Marts 30., 2015
| 20:25
|
Comments:
jā, točna, iespēju "rīkoties pilnīgi šķērsām visam tam, kas 'es esmu', vienlaikus melojot sev, ka viss ir kedā un nekas nav nodots" es pat neizskatīju, nais.
:) Ok, man vienkārši ir problēma ar to "viss tas, kas es esmu".
nē, es tiešām nebiju pieņēmusi, ka tas būtu iespējams, bet principā tev taisnība, nu tb šitais gājiens būtu iespējams. (zaudējot savu integritāti, bet lol)
jā, man arī liekas, ka cilvēks noteikti ir kompleksāks, nekā kāds viens princips
un man vispār mazliet šķiet, ka situācijā, kad darīt kaut ko uzskatos neietilpstošu lūdz kāds cits, kura uzskatos tas ietilpst, var arī it kā teikt, ka tad, piemēram, es sevi uztvertu kā rīku, caur kuru darbību realizē tas, kura ietekmē es šo daru
te gan, protams, jautājums par tādā ļoti ekstrēmām lietām, nu tur, draugu nopietnu nodošanu (kas manā listē ir sliktāk par random slepkavību), tur laikam tas tā nestrādātu, hmhmm.
Also, iespēju, kur, citēju, "[a rational planner] could treat his own execution-module as a part of the external environment, not as a part of "himself"".
vot šitais ir interesanti, nu tb tādā ziņā, ka man pieņemt, ka kaut kāda daļa no manis tiek ārējota, nozīmētu drusku nojaukt to integritāti, ko es varētu uzskatīt par savu sanity (not that there's much of it)
Nujā, bet tad viņam kodols jeb ``self`` vienkāršojas un tas ir tas, no kā vajag izbēgt.
Well, cilvēki nav sfēriski Beijesa aģenti vakuumā, un tur var strīdēties, cik labi šo gājienu varētu izpildīt ar nemodificētām cilvēka smadzenēm (pie tam, tur var sanākt plānošanas rekursija, ja execution modulis ir instrumentāli svarīgs plānošanas modulim (sk. t.s. "Lēba problēmas")).
No otras puses, pats domu eksperiments balstās uz sfērisku situāciju vakuumā, so why no assume optimally rational agents as well. :D
nuuu, tā tomēr vēl joprojām ir govs! :D
Well, so is my answer, which is why advancētāka (atbilstošās lietas labāk izpratusi/iemācījusies paredzēt un izmantot) manis versija, iespējams, izvēlētos tieši šo opciju. Uzsvars gan ir uz "manis versija", YMMV.
"izlikties par beigtu, kamēr neesmu kļuvis par krutāku cilvēku" arī būtu bijis interesants risinājums :D
T.i., izlikties par beigtu un pa to laiku klusībā levelapoties?
jā
lai gan tas tā īsti nestrādā IRL (un spēlītēs arī ne, normally)
Tikko grasījos to piebilst. Var jau, protams, nolīst tornī/augstkalnu klosterī/you know what I mean un graindot savus skillus (it īpaši, ja tie ir skilli par smadzeņkopības tēmu), bet arī tas ne vienmēr ir praktiski.
| From: | krii |
Date: | 30. Marts 2015 - 21:04 |
---|
| | | (Link) |
|
Lūk, lūk! Man, piemēram, pietiek liekulības un konformisma, lai veiktu kādas simboliskas darbības, kuru nozīme būtu pretrunā ar maniem principiem, ne mirkli nejūtoties nodevīgi pret sevi. Līdz ar to, ja kādam man tuvam cilvēkam ļoti vajadzētu, lai es ar kādu pārguļu par naudu, piedalos reliģiskās procesijās, vai Viestura Rudzīša lekcijās par vīriešu un sieviešu attiecībām, es saņemtos un to izdarītu. Tas man drīzāk šķistu kā paņemt rokā zirnekli, apēst sīpolainu ēdienu vai pārciest fiziskas sāpes - kad vajag, vajag.
bet ja paņemam situāciju, kurā tu justos nodevīgi pret sevi?
Bet nav tā, ka vienā brīdī ieslēdzas kaut kāds apburtais loks, un tu jūties nodevīgi pret sevi jebkurā gadījumā? T.i. ja tu nepalīdzi, tu jūties nodevīgi, jo arī tas "darīt tā, lai tuvajiem labi" ir daļa no tavas integritātes?
| From: | krii |
Date: | 30. Marts 2015 - 21:15 |
---|
| | | (Link) |
|
Es jau drusku zemāk ierakstīju, ka, ja situācija no manis prasītu potenciāli neatgriezenisku atteikšanos no kaut kā man būtiska, es to visticamāk nespētu. Piemēram, es varētu vienu reizi (vai noteiktu, ne pārāk garu laikaposmu regulāri) izlikties, ka es neesmu feministe, bet kopdzīvei ar mačo tipa vīrieti, pašai esot atkarīgas, uzturētas, kontrolētas un pakļāvīgas sievietes pozīcijā, nepiekristu - pat, ja to vajadzētu kādam man tuvam cilvēkam.
From: | pet |
Date: | 30. Marts 2015 - 23:50 |
---|
| | | (Link) |
|
Kautkā konceptuāli tas šķiet analogs "neredzamam rozā vienradzim"; nevar runāt par lēmumu "principi vs X" jo šī lēmuma pieņemšana notiek atbilstoši principiem.
Ja tā tuvinieka sāpe/dzīvība/whatever ir svarīgāka par pretīgo lietu X, tad pēc definīcijas darīt pretīgo lietu X šajā situācijā ir atbilstoši maniem principiem un nodevība pret sevi būtu uzmest tuvinieku tāpēc ka man nepatīk X; un attiecīgi otrādi - ja lieta/princips X is man svarīgāka par to konkrēto tuvo cilvēku vai viņa sāpi, tad uzmest tuvinieku būtu atbilstoši principiem bet darīt X - nodevība pret sevi.
Tas pats arī otrādi - ja cilvēks saka ka ir/nav gatavs pārkāpt principu X dēļ tuvinieku sāpes, tas neko nepasaka par viņa[s] principu noturību bet tikai par (tam cilvēkam pašsaprotamo) prioritāšu secību.
| From: | krii |
Date: | 30. Marts 2015 - 21:10 |
---|
| | | (Link) |
|
Vienlaikus - es zinu, ka nekad nesaņemtos uz ilgstošu vai potenciāli neatgriezisku atteikšanos no saviem principiem.
āā, krii, tu izsaki to, ko es domāju, trāpīgāk, nekā es nesekmīgi centos savā komentārā!
| From: | krii |
Date: | 30. Marts 2015 - 21:34 |
---|
| | | (Link) |
|
Labi, ka vēl kāds domā līdzīgi.:)
jap, diezgan precīzi. varbūt drusku pat sevi pašaustītu, bet... vēl jau protams paliek jautājums par nepieciešamo darbību, jo svecītes nolikšana un kāda nomušīšana nav gluži viens un tas pats. |
|
|