tu zaimo.

(Reply to this) (Thread)

kurā punktā? viņu tur ir daudz-daudz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Un no tā izriet nākamais jautājums: ja jau Dievs ir personība, ja jau viņam piemīt brīva griba un apziņa, tad - vai Dievs ir mainīgs? T.i., vai viņa personība attīstās tāpat kā cilvēka personība, un tāpat svārstās arī attieksme, tāpat kā es varu nicināt to, ko vēl pirms dažām dienām esmu mīlējusi, tāpat arī Dievs kādā jaukā dienā izdomā, ka es esmu nevis jauka būtne, bet stulba kuce, kuru atspārdīt un atšaut? Un, ja Dievs vienā jaukā dienā pēkšņi viļas mīlestībā un izdomā, ka turpmāk augstākais likums būs, piemēram, bauda?)

Taapeec Dievs ir Dievs! Vinjam nepiemit cilveeciigu vaajiibu. Vinjsh ir veerotaajs un taisnaas gribas paudeejs. Vinjsh neieniist, vinjsh nemaina savu viedokli, vinjsh nemiil (taa, kaa tu to biji domaajusi). Tas ir Dievs, neviss kaads puishelis ar spaarninjiem un loku uz pleca.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tbš tu gribi apgalvot, ka Dievam piemīt personība, bet šī personība ir nemainīga? un viņa "taisnā griba" (lai kas tā arī nebūtu) arī ir nemainīga?

(mēs tagad runājam kristietības kategorijās, t.i., vai tu esi kristiete?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Esi kaadreiz dzirdeejusi, ka Dievs buutu kljuudiijies? Taisnaa griba? - Vinjsh uzsuuta dabas stihiiju, kas noposta pilseetu, Vinjsh savu deelu upuree, lai cilveeki apjeegtu savu nozjeelojamiibu, Vinjsh izniicina un vinju pieluudz. pat veel vairaak, Vinju deevee par Zjeelsirdiigu! Lai ko arii Vinjsh dariitu - Vinjam ir taisniiba. Kaada x peec Vinjam vajadzeetu mainiit savu personiibu? Vinjsh jau ir perfekts un nau nekaa augstaaka par Vinju, kas pateiktu... veciit, tu ar tiem sirsenjiem un meeri iebrauci auzaas.

es esmu kristiete. (piespiedu briivpraatiigi)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

doch, gan jau pats saprata, ka sabraucis auzās. ja runājam par jūdaisma/kristietības Dievu (divas dažādas lietas, bet whatever). Kaut vai grēku plūdu story: sākumā sagribēja visus novākt, tad pārdomāja, beigās izdomāja, ka cilvēki tomēr ir OK. tāpēc, ka pielūdz viņu. tipisks piemērs attieksmes maiņai - vienā brīdī cilvēki ir mēsli, nākamajā - tīri paciešami radījumi. vienā derībā: aci pret aci, zobu pret zobu, otrā derībā: pagriez otru vaigu. vienā: es esmu bargs un dusmīgs dievs, otrā: es esmu mīlestība.

un personība, kas neattīstās, nav nosaucama citādi kā vien par trulu un atpalikušu personību. paskaties, pat debīlākie no cilvēkiem attīstās, un Dievs lai paliktu nemainīgs? tikai tāpēc, ka nav neviena, kas viņu izlamātu? (bez tam Dievu lamā no panckām ārā jau gadsimtiem ilgi, tā ka būtu varējis pievērst uzmanību ;))

// tiesa, man ir grūti nopietni runāt šajās kategorijās, jo kristietības ierastais uzskats par Dievu ir pilnīgi sadrāzts, neuztver personiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko domaa Vinjsh, mees nekad neuzzinaasim. Un vainosim stulbos musulmanjus, kas noposta puspilseetu, jo taa Vinjam licis dariit vinju Dievs. Varbuut tas ir sods par to, ka nedzirdam, ko saka muuseejais. Daudzas lietas uzskatam par pashsaprotamaam un vairs tik ljoti nevainojam Vinju. Agraak vienkaarshi biija - kaut kas neiet kaa vajag...? Laikam par maz luudzos!

