es piekrītu, ka ir izvēle - publicēties par normālu honorāru vai nepublicēties vispār, vai publicēties (uzstāties) par velti kādu īpašu apsvērumu dēļ. taču bez individuālām izvēlēm vēl ir sistēma, ko var noregulēt tikai ar mērķtiecīgu un vienotu rīcību. skaidrs, ka publiska vaidēšana neko neatrisinās, taču kaut vai lai apzinātu kādu problēmu, par to ir jārunā, jā, kaut vai neproduktīvi un neauglīgi, neīstajā vietā un veidā, taču labi ir tas vien, ka kāds par to vispār kaut ko saka, paceļ diskusiju. citādi sanāk, ka rakstnieka profesija ir tāds kā hobijs, par kuru vēl nākas piemaksāt, un visi to uzskata par pareizu situāciju.
lai arī Tev, piemēram, ir ok pelnīt naudu reklāmā un paralēli tam rakstīt savus 500 vārdus dienā, tomēr kopumā manuprāt pareizāk ir, ja kaut vai tajā pašā reklāmā strādā cilvēki, kuriem tas tiešām ir aicinājums, un kuri to ir gribējuši un speciāli mācījušies, nevis kā pie mums, kur vairumā gadījumu to dara mākslinieki, kuriem vienkārši vajag nopelnīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es savukārt uzskatu, ka tik ilgi, kamēr cilvēks neraksta tik kruta, ka var objektīvi ar to nopelnīt naudu, rakstniecība ir hobijs VAI papildu izglītība/prakse, ko tu iegūsti, lai varētu kādreiz ar to nopelnīt naudu. un ir pilnīgi normāli iegrūst naudu savos hobijos, nenožēloju nevienu latu/dolāru (lai arī reāli jau ir savākusies tāda summiņa, ka psc). nu nav tā problēma.
ar "objektīvi nopelnīt naudu" es šeit domāju "rakstīt un publicēties un saņemt naudu par autortiesībām, maza tirgus gadījumā - ar daļēju valsts atbalstu šim publikāciju procesam + citas sīkas figņas, kas ar rakstīšanu saistītas - tipa lekcijas/uzstāšanās/whatever".
globālā līmenī problēma vispār parādās tikai tajā punktā, kurā ir profesionāli rakstnieki, kas raksta lieliskas, izdodamas un pārdodamas grāmatas, bet nepietiek naudas, lai tās visas izdotu.... ē... labi, šito te mēs labāk neteiksim, a to vēl sanāks, ka problēmas nav vispār :)

un, kamēr mēs dzīvojam iekš to kapitālismu, nu būs tā, ka liela daļa cilvēku pelnīs naudu ar to, ko PROT darīt un par ko citi pietiekami daudz maksā, ne vienmēr ar to, ko GRIB darīt. es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc "rakstnieks strādā reklāmā" būtu kaut kas sāpīgāks par "numismāts strādā par inkasentu" vai "sieviete, kam patīk suņi, strādā Maximā". un "kopumā pareizāk" nebūs nekad, jo es varu saderēt, ka Latvijā ir daudz vairāk cilvēku, kas grib būt rakstnieki, nekā to cilvēku, kas grib strādāt Maximā, bet kautkā objektīvi mums Maximas pārdevējas ir vajadzīgas lielākā skaitā nekā rakstnieki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lai arī kapitālisms kā iekārta man nekad nav licies tas labākais, tomēr rakstnieku/mākslinieku strādāšana reklāmā ir šauri vietējs fenomens, kas nav tik raksturīgs citām kapitālisma valstīm.
un mazas tautas valodā rakstīta literatūra valstij gan varētu būt nedaudz svarīgāka par maximas pārdevējas suņiem, savukārt kvalitātes un pārdodamības saistība ir, maigi sakot, diskutējams jautājums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sāksim ar to, ka valstij varbūt literatūra ir svarīgāka par suņu audzēšanu (labs jautājums vispār), bet kāpēc lai valstij rakstnieks kā vienība (nevis literatūra, ko viņš producē) lai būtu svarīgāks par Maximas pārdevēju? Tad jau varbūt valstij politiķis ir svarīgāks par sētnieku?

Nu bet āāā, es jau trešo reizi saku - vajag atbalstīt izdošanu, super. Teiksim, nodrošināt to, ka ikviens rakstnieks, kas izdod grāmatu latviski, dabū pietiekamu honorāru, lai varētu gadu normāli dzīvot un rakstīt nākamo grāmatu, par kuru atkal dabūt pietiekamu honorāru. Ideāli. Raksti mazāk - fine, strādā citos darbos un raksti hoķ desmit gadus. Raksti tik ģeniāli, ka visi čurā karstu - dabū lielāku honorāru.

