Lit izdevumi kā reiz ir viena no tām jomām, kur vajadzētu apvienot jēdzīgu mārketingu ar valsts atbalstu. Bet tā stingri ņemot, man šķiet, ka ar vienu kvalitatīvu preses izdevumu un pāris kvalitatīviem portāliem (satori jau ir, kautko vēl varētu uzķīlēt) vajadzētu pietikt tādai mazai valodiņai.

Žurnālists, kas piezvana Amandai un pajautā nevis "hei, par ko ir tavā jaunajā dzejoļu grāmatā, un kāpēc tur uz vāka maza meitene, un kad tu to rakstīji", bet "hei, vai tā ir taisnība, ka tev nav ko ēst un darba arī nav un nebūs", manuprāt, ir pilnīgi debīla un nenormāla situācija. Es nezinu, kurš tur ir vainīgs, bet man tas riebjas un šķiet pilnīgi neadekvāti.

Par to, kas rakstniekiem jādara bez maksas, neko nezinu. Tb ir lietas, ko es daru bez maksas
a) jo man tas patīk un es 100% zinu, ka organizētājs nevar man atļauties samaksāt nesmieklīgu summu (tas attiecas uz Lit akadēmiju, kuru, ja nemaldos, valsts neatbalsta un piķi maksā paši studenti)
b) jo man tas patīk un interesē, lieku rubli tajā brīdī nevajag, bet es zinu, ka, ja vajadzētu rubli, man samaksātu - un ir samaksājuši (tas par Satori)
c) jo es pati uzprasījos (kautkādi privāti "davai izlasīšu tavu tekstu un pateikšu, ko par to domāju" dīli)
d) man nepatīk, bet baigais challenge, ko pašai gribas pārspļaut - šitais ir reti un parasti vienreizējs pasākums (kautkādi lasījumi da pasūtījuma darbi).
T.i., es pēdējo gadu laikā točna neesmu bijusi situācijā, kurā man kaut kas obligāti jādara un es to daru, bet naudu man neviens pat nepiedāvā, jo man kā rakstniecei nepienākas.

Es nesaku, ka problēmu nav vispār. Es drīzāk domāju, ka ir atsevišķas problēmas, kurām ir katrai savs risinājums.
Piemēram:
a) individuāls rakstnieks mirī badā - stingri ņemot, viņa paša izvēle(darbaspējīgam rakstniekam pēc definīcijas ir pilnvērtīgs skillsets darbam daudzos un dažādos maksātspējīgos lauciņos, kur naudu pelnīt) + sociālo dienestu lauciņš (pabalsti/pensijas kā citiem badā mirījošiem pilsoņiem, kas visādi citādi ir ļoti labi pilsoņi) + arodbiedrības (Rakstnieku savienības tobiš) lauciņš iespēju robežās (arodbiedrība, kā zināms, darbojas no mūsu biedru naudām) + vēl visādi labdarības/mūža balvu/whatever varianti - vot nedomāju, ka tur vajag kādu individuālu valsts supportu
b) publicēšanās iespējas - šeit nu es piekrītu Skujeniekam, t.i., ka tā ir problēma, un es domāju, ka valsts var un tai vajag palīdzēt, lai māksla, kā smejies, nonāk pie tautas
c) tas, ka cilvēks strādā par neadekvātu samaksu - nu es pat nezinu, kā to var publiski risināt un kā to var atrisināt ar "āāā, mums, nabadziņiem, viss jādara par velti" ņaudēšanu. Vienkārši nestrādā par velti, ja negribi. Vai strādā, ja gribi. Publicējies par normālu honorāru vai piedrāz visu un publicējies savā blogā. Rakstnieka, arodbiedrības un mārketinga problēma, nekas tāds, ko atrisinās žurnālisti un Sabiedrība ar lielo burtu - tieši otrādi, katru reizi, kad rakstnieks pasaka "aktieriem maksāt par viņu darbu ir normāli, rakstniekiem neviens nemaksā", vēl kāds nospriež "ahā, būsim zināt, rakstniekam var nemaksāt, aktierim gan jāsamaksā"
d) par "ak es nabadziņš, es esmu dzīvs vienīgi tāpēc, ka divreiz gadā aizbraucu uz rakstnieku namu un dabūnu pietiekami daudz naudas, lai varētu vēl divus mēnešus izdzīvot" - ceru, ka pārspīlēju, bet līdzīgas notis ir dzirdētas - es labprātāk neizteiktos, un man šķiet, ka par šito tok labāk turēt muti, lai nekacinātu tautu :P
e) vēl ir atsevišķs rakstnieku izglītības jautājums, kas, manuprāt, ir 50/50... no vienas puses, būtu stilīgi, ja to varētu dabūt bez maksas, no otras puses, izglītības sistēmā iekļauts "creative writing" reti kam ir nācis par labu. Mandomāt, maksas kurss, ko var iziet kā izglītību un dabūt nodokļu atlaides, būtu pilnīgi okei risinājums.

