kā otrs, kā uzacs, kā plakstiņi, un tad tālāk, un vēroju, un es nevaru to apturēt. es to zinu un jūtu, bet nevaru izdomāt, kur piesiet acis, kur apstāties. domāju, nez kā tas izskatās otram cilvēkam - zīlītes jau laikam arī iet uz riņķi.ir parocīgi, ja nav jāskatās sejā. bet nav tik interesanti.
- 1 rakstair doma
- 27.3.24 10:50
- vakar biju uz jrt.
lai gan domāju, ka teātris būs pārpucēts un pārāk svaigremontīgs, tā nebija. māja ir jauka, joprojām maza un silta. drusku maldījāmies gan.
un
lai gan domāju, ka hermanis jau sen ir, nu, kā lai tā pieklājīgi pasaka, galvā sapisies, wow, cik izrāde bija laba.
ar pietāti pret grāmatu, ar pietāti pret katru aktieri, ar pietāti pret skatuvi (nekādas scenogrāfijas, daži rekvizīti), vibrējošs transs, trapīgs stāstījums, trupas siltums, blīvums un trauslums.
un man kaut kā ļoti vajadzēja atkal atcerēties, ka viss ir pārejošs, viss ir mirstošs, tikai drusku maģijas paliek. - 4 rakstair doma
- 26.3.24 10:44
- arvien biežāk uznāk tādas nospiedošas, bet ne pārāk lielas, bailes un skumjas, ka no šīs pasaules nav iespējams izkāpt.
ceļojot kaut kā likās, ka esam brīvāki, kustīgāki, tas ir perfekts eskeipisms, tomēr tieši ceļojot arī līdz kaulam izjutu, cik pasaule ir maza, un cik mēs ievainojami. un nav tādas vietas, kur paslēpties. ja nu vienīgi opija mākonī, ne.
un ikdienas lēmumi - no "braukt ar riteni garām ru vēstniecībai vai nē" līdz "vai pasūtīt dārgās flīzes vannasistabai" - visu laiku ir tādā kara esamības un tuvākas iespējamības ēnā.
un es redzu to mazo mazo apdzīvojamo zemes daļu, nelielu svītru starp zemi un mākoni, tas taču klaustrofobiski.
vīrs saka, ka varbūt man vienkārši pietrūkst saules. - 20 rakstair doma
- 25.3.24 19:01
- nolaidu asinis. vispār biju pārsteigta redzēt, ka šī tāda vīriešu iecienīta nodarbe.
- 11 rakstair doma
- 25.3.24 21:44
- Šodien pēc sērfa un kikboksa aizgāju vēl uz sporta dejām. Dažas kustības ir sarežģītākas par citām - tas tā kā nebija pārsteigums. Bet tad mēs mācījāmies deju, ko filmēsim Instagramam. (Don't ask.) Un tur būs kustības pielāgotas dziesmas vārdiem. Un tad ir viena kustība, kur džeki rādīs musīšus, bet meitenes... varēs izvēlēties, vai rādīt mūsīšus, vai kaut ko sievišķīgāku. Man jāsaka, ka man bija grūti saņemties bez ironijas fleksēt dejas laikā, tāpēc izvēlējos kaut ko citu. Arī tverkot es nesākšu, pat ja tam es varu saņemties vieglāk, jo tas ir diezgan grūti. Es nedomāju, ka sievietas are born with it, bet es varu izsekot kaut kādām kustībām līdzi, kokaini viņas atkārtot, bet kad tiek ieslēgts trešais ātrums, es varu tupa raustīties, vai nedarīt neko.
Bet mūsu grupiņā, protams, ir cilvēki, kas pieraduši fleksēt. Es nezinu, vai pārējie nojauš, ka viņu tusiņā ir iezagušies divi spiegi, un mētā ironiskas piezīmes. - 0 rakstair doma
- Cleening Out My Closet
- 24.3.24 16:22
- Rakņājos pa skapja dziļumiem, meklējot tīru dvieli. Līdz sataustu spalvainu... mazu... zodiņu?
