ja par grāmatas honorāru varētu dzīvot gadu, tad neviens arī tā nevaimanātu. par kvalitāti es uzskatu, ka to kaut cik objektīvi parāda tikai laiks, tāpēc ir jānodrošina process. protams, tas viss skan drusku utopiski pašreizējos valsts apstākļos, tomēr nevar arī noliegt, ka citu kultūras jomu vidū literatūra ir sevišķi bārenīgā situācijā (pie kā daļēji ir vainīgi paši rakstnieki un jau sen).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko nu stāsti :) amurikāņi tieši tāpat vaimanā, un viņi var gadu dzīvot par avansu. tikai amurikāņu vaimanātājus uzskata par pilnīgiem dundukiem.

btw, man šķiet, ka, sakot "laiks", tu domā "cik daudzi cilvēki un cik ilgā laika posmā izlasīs šo grāmatu, tb vai arī pēc 10/20/50/100 gadiem šo grāmatu lasīs", kas ir precīzi tā pati pārdošana, tikai izstiepta vēl vienā dimensijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar "laiks" domāju vai arī pēc tiem gadiem šī grāmata liksies vērtīga literatūras pazinējiem, ja tādi vispār vēl būs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"literatūras pazinēji" vispār ir fantastisks koncepts :) Ja tu ar to domā cilvēkus, kas daudz lasa, tad tas ir teju vienāds ar pārdošanu (jo lielākais grāmatu tirgus ir daudzlasītāji, nevis tie, kas izlasa vienu grāmatu gadā). Ja tu ar to domā tipa literatūrkritiķus/teorētiķus, tad es nez. Šaubos. Viņu procentuāli ir dikti maz, un viņi seko vai nu savai gaumei (dikti individuālai), vai specifiskajam priekšstatam par "labu literatūru", kas ar lielām grūtībām iekļauj jebko, kas varētu būt interesants arī "masām". Tāda hipsteru izpratne par kvalitāti :)

Bet kāpēc lai nebūtu literatūras pazinēju? Pat tajā visnotaļ apšaubāmajā versijā, kurā Latviešu Literatūra Nomirst, Jo Neviens Nedod Rakstniekiem Naudu Par To, Ka Viņi Ir Rakstnieki (man jau drīzāk šķiet, ka adaptēsies draudziņi un sāks rakstīt, rēķinoties ar reālo situāciju, bet ņaudēšana pēc privilēģijām rakstnieka statusa dēļ aizies līdz ar pēdējo padomju laikā dzimušo paaudzi), paliek tak visa pārējā pasaules literatūra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak padomju, tikko tak teici, ka amerikāņi arī ņaudot:D

nebūs, jo latviski neviens vairs nelasīs. bet nu Tu jau tālredzīgi raksti angliski:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tak vienmēr būs dunduki, kas ņaud un neadaptējas, es domāju tādā plašākā izpausmē :) nujā, vēl jau ir dunduki, kas ņaud un adaptējas, bet tos gan jau ka pieķers (pie ceptas pīles un dārga vīna augstākās klases restorānā, zinies)

uuun zinies, nebūtu tā smailija, reāli nodomātu "nu kam viņa man šitā pateica" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu piedod:(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ir tak okei, es zinu, cik tas ir jokaini un, no malas skatoties, iespējams visnotaļ neforši

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja nopietni, no malas man tas ir nesaprotami, jo es pati jūtos mājās tikai latviešu valodā, bet es pieņemu, ka Tev ideja ir svarīgāka

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ideja un tas, ko es šobrīd vēl joprojām mācos (sižeta izveide un tādas lietas) - jā, tās pastāv neatkarīgi no valodas. un angliski ir izveidota vide un sistēma, kas palīdz šīs problēmas risināt un būtībā neizlaiž cauri tekstu, kam pastāv sižetiskas problēmas (atšķirībā no LV izdevniecībām, kas, kā reizēm šķiet, laimīgi pagrābtu dajebko, ja vien tas nav kaut kas pilnīgi diletantisks)

bet man latviski patiesībā ir grūtāk rakstīt tieši tāpēc, ka es sagaidu no sevis kautkādus SuperValodasBrīnumus jau pirmajā uzmetumā, kas nereāli traucē - angliski es uzrakstu pirmo vārdu, kas iešaujas prātā (chair vai stool vai that thing you sit on), latviski es reāli sašujos, vai tas ir beņķis, ķeblis, soliņš, krāģītis vai vienkārši krēsls, un tā katrā teikumā :)

tie ir racionālie argumenti, ir vēl kādi piectūkstoš iracionāli/neapzināti, kas reizēm pabāž savas netīrās galviņas

(Reply to this) (Parent)