Nopietni, es nezinu nevienu darbaspējīgu rakstnieku, kurš tomēr nevarētu nopelnīt naudu Tieši Tāpēc, Ka Ir Rakstnieks. Tā taču nav pirmās grupas invaliditāte, jopc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par to invaliditāti - mani arī šitas tracina. Jo pasaulē ir ārkārtīgi maz rakstnieku, kas tiešām var nopelnīt normālu naudu tikai ar savu rakstīšanu (par miljoniem nemaz nerunājot). Un ko cilvēki dara? Strādā citu darbu un raksta pa vakariem. Ideāli jau tas nav, bet situācija ļoti izplatīta. Bieži lasīts, ka pirmie aģenta vārdi pēc tam, kad autora manuskripts pieņemts izdošanai, ir "nerakstiet atlūgumu, tas darbs jums vēl noderēs".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujanu
ja Amerikas SF un fantasy biedrības priekšsēdētājs, vairākās valodās tulkotu SF bestselleru autors (un runa jau nav par vienu labu grāmatu, bet vienu grāmatu sēriju plus kādām 5 citām grāmatām ar visām Hugo nominācijām) un ekselents blogeris (es par John Scalzi, ja) maizes piķi pelna nevis ar literatūru, bet ar konsultācijām un copy/kritikas darbiem, tad sūkstīties par to, cik mums slikti iet, ir vismaz bezgaumīgi

(Reply to this) (Parent)

jā, visās iekārtās vairumam rakstnieku ir jāstrādā vēl citu darbu un ar rakstīšanu vien pelna tikai nedaudzi. taču lielākajā daļā valstu, tostarp mums kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, ir vairāki kultūras un arī literāri izdevumi, kuros arī rakstnieki var strādāt sev atbilstošāku darbu. tas pats attiecas uz literatūrzinātni, kritiku, pasniedzēja darbu augstskolā, kā arī tā saucamo mazkvalificēto darbu vai ko nu vēl rakstnieki var darīt - mūsu valstī diemžēl arī citas jomas nav kārtībā, un jā, tā nav tikai literatūras problēma, tomēr dīvains šķiet ierosinājums par to nerunāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet tak vajag runāt par reālām lietām, piemēram "vajadzētu radīt vēl tādus-un-tādus-izdevumus (lūk, šeit ir vēl neaptverta mērķauditorija: ...., vislētākais/efektīvākais veids/nepieciešamais izdošanas biežums: ....), iedosim naudu lit. akadēmijai, lai lit. akadēmija var iedot naudu vieslektoriem (vot šitais būtu reāli kruta), un vēl es gribētu, lai sakārto tādu-un-šitādu nozari, jo es tur gribu strādāt, bet tā ir pilnīga miskaste (mani ieteikumi: ....), un es jau esmu vērsies vidusskolās/ģimnāzijās/koledžās/augstskolās X, Y un Z ar priekšlikumu vadīt creative writing kursu un iespējamo lekciju plānu, vajadzētu, lai valsts skolas/augstskolas uz šo ideju skatītos nopietnāk"
nevis
"mūsu rakstnieki mirst badā, jo viņiem ir rakstnieki, un pietrūkst valsts atbalsta rakstniekiem" - kas tikai tracina tautu (da pilnīgi pareizi, ka tracina - mani arī tracinātu, ja pēkšņi numismāti nāktu klajā ar lielo ziņu, ka viens no viņu krutākajiem numismātiem ir nomiris badā un vientulībā un tā ir valsts vaina, jo pietrūkst atbalsta numismātiem... un es nevulgarizēju, numismātika ir kruta un respektabla zinātnes nozare, ja)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Amandas gadījumā vispār nevar zināt, kā tur īsti bijis un kurš ko jautājis/atbildējis, jo viņa pati savā draugu dienasgrāmatā apgalvo, ka tie vispār nav bijuši viņas vārdi. ka viņa vēlējusies uzsvērt, ka nav kur publicēties, tāpat kā Knuts. un bezdarbnieka pabalstu viņa saņems par to laiku, ko strādāja KF - par minimālo algu, starp citu. un nevis par to, ka būtu rakstniece-invalīde

