Man ir tāda sajūta, kāda, iespējams, bija kādam manam pirmssencim - ka Dievs (vai, tā kā pirmssencis nemācēja runāt, viņš vakaros pirms gulētiešanas sauca Dievu - "ĀAAAAAĀĀĀ")ir visur, turpat kur esmu es, un tur kur Tu, un reizē gan Tevī, gan manī, bet arīdzan debesīs, tur kur krītošā zvaigzne izgaismo kaut ko, ko es nekad neredzēšu, bet iespējams, Dievs man par to kādreiz pastāstīs. Un vēl - tā sajūta, ka es esmu viņa rokās.
Viss pārējais (baznīca, debesis, elle, dzīve pirms nāves un pēc nāves, eņģeļi un šamaņi, eksorcisti un mirres, utjpr.) ir diskusiju sekas un cēloņi. Dažkārt arī ļoti interesantu, pamācošu, aizraujošu diskusiju, protams.

(Reply to this)