Pievienojos jautājumam. Ja provē uzgooglēt ir visai dažādi uzskati. Tā kā es to esmu sapratis līdz šim - kondīcija traucē vai netraucē. Nu tā kā dzimumzīme ļoti tehniski ir hiperplāzija / audzējs bet neviens neskrien griezt ārā visas dzimumzīmes nu vai accessory duct aizkuņģa dziedzerim ir iedzimta patoloģija bet atkal - tas netraucē un neviens neskrien griezt viņu ārā. Tāpēc ka netraucē. Nu un ar mentālām/ neiroloģiskām kondīcijām ir līdzīgi. Tipa traucē vs netraucē.

(Reply to this) (Thread)

nu tas nav tik vienkārši, jo cilvēkam, kam visu mūžu ir bijusi alternatīva psihe, nav ne jausmas, vai viņam tas "traucē" vai "netraucē", jo viš tak ir adaptējies un dzīvo, kā prot
kamēr no malas tas ir grūti nosakāms

vai arī, no otras puses, ir kaut kādas mentālas lietas, kas toč "traucē", bet tas jau nenozīmē, ka cilvēkam uzreiz vajadzētu gribēt no tām atbrīvoties
nu, man droši vien ir kaut kādi abnormāli sinaptiskie ceļi, kuru dēļ man veidojas dīvainas asociācijas un es reizēm lietoju valodu jokainos veidos, obviously es esmu to padarījusi par daļu no savas profesijas, bet nav jau tā, ka ikdienā būtu baigi smieklīgi tas, ka es nevaru pateikt lietas normāli (vai reizēm vispār nevaru pateikt)

(Reply to this) (Parent)

bet šajā gadījumā es par to, ka "neirodiversitātes" gadījumā sabiedrību tā kā pamazām pieradina adaptēties-un-saprast, nu, t.i., nespiest autistiskā spektra cilvēkus ēst tās krāsas ēdienus, ko viņi tajā laika periodā neēd, vai ko tamlīdzīgu
bet, teiksim, ja es uzskatu, ka es kā pasniedzēja varu un man vajadzētu adaptēties studenta psihozes lēkmēm, tad tas atkal nav dikti vispārpieņemti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šite varētu būt tā robeža: Ja viņš nekad neliek ēdienus kopā tad tas nevienam netraucē [ nu izņemot cilvēkus ar kondīciju `` tā tak nav pieņemts``, kas paši pieder pie varbūt ārstējamas grupas] bet atkal ja viņš regulāri sauc policiju tāpēc ka kaimiņi viņu apstaro tad tā vairs nav tikai viņa problēma bet vēl arī kaimiņu un mentu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet lielākā daļa psihozes lēkmju jau arī ir visnotaļ netraucējošas apkārtējiem, par ko Tu vispār

un vispār kāda robeža, par ko Tu runā?

t.i., ja cilvēks ir autisma spektrā nedaudz un vienkārši neēd specifisku ēdienu, tad viņš ir neirodiverss, bet ja cilvēks ir autisma spektrā pietiekami, lai no pārāk skaļa trokšņa sarautos stūrītī, iespiestu galvu rokās un kliegtu, tad viņš nav neirodiverss?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

//t.i., ja cilvēks ir autisma spektrā nedaudz un vienkārši neēd specifisku ēdienu, tad viņš ir neirodiverss, bet ja cilvēks ir autisma spektrā pietiekami, lai no pārāk skaļa trokšņa sarautos stūrītī, iespiestu galvu rokās un kliegtu, tad viņš nav neirodiverss?//

Nu vispār jā man šķiet ka tas tā strādā, līdzīgi, ja cilvēkam ir dažas mazas dzimumzīmes tad viņš ir vesels, ja cilvēkam ir liela niezoša asiņojoša dzimumzīme tad viņam ir jāskrien pie dermatologa - onkologa. Bet abas ir displāzijas, vienkārši viena atipiskāka, t.i. stiprāka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ēēē

atritini, lūdzu, savas definīcijas līdz galam, kā tad Tu sastrukturētu cilvēkus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēkus ar izmaiņām organismā pēc izmaiņu veida un tad izmaiņu mēroga jeb intensitātes. T.i. vispirms paskatamies vai dotā atšķirība ir defekts vai nav. Piemēram kreilis nav, neaizaudzis Botalla vads ir. Tālāk tās izmaiņas kuras ir defekti šķirojam pēc intensitātes jeb smaguma, kā iepriekš piemērā ar dzimumzīmēm vai teiksim nebūtisku iedzimtu aortas anatomijas atšķirību, ja nav sašaurinājuma var likt mierā un cilvēks to nekad nesajutīs, kamēr Fallo tetrāde ir jāoperē tūlīt, citādi viņš nomirs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu, es domāju, ja ir kaut kāda skala, kurai pa vidu ir "neirodiversitāte", tad kas ir tālākajos spektra galos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vesels cilvēks - neirodiversitāte - mentāla slimība, te gan ir drusku tricky jo neirodiversitāte ne obligāti ir pēdējā pietura pirms slimības, bet var būt arī vesela cilvēka variants. Hm, līdz ar to ir 2 dažādas neirodiversitātes: Viena kas ir kaut kas tāds kā kreilis teiksim vai cilvēks ar noteiktu temperamentu, katrs temperaments ir atšķirīgs, visi diversi, visi veseli. Otrs veids ir kaut kas tāds kas ir OK bet ja būtu tas pats un smagāk/ izteiktāk/ intensīvāk tad tā būtu slimība. Piemēram aspergers vai obsesīvi kompulsīvās kondīcijas - kā tajā parciālajā jokā: 2x pārbaudi vai gludekli izslēdzi, OK. 6x pārbaudi - jāiet pie ārsta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nja ok
Tas nav tas, kā es to biju sapratusi, bet ok

(Reply to this) (Parent)

to agrāk nesauca par sindromu? dažādi psiho sindromi var būt arī ar standarta nervu sistēmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par sindromu parasti sauca to ko "nezinam kā ārstēt"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Psiho lietās parasti ir - nezinam kā ārstēt.

(Reply to this) (Parent)

Nē, sindroms ir simptomu komplekss

a group of symptoms which consistently occur together, or a condition characterized by a set of associated symptoms.

Viens un tas pats sindroms var parādīties pie dažādām slimībām. t.i. pie dažādas patoģenēzes un līdz ar to var tikt dažādi ārstēts.

Piemēram nefrotiskais sindroms [proteīnūrija + hipoproteinēmija + tūska] notiek pie dažādiem nieru iekaisumiem.

(Reply to this) (Parent)