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šajā keisā es sacepos TIKAI par to, ka uzdod tik debīlus jautājumus, ka uz tiem nevar normāli atbildēt. nu tipa es tev piezvanītu un paprasītu - Anna, tu vari nopelnīt naudu ar to, ka esi rakstniece? ... tev vispār tāds pastāvīgs darbs ir? tavs sapņu darbs, a? ... un kā, naudas daudz?... nekad nav bijis tā, ka leckapis tukšs un vispār bēdīgi un vientuļi?..., nu gribot negribot tur beigās būtu depresņaks. Depresņaks būtu pat tad, ja man šādus jautājumus uzdotu, un tas jau ir rādītājs. Vienīgais, ko šajā situācijā varētu pateikt citādi, būtu tipa "atšujies, es par savu privāto dzīvi nerunāšu", bet gan jau no tā arī uztaisītu Dramatisko Rakstu aļa "Vai rakstniecei atkal ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība? Viņa pati par to nerunā..."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tam es varu tikai piekrist. vienīgais, tur jau pats jautājums arī nav publicēts un vispār atbildes izskatās izrautas no konteksta, lai gan man A teiktais lielākoties šķiet sakarīgs

(Reply to this) (Parent)

es piekrītu, ka ir izvēle - publicēties par normālu honorāru vai nepublicēties vispār, vai publicēties (uzstāties) par velti kādu īpašu apsvērumu dēļ. taču bez individuālām izvēlēm vēl ir sistēma, ko var noregulēt tikai ar mērķtiecīgu un vienotu rīcību. skaidrs, ka publiska vaidēšana neko neatrisinās, taču kaut vai lai apzinātu kādu problēmu, par to ir jārunā, jā, kaut vai neproduktīvi un neauglīgi, neīstajā vietā un veidā, taču labi ir tas vien, ka kāds par to vispār kaut ko saka, paceļ diskusiju. citādi sanāk, ka rakstnieka profesija ir tāds kā hobijs, par kuru vēl nākas piemaksāt, un visi to uzskata par pareizu situāciju.
lai arī Tev, piemēram, ir ok pelnīt naudu reklāmā un paralēli tam rakstīt savus 500 vārdus dienā, tomēr kopumā manuprāt pareizāk ir, ja kaut vai tajā pašā reklāmā strādā cilvēki, kuriem tas tiešām ir aicinājums, un kuri to ir gribējuši un speciāli mācījušies, nevis kā pie mums, kur vairumā gadījumu to dara mākslinieki, kuriem vienkārši vajag nopelnīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es savukārt uzskatu, ka tik ilgi, kamēr cilvēks neraksta tik kruta, ka var objektīvi ar to nopelnīt naudu, rakstniecība ir hobijs VAI papildu izglītība/prakse, ko tu iegūsti, lai varētu kādreiz ar to nopelnīt naudu. un ir pilnīgi normāli iegrūst naudu savos hobijos, nenožēloju nevienu latu/dolāru (lai arī reāli jau ir savākusies tāda summiņa, ka psc). nu nav tā problēma.
ar "objektīvi nopelnīt naudu" es šeit domāju "rakstīt un publicēties un saņemt naudu par autortiesībām, maza tirgus gadījumā - ar daļēju valsts atbalstu šim publikāciju procesam + citas sīkas figņas, kas ar rakstīšanu saistītas - tipa lekcijas/uzstāšanās/whatever".
globālā līmenī problēma vispār parādās tikai tajā punktā, kurā ir profesionāli rakstnieki, kas raksta lieliskas, izdodamas un pārdodamas grāmatas, bet nepietiek naudas, lai tās visas izdotu.... ē... labi, šito te mēs labāk neteiksim, a to vēl sanāks, ka problēmas nav vispār :)

