ēēē

atritini, lūdzu, savas definīcijas līdz galam, kā tad Tu sastrukturētu cilvēkus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēkus ar izmaiņām organismā pēc izmaiņu veida un tad izmaiņu mēroga jeb intensitātes. T.i. vispirms paskatamies vai dotā atšķirība ir defekts vai nav. Piemēram kreilis nav, neaizaudzis Botalla vads ir. Tālāk tās izmaiņas kuras ir defekti šķirojam pēc intensitātes jeb smaguma, kā iepriekš piemērā ar dzimumzīmēm vai teiksim nebūtisku iedzimtu aortas anatomijas atšķirību, ja nav sašaurinājuma var likt mierā un cilvēks to nekad nesajutīs, kamēr Fallo tetrāde ir jāoperē tūlīt, citādi viņš nomirs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu, es domāju, ja ir kaut kāda skala, kurai pa vidu ir "neirodiversitāte", tad kas ir tālākajos spektra galos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vesels cilvēks - neirodiversitāte - mentāla slimība, te gan ir drusku tricky jo neirodiversitāte ne obligāti ir pēdējā pietura pirms slimības, bet var būt arī vesela cilvēka variants. Hm, līdz ar to ir 2 dažādas neirodiversitātes: Viena kas ir kaut kas tāds kā kreilis teiksim vai cilvēks ar noteiktu temperamentu, katrs temperaments ir atšķirīgs, visi diversi, visi veseli. Otrs veids ir kaut kas tāds kas ir OK bet ja būtu tas pats un smagāk/ izteiktāk/ intensīvāk tad tā būtu slimība. Piemēram aspergers vai obsesīvi kompulsīvās kondīcijas - kā tajā parciālajā jokā: 2x pārbaudi vai gludekli izslēdzi, OK. 6x pārbaudi - jāiet pie ārsta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nja ok
Tas nav tas, kā es to biju sapratusi, bet ok

(Reply to this) (Parent)