Sekundes daļu smadzenes intensīvi procesē atrasto.
- Piedod, dārgumiņ, - visbeidzot saku samulsušajam kaķim. - 0 rakstair doma
- 24.3.24 08:51
- dīvainību, protams, dafiga
bet melnajos gulbjos tā arī jābūt, kopā ar daudzām sazvērestības teorijām
lūk, kādi jautājumi parādas. igil-k ir kaut kāda igil hierarhiska struktūra vai arī pati par sevi? kādas ir tās attiecības ar talibaniešiem afganistānā? vai igil vienmēr uzņemas atbildību par saviem teraktiem?
vot, sāksim kaut kur no turienes - 5 rakstair doma
- 23.3.24 13:44
- dažkārt man ir tāds: "o, man vajag šito!"un tāds bija vakar, ejot pēc skropstu tušas un pa ceļam ieraugot lūpu krāsas. wicked 50, she said. alrighty then.izmēģināju, izskatījās labi, man patika, tāda ne pārāk spilgta, bet izdarīja savu darbu vairāk nekā labi - sejā parādījās krāsas akcents. veni, vidi, vici. pērku.atnāku mājās, atveru vaļā, uzkrāsoju un!izrādās, ka tas nolādētais testeris taču ir pavisam izkrāsots un ir tikai blāva atblāzma no tā, kā tā krāsa patiesībā izskatās. kādam vajadzētu iet un izmest viņu miskastē, no kuras neviens to vairs nevar izvilkt. patiesībā esmu nopirkusi ļoti tumši sarkanu lūpukrāsu.piedevām supernoturīgu tur, kur nevajag.
- 17 rakstair doma
- 23.3.24 11:19
- Man teica, ka Didriksone liekot drona video no rīsu laukiem. So, we are safe.
- 0 rakstair doma
- 22.3.24 19:47
- Agrāk, kad dzīve nebija tik ļoti pakārtota viedajām ierīcēm, nelikās tik acīmredzami, cik svarīga cilvēkam ir rutīna. Ok, bad wording - nedz dzīve ir tik ļoti pakārtota ierīcēm, tās vienkārši palīdz organizēt dažas lietas, nedz punkts par rutīnu ir kaut kāds jaunums. Lai vai kā, jau pirmajā laika zonas maiņā pulkstenis paziņoja, ka būs jāpielāgo vitamīnu dzeršanas grafiks jaunajam laikam. Bet tad man nezināmā vietā un laikā ieslēdzās bedtime reminder. Es zināju vien tik, ka vēl ir "ļoti agrs", bet drīz būs saule, un drīzumā būs jāmostas, nevis jāiet gulēt. Faktiski es nebiju kaut kur, bet ceļā uz kaut kurieni. Un viss no tā, kur šobrīd atrodas ēna. Ja mēs pievienotu šai ceļošajai jaunu dimensiju, un ceļotu nevis apkārt, bet arī prom no zemeslodes, cilvēka smadzenēm un organismam tas būtu pavisam mulsinoši.
- 0 rakstair doma
- 22.3.24 13:00
- Nepatika Karlsona godalgotais gabals.
Meistarīgi, protams, bet brīžiem pilnīgi pēc Toma un Džerija skan. - 0 rakstair doma
- 22.3.24 11:59
- visa cita starpā es uz tādu atgriešanās eiforiju piereģistrējos skriet pusmaratonu maijā.
ārā ir slikts laiks, vēss, man ir iesnas, izskrējusi esmu, šķiet, tieši reizes četras. drusku mēģinu sevi mierināt, ka esmu pietiekami spēcīga, lai vēl paspētu, nu tur joga katru rītu, daudz staigāju, braucu ar riteni. vai ne, what can go wrong.
un aizvakar biju uz vienu funkcionālo treniņu, tā laikā pat īsti neiesvīdu, labi jutos, grūtību nebija, bet šodien, bet šodien.. - pa trepēm uzkāpt nevaru, apsēsties nevaru, pieliekties nevaru.
tātad - kājas -, kas man noderētu pusmaratonā un kas, manuprāt, nebija nemaz tik vājas, izrādās ir supervājas.