un, kamēr mēs dzīvojam iekš to kapitālismu, nu būs tā, ka liela daļa cilvēku pelnīs naudu ar to, ko PROT darīt un par ko citi pietiekami daudz maksā, ne vienmēr ar to, ko GRIB darīt. es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc "rakstnieks strādā reklāmā" būtu kaut kas sāpīgāks par "numismāts strādā par inkasentu" vai "sieviete, kam patīk suņi, strādā Maximā". un "kopumā pareizāk" nebūs nekad, jo es varu saderēt, ka Latvijā ir daudz vairāk cilvēku, kas grib būt rakstnieki, nekā to cilvēku, kas grib strādāt Maximā, bet kautkā objektīvi mums Maximas pārdevējas ir vajadzīgas lielākā skaitā nekā rakstnieki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lai arī kapitālisms kā iekārta man nekad nav licies tas labākais, tomēr rakstnieku/mākslinieku strādāšana reklāmā ir šauri vietējs fenomens, kas nav tik raksturīgs citām kapitālisma valstīm.
un mazas tautas valodā rakstīta literatūra valstij gan varētu būt nedaudz svarīgāka par maximas pārdevējas suņiem, savukārt kvalitātes un pārdodamības saistība ir, maigi sakot, diskutējams jautājums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sāksim ar to, ka valstij varbūt literatūra ir svarīgāka par suņu audzēšanu (labs jautājums vispār), bet kāpēc lai valstij rakstnieks kā vienība (nevis literatūra, ko viņš producē) lai būtu svarīgāks par Maximas pārdevēju? Tad jau varbūt valstij politiķis ir svarīgāks par sētnieku?

Nu bet āāā, es jau trešo reizi saku - vajag atbalstīt izdošanu, super. Teiksim, nodrošināt to, ka ikviens rakstnieks, kas izdod grāmatu latviski, dabū pietiekamu honorāru, lai varētu gadu normāli dzīvot un rakstīt nākamo grāmatu, par kuru atkal dabūt pietiekamu honorāru. Ideāli. Raksti mazāk - fine, strādā citos darbos un raksti hoķ desmit gadus. Raksti tik ģeniāli, ka visi čurā karstu - dabū lielāku honorāru.

Ē, bet ja kvalitāte un pārdodamība nav saistītas (es nesaku, ka tur ir 100% korelācija, protams, ka nav; un nesaku arī, ka šajā mazajā tirgū literatūra bez valsts atbalsta vispār var atmaksāties), tad kas ir tas objektīvākais kritērijs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja par grāmatas honorāru varētu dzīvot gadu, tad neviens arī tā nevaimanātu. par kvalitāti es uzskatu, ka to kaut cik objektīvi parāda tikai laiks, tāpēc ir jānodrošina process. protams, tas viss skan drusku utopiski pašreizējos valsts apstākļos, tomēr nevar arī noliegt, ka citu kultūras jomu vidū literatūra ir sevišķi bārenīgā situācijā (pie kā daļēji ir vainīgi paši rakstnieki un jau sen).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko nu stāsti :) amurikāņi tieši tāpat vaimanā, un viņi var gadu dzīvot par avansu. tikai amurikāņu vaimanātājus uzskata par pilnīgiem dundukiem.

