Marts 1., 2019
| 20:52
|
Comments:
Auditorija izskatījās, ka saprata
Ar dāvanu apmaiņu ir tā, ka antro skatījumā "dāvana" ir jebkas tāds, kas tiek iedots, nesagaidot tūlītēju atmaksu Un ja tu iedod dāvanu (it īpaši publiskā setingā/auditorijas priekšā, vēl jo īpaši tad, ja dāvanu patērē visa kopiena), tad ieslēdzas sekojošās lietas: - tas, cik kruta ir dāvana, totāli ceļ tavu soc. statusu - tas, vai un cik krutu dāvanu tās saņēmējs var dot pretī (tajā brīdī vai vēlāk) ceļ viņa sociālo statusu - ja neko nevar dot pretī, tad pffff vārgulis zemākā statusā/atkarīgs no tevis - kas nozīmē, ka dāvanas principā var būt arī destruktīva padarīšana, tb iedodot cilvēkam dāvanu, ko viņš tev nevar atlīdzināt, tu viņu pazemo - kā potlačā, kurš vienā brīdī (lielā mērā ārēju iemeslu dēļ) noreducējās uz huiņu, kurā cilvēki pilnībā iznīcināja savu iedzīvi, lai tikai varētu uzdāvināt krutāku dāvaniņu - līdz tam, ka potlači vienubrīd tika aizliegti "viņu pašu labā"
Botoms lains "man bija laiks un prasmes, lai iedirstu kaut ko garu un gudru/interesantu/provocējošu" īr dāvana, kas parāda paša cilvēka statusu un pieprasa mērīšanos ar krāniņiem, no kuras ir (ja esi pieņēmis šo spēlīti) samērā grūti izstāties
Kaut kādā ziņā tas varbūt varētu arī skaidrot viedokļu polarizāciju - iedirst kaut ko garu un kaismīgu/pamatotu par to, par ko esi toč pārliecināts, ir kudiš vieglāk un "drošāk" nekā apspriest ko tādu, par ko neesi drošs, un kas varētu izrādīties vnk sūdīga dāvana. [šī ir nenormāli tentatīva ideja, kas varētu izrādīties vnk sūdīga dāvana :D]
Ahā, laikam sāku saprast, jā, "grūti izstāties" man ir atpazīstama lieta.
tas labi skaidro arī vieglo (vai ne tik vieglo) nīgrumu pret cilvēkiem, kas kaut ko provokatīvu ieraksta un pēc tam neatbild uz komentāriem vai izdzēš nepatīkamus viedokļus kā arī izteikto nepatiku pret personāžu, kas atstāj visur nesakarīgus, generally nīgrus un neatbildamus komentārus bez īpaša viedokļa, "just for the sake of it" (kas smieklīgi, vienīgais, par ko visi trīs interviju dalībnieki varēja vienoties, bija, ka šis personāžs ir toč neciešams un "šito es toč negribu redzēt savā diskusijā" *)
*nesaucam nikus plīz
Ha, tiešām, interesanti tā aizdomāties. Ar šādu pieeju prakse savā cibā palepoties ar citā cibā saņemtu ad hominem arī ierakstās dāvanu sistēmā - paskatieties visi, kā es uzdāvināju izsmalcinātu franču Širāzu ar spēcīgām notīm, a tas nožēlojamais man pretī kaut kādu prastu Agdamu.
nu ad hominem arī visādi mēdz būt, bet jā. :)
(lai gan obv "es esmu tik kruts, ka cilvēki man nes tik krutas dāvanas" arī nav slikti)
Es tā esmu darījusi reizes divas vai trīs, laikam, un manu emocionālo motivāciju visdrīzāk varētu aprakstīt šādi: paskatieties, kādas muļķības par mani sarakstīja, jūs, mani draudziņi, labi zināt, cik ekstrēmi tas neatbilst manam raksturojumam, tādēļ mēs tagad varam kopīgi pasmieties par to nelgu, kura komentārs ir aizvaiņojums viņam pašam, ne jau man.
Nu šitais man subj. drīzāk izskatījās "es esmu tik kruts, ka cilvēks daudzus vārdiņus sarakstīja par mani, neslikti", protams, ar side order "also aizejiet paskatieties, ko viņš vēl sarakstījis, un ierakstiet man paldies par to, ka es jūs uzaicināju paēsties pie tā cepetīša"
nu daži adhmonimeni man glabājas kā dārga piemiņa, nu tipa cilvēks gribēja uzbraukt a kompliments sanāca :D
nav jau izslēgts, ka tā tas arī bija domāts ^^
bļin tik daudz salaveču visapkārt un pats arī izrādās salavecis :<< |
|
|