Aprīlis 28., 2011
| 13:46
|
Comments:
šajā keisā es sacepos TIKAI par to, ka uzdod tik debīlus jautājumus, ka uz tiem nevar normāli atbildēt. nu tipa es tev piezvanītu un paprasītu - Anna, tu vari nopelnīt naudu ar to, ka esi rakstniece? ... tev vispār tāds pastāvīgs darbs ir? tavs sapņu darbs, a? ... un kā, naudas daudz?... nekad nav bijis tā, ka leckapis tukšs un vispār bēdīgi un vientuļi?..., nu gribot negribot tur beigās būtu depresņaks. Depresņaks būtu pat tad, ja man šādus jautājumus uzdotu, un tas jau ir rādītājs. Vienīgais, ko šajā situācijā varētu pateikt citādi, būtu tipa "atšujies, es par savu privāto dzīvi nerunāšu", bet gan jau no tā arī uztaisītu Dramatisko Rakstu aļa "Vai rakstniecei atkal ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība? Viņa pati par to nerunā..."
tam es varu tikai piekrist. vienīgais, tur jau pats jautājums arī nav publicēts un vispār atbildes izskatās izrautas no konteksta, lai gan man A teiktais lielākoties šķiet sakarīgs
|
|
|
|
Sviesta Ciba |