Marts 1., 2019
| 20:52
|
Comments:
tas labi skaidro arī vieglo (vai ne tik vieglo) nīgrumu pret cilvēkiem, kas kaut ko provokatīvu ieraksta un pēc tam neatbild uz komentāriem vai izdzēš nepatīkamus viedokļus kā arī izteikto nepatiku pret personāžu, kas atstāj visur nesakarīgus, generally nīgrus un neatbildamus komentārus bez īpaša viedokļa, "just for the sake of it" (kas smieklīgi, vienīgais, par ko visi trīs interviju dalībnieki varēja vienoties, bija, ka šis personāžs ir toč neciešams un "šito es toč negribu redzēt savā diskusijā" *)
*nesaucam nikus plīz
Ha, tiešām, interesanti tā aizdomāties. Ar šādu pieeju prakse savā cibā palepoties ar citā cibā saņemtu ad hominem arī ierakstās dāvanu sistēmā - paskatieties visi, kā es uzdāvināju izsmalcinātu franču Širāzu ar spēcīgām notīm, a tas nožēlojamais man pretī kaut kādu prastu Agdamu.
nu ad hominem arī visādi mēdz būt, bet jā. :)
(lai gan obv "es esmu tik kruts, ka cilvēki man nes tik krutas dāvanas" arī nav slikti)
Es tā esmu darījusi reizes divas vai trīs, laikam, un manu emocionālo motivāciju visdrīzāk varētu aprakstīt šādi: paskatieties, kādas muļķības par mani sarakstīja, jūs, mani draudziņi, labi zināt, cik ekstrēmi tas neatbilst manam raksturojumam, tādēļ mēs tagad varam kopīgi pasmieties par to nelgu, kura komentārs ir aizvaiņojums viņam pašam, ne jau man.
Nu šitais man subj. drīzāk izskatījās "es esmu tik kruts, ka cilvēks daudzus vārdiņus sarakstīja par mani, neslikti", protams, ar side order "also aizejiet paskatieties, ko viņš vēl sarakstījis, un ierakstiet man paldies par to, ka es jūs uzaicināju paēsties pie tā cepetīša"
nu daži adhmonimeni man glabājas kā dārga piemiņa, nu tipa cilvēks gribēja uzbraukt a kompliments sanāca :D
nav jau izslēgts, ka tā tas arī bija domāts ^^ |
|
|
|
Sviesta Ciba |