Marts 3., 2010


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
12:01
Lai dies nogrāpstās, cilvēki ir unikāli.
Šoreiz ne nabaga skolnieki, kas brēc pēc manas palīdzības, bet viņu sasodītie ellē ratā skolotāji.
Citāts no kādas bēdīgas meitenes vēstulītes: "Savu favorītu nevaru izvēlēties. Jūs esat vienīgā rakstniece par kuru varu rakstīt, jo tas man ir uzdots."

KURA NAFUJ PROGRAMMA LIEK KAUT KO TĀDU DARĪT???

(18 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:


[User Picture]
From:[info]murks
Date:3. Marts 2010 - 12:08

šķiet, drīz atkal brēksi pēc alus?

(Link)
Jauns variants spēlē "ierieb draugam" - iebīdi to kādā skolas programmā :D
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:3. Marts 2010 - 12:16

Re: šķiet, drīz atkal brēksi pēc alus?

(Link)
Šķiet gan.
[User Picture]
From:[info]mako
Date:3. Marts 2010 - 12:15
(Link)
Heheeeeeee.
Nu tu zini, kā jūtas Veidenbaums, savā zārkā grozoties katrā literatūras stundā, kur šo piemin.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:3. Marts 2010 - 12:16
(Link)
Viņu vismaz (cerams) nerok ārā, lai paprasītu, kur viņš iedvesmu smeļas.
[User Picture]
From:[info]jim
Date:3. Marts 2010 - 12:45
(Link)
nosmējos.
[User Picture]
From:[info]bozena
Date:3. Marts 2010 - 13:07
(Link)
Jā, bet iedomājies, Jaunsudrabiņu tak viņi nevar nointervēt bez garu izsaukšanas seansa, bet te - dzīvs rakstnieks! :)
[User Picture]
From:[info]zvirbuleens
Date:3. Marts 2010 - 13:10
(Link)
Tu varētu uzrakstīt viņai, ka vajadzēja likt komatu pirms "par", bet rakstīt viņa var tā, kā pati domā vai jūt.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:3. Marts 2010 - 13:37
(Link)
Nu bet viņa taču nedomā un nejūt, jo tas taču ir obligātais darbs, kas jānogrūž.
[User Picture]
From:[info]ravejsledzejs
Date:3. Marts 2010 - 14:08
(Link)
vienkahrshi uchene no sehrijas - es jums iemahcihshu mihleht raini
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:3. Marts 2010 - 15:25
(Link)
Es viņai pašai iemācīšu!
[User Picture]
From:[info]kaitnieks
Date:3. Marts 2010 - 15:44
(Link)
Es gan atbalstu skolotāja uzstādījumus. Droši vien tāpēc, ka man patīk strādāt pie projekta, kam ir stingri ierobežojumi. Tas ir izaicinoši un atbilstoši dzīvei.
Bez tam, kāda starpība vai autors ir favorīts vai nē - ja jāiemācās literatūras analīzes noteikumi (vai ko nu īsti lieteratūras uzdevums ir iemācīt - ne es to skolā sapratu, ne arī tagad pēc skola beigšanas), tad nav iemesla, lai visa klase to nedarītu, izmantojot viena autora darbus par uzskates materiālu, lai pēc tam būtu vieglāk salīdzināt un paplašināt secinājumus.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:3. Marts 2010 - 15:56
(Link)
ēēē, tu vispār saproti, ka tavs ieraksts apgāž pats sevi? T.i., ja tu nevienā acī neesi sapratis, ko tev literatūrā gribēja "iemācīt" (un stulbs tak it kā neesi), tad acīmredzot metode, pēc kādas tev to mācīja (obligātā lasīšana, obligātās pareizās atbildes uz obligātajiem debīlajiem jautājumiem) nestrādā.

Literatūras uzdevums, manuprāt, ir iemācīt apieties ar grāmatām - lasīt ar izpratni un darīt to patstāvīgi. Šādiem nolūkiem visloģiskāk ir sākt ar autoriem, kuri pašam patīk un ir saprotami (tāpat kā, piemēram, matemātikā sāk ar saskaitīšanu un pēc tam pāriet uz kvadrātsaknes izvilkšanu). Atšķirība tikai tur, ka princips "saskaitīt ir vieglāk nekā izvilkt kvadrātsakni" ir daudzmaz universāls (atkarīgs no cilvēka prāta uzbūves), bet "saprast Ievu Melgalvi ir vieglāk nekā saprast Raini" ir ļoti individuāls pasākums (atkarīgs no emocionālās pieredzes/pasaules uztveres).

Bez tam - tā jau nav nopietna analīze, tā ir debīla prezentācija uz pieciem slaidiem. Kas tērē manu laiku, bļ.!
[User Picture]
From:[info]kaitnieks
Date:3. Marts 2010 - 16:14
(Link)
Nu neatbildi tiem skolniekiem. Lai iemācās, ka autori mēdz būt neatsaucīgi.