btw, man šķiet, ka, sakot "laiks", tu domā "cik daudzi cilvēki un cik ilgā laika posmā izlasīs šo grāmatu, tb vai arī pēc 10/20/50/100 gadiem šo grāmatu lasīs", kas ir precīzi tā pati pārdošana, tikai izstiepta vēl vienā dimensijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar "laiks" domāju vai arī pēc tiem gadiem šī grāmata liksies vērtīga literatūras pazinējiem, ja tādi vispār vēl būs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"literatūras pazinēji" vispār ir fantastisks koncepts :) Ja tu ar to domā cilvēkus, kas daudz lasa, tad tas ir teju vienāds ar pārdošanu (jo lielākais grāmatu tirgus ir daudzlasītāji, nevis tie, kas izlasa vienu grāmatu gadā). Ja tu ar to domā tipa literatūrkritiķus/teorētiķus, tad es nez. Šaubos. Viņu procentuāli ir dikti maz, un viņi seko vai nu savai gaumei (dikti individuālai), vai specifiskajam priekšstatam par "labu literatūru", kas ar lielām grūtībām iekļauj jebko, kas varētu būt interesants arī "masām". Tāda hipsteru izpratne par kvalitāti :)

Bet kāpēc lai nebūtu literatūras pazinēju? Pat tajā visnotaļ apšaubāmajā versijā, kurā Latviešu Literatūra Nomirst, Jo Neviens Nedod Rakstniekiem Naudu Par To, Ka Viņi Ir Rakstnieki (man jau drīzāk šķiet, ka adaptēsies draudziņi un sāks rakstīt, rēķinoties ar reālo situāciju, bet ņaudēšana pēc privilēģijām rakstnieka statusa dēļ aizies līdz ar pēdējo padomju laikā dzimušo paaudzi), paliek tak visa pārējā pasaules literatūra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak padomju, tikko tak teici, ka amerikāņi arī ņaudot:D

nebūs, jo latviski neviens vairs nelasīs. bet nu Tu jau tālredzīgi raksti angliski:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tak vienmēr būs dunduki, kas ņaud un neadaptējas, es domāju tādā plašākā izpausmē :) nujā, vēl jau ir dunduki, kas ņaud un adaptējas, bet tos gan jau ka pieķers (pie ceptas pīles un dārga vīna augstākās klases restorānā, zinies)

uuun zinies, nebūtu tā smailija, reāli nodomātu "nu kam viņa man šitā pateica" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu piedod:(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ir tak okei, es zinu, cik tas ir jokaini un, no malas skatoties, iespējams visnotaļ neforši

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja nopietni, no malas man tas ir nesaprotami, jo es pati jūtos mājās tikai latviešu valodā, bet es pieņemu, ka Tev ideja ir svarīgāka

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ideja un tas, ko es šobrīd vēl joprojām mācos (sižeta izveide un tādas lietas) - jā, tās pastāv neatkarīgi no valodas. un angliski ir izveidota vide un sistēma, kas palīdz šīs problēmas risināt un būtībā neizlaiž cauri tekstu, kam pastāv sižetiskas problēmas (atšķirībā no LV izdevniecībām, kas, kā reizēm šķiet, laimīgi pagrābtu dajebko, ja vien tas nav kaut kas pilnīgi diletantisks)

bet man latviski patiesībā ir grūtāk rakstīt tieši tāpēc, ka es sagaidu no sevis kautkādus SuperValodasBrīnumus jau pirmajā uzmetumā, kas nereāli traucē - angliski es uzrakstu pirmo vārdu, kas iešaujas prātā (chair vai stool vai that thing you sit on), latviski es reāli sašujos, vai tas ir beņķis, ķeblis, soliņš, krāģītis vai vienkārši krēsls, un tā katrā teikumā :)

tie ir racionālie argumenti, ir vēl kādi piectūkstoš iracionāli/neapzināti, kas reizēm pabāž savas netīrās galviņas

(Reply to this) (Parent)

nu un vai tad mūsu valstij politiķis nav svarīgāks par sētnieku?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas tipa labi un pareizi tā skaitās?

vai arī būtu labi un pareizi, bet tikai tad, ja arī rakstnieki tiktu pie siles?

(Reply to this) (Parent)