// vēl cita starpā, kādu jūs man ieteiktu, tādam svētdienas vingrotājam, pulkstenīti nopirkt? man jau svarīgākās laikam ir "kā izskatās" kategorijas, bet drusku gribētos arī sekot līdzi sirdij un tā. - 12 rakstair doma
- kas tas bija?
- 21.3.24 21:27
- bija kaut kāda 80o dziesma ar rindiņām:
ja tev tukšā istabā runā kāds / tad zini, tas ir radio aparāts
bet nekādi neko citu nespēju par to atcerēties -- ne nosaukumu, ne izpildītāju -- Pērkons taču nē (nez kāpēc šķita, ka varētu būt tādā Baletomānijas balsī)? - 4 rakstair doma
- 21.3.24 10:26
- Viens no maniem vainīgajiem prieciņiem pēdējā laikā ir Korejas estrāde visā tās daudzveidībā un daiļumā. Tātad, skatos kaut kādu Korejas šovu, kura dalībniekiem - pasaulē diezgan pazīstamam K-pop bojbendam - jāatbild uz jautājumu, ko grūtāk apvaldīt: vēlmi čurāt vai kakāt?
Te, protams, atskan, Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs... Viens metās skaidrot savas teorijas šai sakarā, pārējie nervozi ķiķina.
Un es pie sevis nodomāju - visgrūtāk ir turēt muti ciet. Un nemelst glupības. Viss pārējais nav nemaz tik grūti.
Par to es pēdējā laikā diezgan bieži iedomājos. - ausīs: Girls Know How To Fight
- 2 rakstair doma
- 21.3.24 09:25
- Aleksandra Bites tulkojumā iznācis vēl viens pirmkristīgais teksts "Romas Klēmenta vēstule korintiešiem." Tulkotājs izvirza hipotēzi, ka autors tas pats, kurš vēstulei ebrejiem. Par to nezinu, bet teksts skaisti iztulkots. Rindas no Ījaba vai slavenais mīlestības raksturojums 1. korintiešiem 13 uzrādās it kā pirmoreiz. Iesaku.
"dzīvība nemirstībā, spožums taisnībā, patiesība atklātībā, ticība uzticībā, atturība svētumā" - 0 rakstair doma
- Rīgas Valsts 3.ģimnāzija
- 20.3.24 13:42
- Labdien! Vai kādam cibiņam mācās bērns šajā skolā, vidusskolā?
Cik grūti ir tikt tieši medicīnas novirziena 10.klasē?
Cik punkti matemātikas iestājpārbaudījumā ir bijis jāsavāc, lai tiktu iekšā iepriekšējos gados?
Paldies jau iepriekš! - 5 rakstair doma
- 20.3.24 13:08
- Šorīt mani informēja, ka Didrihsone esot piezemējusies tajā pašā provincē, uz kuru mēs rīt izlidojam. Es domāju, ka tā ir tikai sagadīšanās, bet ņemot vērā, ka pie mana trenera nāk arī visādi influenceri, un es viņus uz aci nemāku atšķirt no parastiem cilvēkiem, es neko nevaru izslēgt.
Visādi citādi es ceru, ka nedēļas laikā būšu iemācījies nostāties špagatā, vai vismaz izmēģinājis "american dancing" kā Van Damme.
https://www.youtube.com/watch?v=CE8XKeN0zk4 - 2 rakstair doma
- 20.3.24 10:23
- es sevi pārspēju jau trešajā dienā jeb spilvens - birojs 2h, pa ceļam vēl iebraucu Zvaigznē nopirkt Ciglīti.
kāpēc es to visu piefiksēju?
jo man ir svarīgi saglabāt to ceļojumā iegūto plūsmas sajūtu.
ka es neskrienu, bet dzīvoju. - 2 rakstair doma
- 20.3.24 08:22
- DELFI. Atlantijas okeāns nepastāvēs mūžīgi, liecina pētījums
Āfrika lūst divās daļās – būs jauns kontinents vai nebūs?