Ē, bet ja kvalitāte un pārdodamība nav saistītas (es nesaku, ka tur ir 100% korelācija, protams, ka nav; un nesaku arī, ka šajā mazajā tirgū literatūra bez valsts atbalsta vispār var atmaksāties), tad kas ir tas objektīvākais kritērijs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja par grāmatas honorāru varētu dzīvot gadu, tad neviens arī tā nevaimanātu. par kvalitāti es uzskatu, ka to kaut cik objektīvi parāda tikai laiks, tāpēc ir jānodrošina process. protams, tas viss skan drusku utopiski pašreizējos valsts apstākļos, tomēr nevar arī noliegt, ka citu kultūras jomu vidū literatūra ir sevišķi bārenīgā situācijā (pie kā daļēji ir vainīgi paši rakstnieki un jau sen).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko nu stāsti :) amurikāņi tieši tāpat vaimanā, un viņi var gadu dzīvot par avansu. tikai amurikāņu vaimanātājus uzskata par pilnīgiem dundukiem.

btw, man šķiet, ka, sakot "laiks", tu domā "cik daudzi cilvēki un cik ilgā laika posmā izlasīs šo grāmatu, tb vai arī pēc 10/20/50/100 gadiem šo grāmatu lasīs", kas ir precīzi tā pati pārdošana, tikai izstiepta vēl vienā dimensijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar "laiks" domāju vai arī pēc tiem gadiem šī grāmata liksies vērtīga literatūras pazinējiem, ja tādi vispār vēl būs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"literatūras pazinēji" vispār ir fantastisks koncepts :) Ja tu ar to domā cilvēkus, kas daudz lasa, tad tas ir teju vienāds ar pārdošanu (jo lielākais grāmatu tirgus ir daudzlasītāji, nevis tie, kas izlasa vienu grāmatu gadā). Ja tu ar to domā tipa literatūrkritiķus/teorētiķus, tad es nez. Šaubos. Viņu procentuāli ir dikti maz, un viņi seko vai nu savai gaumei (dikti individuālai), vai specifiskajam priekšstatam par "labu literatūru", kas ar lielām grūtībām iekļauj jebko, kas varētu būt interesants arī "masām". Tāda hipsteru izpratne par kvalitāti :)

Bet kāpēc lai nebūtu literatūras pazinēju? Pat tajā visnotaļ apšaubāmajā versijā, kurā Latviešu Literatūra Nomirst, Jo Neviens Nedod Rakstniekiem Naudu Par To, Ka Viņi Ir Rakstnieki (man jau drīzāk šķiet, ka adaptēsies draudziņi un sāks rakstīt, rēķinoties ar reālo situāciju, bet ņaudēšana pēc privilēģijām rakstnieka statusa dēļ aizies līdz ar pēdējo padomju laikā dzimušo paaudzi), paliek tak visa pārējā pasaules literatūra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak padomju, tikko tak teici, ka amerikāņi arī ņaudot:D

nebūs, jo latviski neviens vairs nelasīs. bet nu Tu jau tālredzīgi raksti angliski:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tak vienmēr būs dunduki, kas ņaud un neadaptējas, es domāju tādā plašākā izpausmē :) nujā, vēl jau ir dunduki, kas ņaud un adaptējas, bet tos gan jau ka pieķers (pie ceptas pīles un dārga vīna augstākās klases restorānā, zinies)

uuun zinies, nebūtu tā smailija, reāli nodomātu "nu kam viņa man šitā pateica" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu piedod:(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ir tak okei, es zinu, cik tas ir jokaini un, no malas skatoties, iespējams visnotaļ neforši

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja nopietni, no malas man tas ir nesaprotami, jo es pati jūtos mājās tikai latviešu valodā, bet es pieņemu, ka Tev ideja ir svarīgāka

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ideja un tas, ko es šobrīd vēl joprojām mācos (sižeta izveide un tādas lietas) - jā, tās pastāv neatkarīgi no valodas. un angliski ir izveidota vide un sistēma, kas palīdz šīs problēmas risināt un būtībā neizlaiž cauri tekstu, kam pastāv sižetiskas problēmas (atšķirībā no LV izdevniecībām, kas, kā reizēm šķiet, laimīgi pagrābtu dajebko, ja vien tas nav kaut kas pilnīgi diletantisks)

bet man latviski patiesībā ir grūtāk rakstīt tieši tāpēc, ka es sagaidu no sevis kautkādus SuperValodasBrīnumus jau pirmajā uzmetumā, kas nereāli traucē - angliski es uzrakstu pirmo vārdu, kas iešaujas prātā (chair vai stool vai that thing you sit on), latviski es reāli sašujos, vai tas ir beņķis, ķeblis, soliņš, krāģītis vai vienkārši krēsls, un tā katrā teikumā :)

tie ir racionālie argumenti, ir vēl kādi piectūkstoš iracionāli/neapzināti, kas reizēm pabāž savas netīrās galviņas

(Reply to this) (Parent)

nu un vai tad mūsu valstij politiķis nav svarīgāks par sētnieku?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas tipa labi un pareizi tā skaitās?

vai arī būtu labi un pareizi, bet tikai tad, ja arī rakstnieki tiktu pie siles?

(Reply to this) (Parent)