Es nezinu.
Peec taa, ko pateici (diezgan pretstati un tomeer, tik.... nedievishkji un cilveeciigi), man kkaa baisi sashkjobiijaas iluuziija, ka Vinjsh ir normaals. Pat aizdomaajos, ka varbuut Dievam (tagad zaimoju es un man noteikti par to iespers zibens lietussargaa) pasauliite un cilveeki tajaa ir kaa mums SC. Apnika? Aj izdzeesiishos. Aj, nee - tomeert, lai paliek. Aj, dafai uzcirtiishu kaadu stipraaku mailu, aj nee - dafai atvainoshos! nu nu - cik man piefrendojushies. Vajadzeetu patiiriit Frendlisti.
Hvz, vismaz shitaa ir teema par ko varbuut ir veerts parunaat driizaak pie alus nekaa te:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:DDD
odnaka, kāpēc gan ne? psihiski normāla būtne diez vai būtu radījusi cilvēkus ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja Vinjsh radiija cilveeku peec sava vaiga un liidziibas jaa! Vinjsh nevar buut normaals tajaa izpratnee, ko mums pienjemts uzskatit par normaalu... BET, ja taa padomaa, forshi - normaali cilveeki mani nekad nau aizkjeerushi :)
starp citu, arii tu neesi iisti normaala un tas ir ok:)

(Reply to this) (Parent)

diemžēl nevaru pieņemt, ka dievs eksistē. vienalga kādā formā vai ne formā.

(Reply to this)

zini,man vistuvākais ir tibetiešu variants-uzskatu,ka dievs ir enerģija,kas tieši vai netieši ietekmē mūs.īsāk sakot-kosmoss.vai labāk būtu teikt Liktenis.un nevar no tā gaidīt visu cerību piepildījumu,vai pēkšņu brīnumu,kad esi ieslīdzis pilnīgā bezcerībā.jo dievs vienkārši nav persona,kas mūs uzklausa un tad cenšas palīdzēt.tas ir tikai neaptverams spēks,kas nemanāmi virza mūs uz kaut kādu mērķi,kas bijis paredzēts jau pirms mūsu piedzimšanas.tas,ka Dievs ir kā reāla persona,kas spēj mums dāvāt milzu laimi,vai tieši otrādi-visu sačakarēt ir radies tikai pateicoties kristiešiem.visu,kas notiek mūsu dzīvē,veidojam mēs paši,apzināmies to vai ne.novelt vainu par savām neveiksmēm uz Dievu ir tikai vāju cilvēku nevēlēšanās atzīt,ka paši vien tos sūdus esam sataisījuši.

(Reply to this) (Thread)

nujā, kristietībā Dievs ar personību ir ļoti izteikts. Bet, no otras puses, personības ir arī pagāniskajiem dieviem, vismaz tajās tautās, kurās ir attīstīts panteons (senie grieķi, skandināvi u.c.), būtībā jau arī senlatviešu dieviem ir pietiekami spēcīgas personības iezīmes.

(Reply to this) (Parent)

tā tiešām ir.man šķiet,tas tikai tādēļ,ka cilvēki nespēj saprast,kā kaut kas tāds vispār var būt un tāpēc pieņem,kādu skaidrojumu.tā viss kļūst vienkāršāk.senie latvieši nezināja,ka zibens un pērkons ir pilnīgi normāla parādība,tāpēc nolēma,ka tas droši vien ir pērkondievs.
būtībā jau dievi,kā personas ir radušies tāpēc,ka mums vienkārši ir vajadzējis ar kādu parunāt,izsūdzēt bēdas un atvieglot ciešanas.vispārzināms fakts-ja tu kādam vari atklāt savas sāpes,tev kļūst nedaudz vieglāk.bet gadsimtu gaitā tas viss ir izkropļojies,un ir radies tas stulbais uzskats par Dievu kā personu,kas mums visu spēj iedot-vajag tikai palūgt.

(Reply to this) (Thread)

ui, ļoti pavirša un nepārdomāta interpretācija par Dieva (precīzāk, priekšstata par Dievu ;)) izcelsmi. galu galā primitīvajā pasaules uzskatā dievi nav nekas "nenormāls" vai "nedabisks", gluži otrādi, viņi ir dabas daļa. un ne jau nu tāpēc, lai kaut ko izskaidrotu, viņi ir radušies. bez tam maģija radās pirms reliģijas, t.i., pirmais bija uzskats, ka cilvēks var ar savu spēku piespiest dabu mainīties, un tikai tad radās uzskats, ka pastāv dievi, kam kaut ko jālūdz.

(Reply to this) (Parent)

Man ir tāda sajūta, kāda, iespējams, bija kādam manam pirmssencim - ka Dievs (vai, tā kā pirmssencis nemācēja runāt, viņš vakaros pirms gulētiešanas sauca Dievu - "ĀAAAAAĀĀĀ")ir visur, turpat kur esmu es, un tur kur Tu, un reizē gan Tevī, gan manī, bet arīdzan debesīs, tur kur krītošā zvaigzne izgaismo kaut ko, ko es nekad neredzēšu, bet iespējams, Dievs man par to kādreiz pastāstīs. Un vēl - tā sajūta, ka es esmu viņa rokās.
Viss pārējais (baznīca, debesis, elle, dzīve pirms nāves un pēc nāves, eņģeļi un šamaņi, eksorcisti un mirres, utjpr.) ir diskusiju sekas un cēloņi. Dažkārt arī ļoti interesantu, pamācošu, aizraujošu diskusiju, protams.

(Reply to this)