nu tas nav tik vienkārši, jo cilvēkam, kam visu mūžu ir bijusi alternatīva psihe, nav ne jausmas, vai viņam tas "traucē" vai "netraucē", jo viš tak ir adaptējies un dzīvo, kā prot
kamēr no malas tas ir grūti nosakāms

vai arī, no otras puses, ir kaut kādas mentālas lietas, kas toč "traucē", bet tas jau nenozīmē, ka cilvēkam uzreiz vajadzētu gribēt no tām atbrīvoties
nu, man droši vien ir kaut kādi abnormāli sinaptiskie ceļi, kuru dēļ man veidojas dīvainas asociācijas un es reizēm lietoju valodu jokainos veidos, obviously es esmu to padarījusi par daļu no savas profesijas, bet nav jau tā, ka ikdienā būtu baigi smieklīgi tas, ka es nevaru pateikt lietas normāli (vai reizēm vispār nevaru pateikt)

(Reply to this) (Parent)