Novembris 27., 2004
honeybee | 13:36 doch, gan jau pats saprata, ka sabraucis auzās. ja runājam par jūdaisma/kristietības Dievu (divas dažādas lietas, bet whatever). Kaut vai grēku plūdu story: sākumā sagribēja visus novākt, tad pārdomāja, beigās izdomāja, ka cilvēki tomēr ir OK. tāpēc, ka pielūdz viņu. tipisks piemērs attieksmes maiņai - vienā brīdī cilvēki ir mēsli, nākamajā - tīri paciešami radījumi. vienā derībā: aci pret aci, zobu pret zobu, otrā derībā: pagriez otru vaigu. vienā: es esmu bargs un dusmīgs dievs, otrā: es esmu mīlestība.
un personība, kas neattīstās, nav nosaucama citādi kā vien par trulu un atpalikušu personību. paskaties, pat debīlākie no cilvēkiem attīstās, un Dievs lai paliktu nemainīgs? tikai tāpēc, ka nav neviena, kas viņu izlamātu? (bez tam Dievu lamā no panckām ārā jau gadsimtiem ilgi, tā ka būtu varējis pievērst uzmanību ;))
// tiesa, man ir grūti nopietni runāt šajās kategorijās, jo kristietības ierastais uzskats par Dievu ir pilnīgi sadrāzts, neuztver personiski.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |