Maijs 26., 2011
| 10:42 Bļin, kas tai dzimtsarakstu nodaļai par debīlu paradumu reizi gadā iznērst sarakstu ar "dīvainiem" un "savdabīgiem" vārdiem (pretstatā, es pieļauju, "normāliem" vārdiem)? It īpaši minot tos vārdus, kas ir vienā eksemplārā (labrīt, šie vārdi LV kontekstā ir unikāli, kas nozīmē, ka dzimtsarakstu nodaļa ir personiski paņirgājusies par konkrētu cilvēku vārdiem).
Vajadzētu beigt īdēt par to, ka latvieši "joprojām" neprotas visus bērnus saukt par Jāņiem/Ievām/Pēteriem/Ivetām. Nahren aizliegt saukt bērnus sabiedriski nepieņemamos vārdos, sastādīt pieņemamo vārdu sarakstu un piešķirt tos loterijas kārtībā. Skuju tāda tikko apdzemdējusies māte/laimē apdolbījies tētiņš var saprast, kā viņu bērnu sauc.
Pirms kāds piesienas: jā, abiem maniem bērniem ir vārdu kombinācija, kas LV kontekstā ir unikāla (vismaz bija unikāla tad, kad mēs šos vārdus ielikām), un neviens no abiem vēl nav izdomājis taisīt jandālu un mainīt vārdu. Pieļauju, ka viņi varētu gribēt kādā punktā x atteikties no otrā (reti lietotā) vārda. Un jā, dzimtsarakstu nodaļā mums nācās fuckin pusstundu cīnīties ar balināti blondu ierēdnīti, kas mums mēģināja iestāstīt, ka mazā būs nelaimīga, jo viņai ir tik neparasts vārds, psc, psc, es domāju, ka reāli cilvēka laimi nosaka tas, ka viņu kāds ir nosaucis par Ievu vai Jāni, lai uzreiz zina, kur šim īstā vieta.
|
Comments:
Kad aizdomājos par vārdiem, mazais politnekorektais vīriņš uz mana kreisā pleca neliekas mierā - vai Ihtiandris jau ielējis vecākiem zupā jauno fērī par savu smuko vārdu?
ko jūs esat uzsēdušies uz to vārdu? Es, teiksim, reiz iepazinos ar puisi, vārdā Ihtiandrs (krievu tautības), atzinu par ļoti krutu keksu esam, un neizskatījās, ka viņam būtu iebildumi.
Bet then again, man vienmēr ir licies tizlības kalngals ielikt man manējo vārdu. Un, kā vispār es domāju, par šito domājot, cilvēka neapmierinātība ar savu vārdu droši vien korelējas ar viņa neapmierinātību ar savu identitāti un identitātes problēmām vispār, tb izmīzums "kas tas par debīlu vārdu man ielikts" drīzāk ir izmīzums par to, ka tu pats sev liecies maksimāli debīls, un ir pilnīgi vienalga, vai šis vārds ir Jānis vai Ihtiandrs. Vienkārši par Jāni, kurš domā, ka viņa vārds ir debīls, dzimtsarakstu nodaļa neuztraucas - vienkārši liek viņam izpildīt nereālus noteikumus, lai šo vārdu nomainītu.
Agrī. Es savulaik diezgan biju nemierā ar savu uzvārdu. Tagad...
tipa "dalīta bēda pusbēda"? :)
Nē. Ar to tam nav sakara. :)
Es zinu vienu konkrētu Ihtiandru. Viņš ir brožs čigānzēns, un laikam tēva lēmumu attiecībā uz vārdu neapšauba. Klasbiedri viņu sacot par Ihti nevis par Andri. :)
| From: | krii |
Date: | 26. Maijs 2011 - 11:11 |
---|
| | | (Link) |
|
Latvija šajā ziņā nebūt nav totalitārākā vieta uz Zemes. Portugālē, piemēram, patiešām likums nosaka,ka bērni jāsauc "portugāliskos" vārdos un ja laimīgie vecāki grib nosaukt savu lolojumu par Amenhotepu Čingačguku Jāni, viņiem tas ir liegts. Es gan atturos no spriedumiem, kā ir pareizi, un tīri subjektīvi mani nekad nav darījis laimīgu tas, ka saucos vārdā, kāds ir vēl teju ne katrai trešajai manas paaudzes latviešu sievietei.:)
Jā, par to Portugāli mani vienmēr ir interesējis, ja viens no vecākiem ir cittautietis, vai tomēr tas Jānis arī ir atļauts, vai tikai Žoā?
oj, es šajā gadījumā ne par totalitārismu (es+pēcdzemdību hormoni=dzimtsarakstu nodaļas dūdiņa laimīga, ka pa purnu neatrāvās (kā manos šīsdienas tekstos redzams, jau es+PMS ir diezgan jaudīgs pasākums))
es par to, ka man šķiet pilnīgi nekorekti par šiem vārdiem regulāri publiski ieņirgt. tas būtu tāpat kā VIDam, teiksim, nopublicēt rakstu par to, kā uzvārdā neminētā pilsone Rita Vita ir samaksājusi nodokļos "dīvainu" summu 69 LVL, hihi haha. Un vēl gribējusi maksāt mazāk, bet nevar tak, hahā.
Btw, man ļoti patīk Tavu bērnu vārdi. Īpaši jau mazās (Dž.gadījumā nevaru no Baha tikt vaļā :D)
nu, man viņš tagad arvien vairāk ar Jonatānu Lauvassirdi saistās. Nēnu labi, ko muldu, ar manu bērnu saistās. :)
Es tā pieļauju, ka arī mans vārds joprojām skaitās "dīvains" un "savdabīgs", jo vārdadienas kalendārā ta' nav. Atšķirībā no Imgardes un Irmgardes, Aelitas, Alfa, Bernadetas, Altas un vēl ne "normāliem" un "parastiem" vārdiem (piemēram atšķīru aprīļa vārdadienas ;) )
nuja, ka savdabīgs! Principā visas dzimtsarakstu nodaļas šobrīd ir zemajā startā, gaidot tavu iesniegumu.
