|
Novembris 27., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 10:29 - Jautājums par Dievu
Pieņemot, ka eksistē Dievs vai kaut kas, ko varētu apzīmēt ar šo vārdu... Viens no būtiskākajiem jautājumiem pēdējā laikā: vai šim Dievam piemīt personība?
Es, piemēram, parasti par Dievu saucu kādu vispārēju likumu, kādu visu caurvijušu spēku, Theory of Everything, karmu, mīlestību - vai kas nu man tajā brīdī liekas aktuālāks. T.i., kaut ko bezpersonisku, kaut ko tādu, kam ir ļoti grūti piemeklēt īpašības - vienīgi "auksts un nežēlīgs likums" vai "silta straume", bet katrā ziņā tas ir visaptverošs princips, nevis atsevišķa būtne. T.i., Dievs ir likums, nevis personība, viņam nav savas būtības, sava "es", savas izvēles - un arī nevar būt.
No otras puses, šī sajūta, ka Dievs ir likums - pat sajūta, ka Dievs ir visu caurvijoša mīlestība - rada sasodītu saltuma un pamestības sajūtu. Un, lai arī tas neatbilst maniem priekšstatiem par Dievu, es tomēr ļoti bieži (jo īpaši krīzes situācijās) piedēvēju Dievam cilvēciskas īpašības - šizofrēniju, humora izjūtu, prieku vai nogurumu (vai pamatīgas pohas 6. radīšanas dienā), pieņemu, ka viņš vismaz kādā brīdī ir izvēlējies - pat tad, ja patlaban neiejaucas notikumu gaitā, tad, radot pasauli, viņš ir izvēlējies tieši šo pasauli, tieši šīs likumības. Un ticu, ka viņš nav mūs pametis, ka viņš mūs vēro un dzird mūsu lūgšanas. Tādā garā.
Bet varbūt Dievs nav ne viens, ne otrs, Dievs ir abi. Tas ir kā Dao un De, Dievs ir būtne, kurai piemīt īpašības, brīva griba, apziņa, emocijas, attieksme - vai vismaz daļa no tā visa (vai Dievs ir emocionāla būtne? būtne ar attieksmi? še tev nākamais jautājums) -, bet tas, ko es ikdienā saucu par Dievu, šis likums, visu caurvijošais princips - tā ir Dieva griba, Dieva izpausme un klātesamība pasaulē. Dievs un viņa rīcība tajā vai citā brīdī.
(Un no tā izriet nākamais jautājums: ja jau Dievs ir personība, ja jau viņam piemīt brīva griba un apziņa, tad - vai Dievs ir mainīgs? T.i., vai viņa personība attīstās tāpat kā cilvēka personība, un tāpat svārstās arī attieksme, tāpat kā es varu nicināt to, ko vēl pirms dažām dienām esmu mīlējusi, tāpat arī Dievs kādā jaukā dienā izdomā, ka es esmu nevis jauka būtne, bet stulba kuce, kuru atspārdīt un atšaut? Un, ja Dievs vienā jaukā dienā pēkšņi viļas mīlestībā un izdomā, ka turpmāk augstākais likums būs, piemēram, bauda?)
|
Reply
|
|
|