Par litartūras uzdevumu nevaru diskutēt, jo, kā jau teicu, neesmu izpratnis šāda obligātā mācību priekšmeta būtību. Atceros, ka vidusskolā bija viena meitene, kas saprata to visu, kas spēja analizēt darbus un izvilkt autora vēstījumu. Kad viņa stāstīja skolotājai savas domas, visa pārējā klase skatījās pavērtām mutēm. It was magic. Es to _mazliet_ iemācījos vēlāk pateicoties [info]melora, kura prata analizēt filmas - un literatūra nav īpaši tālu no kino. Tad man šis tas sāka pielekt par metaforām un varoņu iekšējām motivācijām u.c. autoru krāniņu staipīšanas paņēmieniem. Tā laikam būtu tā lasīšana ar izpratni. Skola man to neiemācija. Bet vai tāpēc, ka nelasījām Azimovu, vai arī tāpēc, ka nebija saprotams mērķis - to es nemāku pateikt. Man likās, ka literatūrai jāiemāca sarunās ar gudriem cilvēkiem vismaz nojaust pēc tālām atmiņām, ko otra pieminētais autors ir rakstījis un par kādu gadsimtu tas bija.
From:[info]nulle
Date:3. Marts 2010 - 19:33
(Link)
Ieva uzrakstīja spīdošu dokumentu, bet Tu gan, man šķiet, neesi ierubījies nemaz.
[User Picture]
From:[info]kaitnieks
Date:3. Marts 2010 - 20:01
(Link)
Varbūt literātiem sava valoda, kuru mēs pārējie nesaprotam? Ja literatūra ir absolūti individuāls pasākums, tad neredzu jēgu/iespēju veidot obligāto mācību priekšmetu "literatūra". Jābūt taču tomēr kaut kādām universālajām lietām, ko var mācīt.
Es necenšos viņai oponēt, tieši otrādi, šādi stulbi teksti un jautājumi ir mans veids kā es mācos un izprotu lietas. Protams, neviena uzdevums nav mani mācīt.
[User Picture]
From:[info]kaitnieks
Date:3. Marts 2010 - 21:01
(Link)
P.S. Tagad redzēju to referātu un beidzot sāku saprast Ievas pozīciju.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:4. Marts 2010 - 00:08
(Link)
Jeij :D Es pieļauju, ka tavs iepriekšējais "stulbais" jautājums ir atbildēts, vari uzdot nākamo.

(Ja nop., ļoti valīds jautājums, tikai nezinu, kā bez papīrīša varu to atbildēt. Nu labi.)

Kā cilvēki mācās fiziku? Tā, ka viņiem vispirms ir reāla pieredze (āboli krīt uz leju), pēc tam ir sākumskolas "dabas mācība", kurā aicina novērot, kā notiek dabas parādības, un izdarīt secinājumus, pēc tam ir likumi, pēc tam pavisam advancēti uzdevumi, kam grūti piemērot reālus piemērus.

Tajā pašā laikā - kā cilvēki mācās dzīves/emocionālo pieredzi?
1) vienīgais bērns ģimenē, nekomunicē ar vienaudžiem, bet daudz runā ar vecākiem
2) bērns ģimenē, kur vecāki dzer, bērns lielāko daļu laika pavada uz ielas, bēgot no piekaušanas
3) bērns daudzbērnu ģimenē, kur vecākie bērni pieskata/dresē jaunākos
4) bērns vientuļā vecāka ģimenē vai bārenis

Katram bērnam ir radikāli atšķirīga izpratne par ģimeni, līdz ar to katram būs citi teksti, kas viņu uzrunās, pie tam nav paredzams, kuru kuri uzrunās. T.i., posmā, kurā fizikā ir "novērojam, ka āboli krīt uz leju", emocionālajā/dzīves pieredzē (par ko runā literatūra) katra izpratne par "mammu" būs cita, reizēm pat nesavienojami cita. "Novērojam, kā mājās uzvedas mamma" vienkārši nestrādā, jo mamma nav ābols.

Līdz ar to loģiska ir individuāla pieeja, katram bērnam piedāvājot/ļaujot izvēlēties tekstus, kas viņu uzrunā, nevis piežmiegt visus pārbaudīt un novērot vienu un to pašu.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:4. Marts 2010 - 00:10
(Link)
Vārdsakot, ir "universālas" lietas, bet katrs tās izprot citādi. Tāpat kā praktiski visiem ir priekšstats par sakrālo, bet ir pilnīgi idiotiski mēģināt iemācīt kristietību budistam. Vai musulmanismu cilvēkam, kam svēts ir brīdis, kad tu esi atpīpējies zāli un tev atveras čakras.
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski


> Go to Top
Sviesta Ciba