Vispār viņiem vajadzētu arī uzrakstīt atsevišķu rakstu par tiem, kas apprecoties ir dabūjuši "dīvainu" un "savdabīgu" vārda un uzvārda kombināciju ("hahaha, tādi lohi"). Ā, un vēl par tādiem kā mani, kam senčiem acīmredzot kaut kādā punktā dzimtsarakstu nodaļas neuzmanības dēļ uzvārdā pazudis viens burts, un tagad pat valsts iestādēs nevar to "savdabīgo" uzvārdu pareizi uzrakstīt ("haha, tāda lūzere!").
Ar mūsējo uzvārdu līdzīgi. Oriģinālā bija savādāk, tagad "pareizo" nespēj uzrakstīt pat, ja tas priekšā rakstīts :D
man atkal bērnībā šķita, ka mans vārds ir kaut kāds neriktīgs. man labāk būtu paticis, ja es būtu uldis upmalis vai vismaz pētersons (kas pēc fakta pat ļoti atbilst patiesībai). + man vēl uzvārds V deklinācijas.
es tagad sāku aizdomāties, kā Tevi īsti sauc :)
nē, nu, nekas straordinārs jau nav. parasts vārds un uzvārds. bez mīkstinājumzīmēm pat :)
Žuljēns-Ģirts ir baigi labais vārds. Inteliģenti kolēģi darba pusdienās nekad nepasūtīs žuljēnu, bet ja vārds būtu, piemēram, O'Frī Kotlets Žuljēns el Makarons fon Alus di Deserts... tad vispār solīdiem cilvēkiem pusdienas nojauktas:)
mandomāt, ar šādu vārdu kāreiz to visu vajag izmēģināt (aļa "bez humora izjūtas neizdzīvosi") (mok tas ir tas, par ko tās dzimtsarakstu dāmas baidās, tipa "latvieši vēl joprojām nesaprot, ka viņiem nepienākas veselīga humora izjūta")
Durlandē cenzūra ir aizliegta. pamatlikumā tas ir noteikts un neļaušana vecākiem dot bēran vārdu kādu grib vecāki jau ir cenzūra. kaut gan dažreiz man šķiet, ka to būtu nepieciešams uz vārdiem ieviest (nu juridiski tiem darbiniekiem nav tiesību atteikt reģistrēt to vārdu, ko vecāki dod, un viņu burkšķēšana nelieciet šo vārdu - bērnam būs grūti dzīvot - vecākiem ir tik pat saistoši kā viena tante teica; bet, kad bija tas skandāls, ko uzrīkoja vecāki, kad viņu meitai atteicās reģistrēt vārdu Gonoreja, es arī biju domās, ka bērnam šādu vārdu nedrīkst likt). odnaka par čista latviskiem vārdiem runājot, man viņi patīk. nu tur Kārlis, Pēteris, Liena, Lēna, Madara u.t.t., bet tos bērnus, kam vārdā ir Līga, Jānis vai Ieva, man žēl. un ne jau tāpēc, ka vārdi būtu slikti, bet bērns ir čeloveks, kam svētki patīk un šo vārdu īpašnieki ir nedaudz apdalīti attiecībā uz visādiem pasākumiem (šķiet, ka vecākiem tas bijis viltīgs gājiens kā naudu taupīt). visiem bērniem kā bērniem - dzd, vd + jāņi un pārējais. man māsai kā reiz meita vārdā Līga... tad nu ir gadījies redzēt kā cilvēli atceras, ka ir jāņi, bet, ka derētu bērnam vārdā Līga arī paķert kādu štruntu un še fiņķiļušku, ko spēlēties, vārdienā - aizmirst. nu ij bērns stāv ar garu ģīmi...
man zsv ir dzimene, un neko - normāli.
nē, nu nav nekas nenormāls, bet, gadās, ka aizmirst sakarā ar citu svētku eksistenci. pieaugušam jau nekas, bet bērnam obidna, turklāt zsv jau visi tāpat dabū dāvanas un to tā neizjūt, bet bērnam visādus sīkštruntus priekš spēlēšanās patīk saņemt neatkarīgi ir svētki vai nav ;o)
Nu nezinu, man 24ajā dzimene, kas pēc idejas skaitās Zsv vakars, un neko - bērnībā bija pat ļoti okei, nāca ciemiņi, apdāvinājām viņus, viņi - mūs, un visi bija priecīgi. Un tad es izaugu un uz visām dzimenītēm/Zsv/etc kaut kā pajāt.
Par savu vārdu gan man prieks, ka daudz maz tradicionāls, bet nu tas tā.
Par ierédnítém nezinu, bet jebkuru várdu, kas nav Líga/Ieva/Liene..., médz méginát rakstít nepareizi. un vél uzsvérti nepareizi izrunát (atceros ká bérníbá ienídu poloklínikas - lielá mérá tápéc, ka katru reizi nácás klausíties, ká mani nepareizi izauc un tad miesás brangas dakteres turpina nepareizi saukt)
Kam nav vārds, tam ir uzvārds, so big difference. Jānim Bērziņam noteikti ir specifiskās Jāņa Bērziņa problēmas (kas visnotaļ NAV specifiskas.. nu, teiksim, generic jāņu bērziņu problēmas)
Vai abi :P Un gan jau ka Jánim Bérzinjam ir dafiga nemshanas katru reizi, kad kads arpus LV megina vinu uzrunat varda/uzvarda. |
|
|