Aprīlis 28., 2011
| 13:46
|
Comments:
Par to invaliditāti - mani arī šitas tracina. Jo pasaulē ir ārkārtīgi maz rakstnieku, kas tiešām var nopelnīt normālu naudu tikai ar savu rakstīšanu (par miljoniem nemaz nerunājot). Un ko cilvēki dara? Strādā citu darbu un raksta pa vakariem. Ideāli jau tas nav, bet situācija ļoti izplatīta. Bieži lasīts, ka pirmie aģenta vārdi pēc tam, kad autora manuskripts pieņemts izdošanai, ir "nerakstiet atlūgumu, tas darbs jums vēl noderēs".
nujanu ja Amerikas SF un fantasy biedrības priekšsēdētājs, vairākās valodās tulkotu SF bestselleru autors (un runa jau nav par vienu labu grāmatu, bet vienu grāmatu sēriju plus kādām 5 citām grāmatām ar visām Hugo nominācijām) un ekselents blogeris (es par John Scalzi, ja) maizes piķi pelna nevis ar literatūru, bet ar konsultācijām un copy/kritikas darbiem, tad sūkstīties par to, cik mums slikti iet, ir vismaz bezgaumīgi
jā, visās iekārtās vairumam rakstnieku ir jāstrādā vēl citu darbu un ar rakstīšanu vien pelna tikai nedaudzi. taču lielākajā daļā valstu, tostarp mums kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, ir vairāki kultūras un arī literāri izdevumi, kuros arī rakstnieki var strādāt sev atbilstošāku darbu. tas pats attiecas uz literatūrzinātni, kritiku, pasniedzēja darbu augstskolā, kā arī tā saucamo mazkvalificēto darbu vai ko nu vēl rakstnieki var darīt - mūsu valstī diemžēl arī citas jomas nav kārtībā, un jā, tā nav tikai literatūras problēma, tomēr dīvains šķiet ierosinājums par to nerunāt.
nu bet tak vajag runāt par reālām lietām, piemēram "vajadzētu radīt vēl tādus-un-tādus-izdevumus (lūk, šeit ir vēl neaptverta mērķauditorija: ...., vislētākais/efektīvākais veids/nepieciešamais izdošanas biežums: ....), iedosim naudu lit. akadēmijai, lai lit. akadēmija var iedot naudu vieslektoriem (vot šitais būtu reāli kruta), un vēl es gribētu, lai sakārto tādu-un-šitādu nozari, jo es tur gribu strādāt, bet tā ir pilnīga miskaste (mani ieteikumi: ....), un es jau esmu vērsies vidusskolās/ģimnāzijās/koledžās/augstskolās X, Y un Z ar priekšlikumu vadīt creative writing kursu un iespējamo lekciju plānu, vajadzētu, lai valsts skolas/augstskolas uz šo ideju skatītos nopietnāk" nevis "mūsu rakstnieki mirst badā, jo viņiem ir rakstnieki, un pietrūkst valsts atbalsta rakstniekiem" - kas tikai tracina tautu (da pilnīgi pareizi, ka tracina - mani arī tracinātu, ja pēkšņi numismāti nāktu klajā ar lielo ziņu, ka viens no viņu krutākajiem numismātiem ir nomiris badā un vientulībā un tā ir valsts vaina, jo pietrūkst atbalsta numismātiem... un es nevulgarizēju, numismātika ir kruta un respektabla zinātnes nozare, ja)
Amandas gadījumā vispār nevar zināt, kā tur īsti bijis un kurš ko jautājis/atbildējis, jo viņa pati savā draugu dienasgrāmatā apgalvo, ka tie vispār nav bijuši viņas vārdi. ka viņa vēlējusies uzsvērt, ka nav kur publicēties, tāpat kā Knuts. un bezdarbnieka pabalstu viņa saņems par to laiku, ko strādāja KF - par minimālo algu, starp citu. un nevis par to, ka būtu rakstniece-invalīde
šajā keisā es sacepos TIKAI par to, ka uzdod tik debīlus jautājumus, ka uz tiem nevar normāli atbildēt. nu tipa es tev piezvanītu un paprasītu - Anna, tu vari nopelnīt naudu ar to, ka esi rakstniece? ... tev vispār tāds pastāvīgs darbs ir? tavs sapņu darbs, a? ... un kā, naudas daudz?... nekad nav bijis tā, ka leckapis tukšs un vispār bēdīgi un vientuļi?..., nu gribot negribot tur beigās būtu depresņaks. Depresņaks būtu pat tad, ja man šādus jautājumus uzdotu, un tas jau ir rādītājs. Vienīgais, ko šajā situācijā varētu pateikt citādi, būtu tipa "atšujies, es par savu privāto dzīvi nerunāšu", bet gan jau no tā arī uztaisītu Dramatisko Rakstu aļa "Vai rakstniecei atkal ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība? Viņa pati par to nerunā..."
tam es varu tikai piekrist. vienīgais, tur jau pats jautājums arī nav publicēts un vispār atbildes izskatās izrautas no konteksta, lai gan man A teiktais lielākoties šķiet sakarīgs
|
|
|