Kontinentu pārvietošanās var aizsūtīt pie tēviem visus planētas zīdītājus
Dzīvsudrabs stāsta par lielāko masveida izmiršanu planētas vēsturē - 0 rakstair doma
- 19.3.24 18:10
- Bovē busā beibe ar ideālu nazālu akcentu pajautāja, kur apstājas buss, viņai bija ķiršu sarkanas lūpas, kļošas un čirkaini mati, es zināju, ka viņa dodas uz Parīzi, es zināju, ka viņa ir mācījusies franču valodu un es zināju, ka varu izlikties, ka nedzirdu viņas mazliet britiskos “t”.
Bet I am too old for this shit, tāpēc ar austrumeiropas akcentu teicu angliski “Porte Maillot”, iebakstot kartē aptuvenā rajonā.
Blakus lidenē sieviete lasīja grāmatu, ko sauca Monas Lizas skatiens vai tamlīdzīgi, kā grāmatzīmi izmantojot lapu, kur sadrukātas visādas Monas Lizas, I shit you not.
Man ir pāris brīvas stundas, un es zinu, ka viss mans cinisms ir bailes. I used to be young here. Neviena cita pilsēta nav tā man iesitusi pa aknām, neviena cita pilsēta mani nav tik skarbi audzinājusi, un ikreiz, kad redzu sapni par Parīzi kāda acīs, es redzu sevi. Un man bail, ka nekas labāks man neienāks prātā kā uzrausties Monmartras kāpņu augšā, skatīties uz šo nemainīgo pilsētu un zināt, ka es šeit esmu atvedusi pilnīgi visus cilvēkus, ko jebkad esmu mīlējusi.
Jāuzkrāso lūpas, neesmu mēnesi krāsojusi lūpas. Viņi tur spēlēs kādu banālu RHCP dziesmu, un es sev jautāšu - ko es šeit daru? - 2 rakstair doma
- 19.3.24 13:17
- Kaut kā tā, pavasaris kaut kur mētājas, kā stāsta.
Ciba eksistē, tas jauki. - 23 rakstair doma
- no spilvena līdz birojam
- 19.3.24 10:01
- šorīt divas stundas un 20 minūtes un es neko apzināti nedarīju savādāk. tāda pati tēja bērniem, joga man, veļa iekšā, putra bērniem, kafija man, skatīšanās pa logu (pavasaris nāk), skropstas man, rotaļas bērniem, bērni ģērbjas, es ģērbjos, bērni ārā, veļasmašīnas izkāršana, es ārā, pa ceļam vēl vizinu šos uz maiņām uz sava riteņa bagāžnieka. un viss lēni.
- 0 rakstair doma
- 18.3.24 21:18
- nez vai viņu šim autordarbam iedvesmoja kāds uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts?pirms tam: the gentlemen (2019).also, pirmā loma, kur theo james izskatās labi.
- 6 rakstair doma
- 18.3.24 18:48
- 90-to beigās es pārsvarā valkāju melnu (un gāju uz robinsoniem, un tusēju veldzē).
mana māmiņa no humpalas reiz pārnesa melnu t-kreklu ar uzrakstu "good girls go to heaven, bad girls go to tenerife"
mums toreiz nebija ne jausmas, kas ir tenerife
jābrauc beidzot noskaidrot.
priecāšos par ieteikumiem, ko tur labu sadarīt/ ieraudzīt/ apēst
uz vulkānu tok brauksim - 11 rakstair doma
- 18.3.24 16:10
- Aizdomājos par izteicienu "uzlekt augstāk par savu dirsu". No kurienes tas vispār radies? Es esmu redzējusi, kā cilvēki - un ne obligāti sportisti, vienkārši sportiski jauni cilvēki - ar nelielu ieskrējienu pārlec paši savas galvas augstumam, ne tikai zemākām ķermeņa daļām. Vai senlatvieši bija tik šausmīgi slikti lecēji (lēkātāji?)?
- 17 rakstair doma
- 18.3.24 13:37
- Joy Division
- 0 rakstair doma